Galvenie secinājumi saistīti ar inflācijas dinamiku un valsts ekonomiskās attīstības tuvākajām perspektīvām.

Par cenu dinamiku.

Iesākumā atgādināšu, ka jau martā samazinājām inflācijas prognozi šim gadam no sākotnējiem 2% uz 1%. Jaunākie – aprīļa – inflācijas dati nepievīla. Inflācija nepieaug, mēneša griezumā pieaugums bija nulle, gada jeb 12 mēnešu vidējā inflācija saglabājas 1.2% līmenī.

Arī cenu pārmaiņu vidējā termiņa tendences apliecina, ka prognozes korekcija ir bijusi pamatota: energoresursu cenas ir ievērojami samazinājušās, un pastāv iespēja, ka līdz gada beigām šo cenu kritums turpināsies. Tas nozīmētu arī siltumenerģijas tarifu kritumu vairākās lielās Latvijas pilsētās. Turklāt uz nākamo gadu tiek atlikta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, un uz 2014. gadu tiek pārnests arī šogad gaidītais cenu kāpums daļai elektroenerģijas patērētāju. Arī citu administratīvi regulējamo cenu, piemēram, gāzes un ūdens tarifu, ietekme uz inflācijas rādītājiem šogad gaidāma mazāka nekā vidēji citus gadus.

Arī norises darba tirgū nerada bažas par riskiem cenu stabilitātei. Darba samaksas pieaugums ir mērens, turklāt tas samērojams ar darba ražīguma pieaugumu, kāds netika vērots dažus gadus pirms krīzes. Nodarbinātība valstī pieaug, un nodarbinātības pārmaiņu ziņā Latvija atrodas Eiropas Savienības augšgalā, tādējādi pieaug arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Tas Latvijā tuvojas rekordaugstam līmenim (75%), pārsniedzot pat pārkaršanas periodā novēroto rādītāju (70%).

Kopumā labvēlīgā cenu dinamika pēdējā gada laikā Latvijai ļauj ierindoties starp trim labākajām Eiropas Savienības valstīm inflācijas ziņā.

Par tautsaimniecības attīstību

Runājot par valsts tautsaimniecības turpmāko attīstību, uzreiz jāsaka, ka jaunākās attīstības tendences tomēr liek būt piesardzīgiem. Gada sākumā publicētā Latvijas Bankas tautsaimniecības izaugsmes prognoze ir 3.6%, bet, kā rāda dati par iekšzemes kopprodukta pārmaiņām šī gada pirmajā ceturksnī, ekonomiskā aktivitāte aug, iespējams, nedaudz lēnāk.

Tagad par visu pēc kārtas. Kāpums ir lēnāks, gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gan pagājušā gada pirmo ceturksni. Lai redzētu, kuras tautsaimniecības nozares un kādā mērā ir negatīvi ietekmējušas izaugsmi, jāsagaida precizētie dati aptuveni pēc mēneša, taču operatīvā informācija liecina, ka ekonomikas bremzēšanos lielā mērā ir izsaukusi eksporta un rūpniecības ekonomiskās aktivitātes mazināšanās. Tikai pašlaik noturīgais iekšzemes pieprasījums mūs ir pasargājis no vēl straujāka izaugsmes tempa krituma.

Runājot par pašreizējām tendencēm tautsaimniecībā – vispirms par ārējo pieprasījumu.

Lai arī pieprasījums pēc Latvijas eksporta produkcijas atsevišķos tirgos un preču segmentos pieaug, tomēr kopumā nozīmīga kāpuma nav. Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ir kļuvušas pesimistiskākas, un aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds samazināja šā gada tautsaimniecības izaugsmes prognozes lielākajām pasaules valstīm, tai skaitā arī daudzām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm – Zviedrijai, Polijai, Somijai.

Iespējas palielināt Latvijas eksporta kopapjomu apstākļos, kad ārējais pieprasījums kopumā nepieaug vai pieaug ļoti, ļoti nedaudz, ir caur ārējo tirgus daļas paplašināšanu, palielinot daļu esošajos tirgos vai apgūstot pilnīgi jaunus eksporta tirgus. Tirdzniecības datu analīze rāda, ka tieši tā arī notiek, un tas ļauj Latvijas eksportētājiem uzturēt joprojām atzīstamu pieauguma tempu pat nelabvēlīgos ārējos apstākļos.

Tomēr, lai cik šāda stratēģija būtu veiksmīga, ilgtermiņā tā nevar pilnībā aizstāt tādu svarīgu faktoru kā ekonomiskā izaugsme eksporta tirgos. Ja reiz mūsu ārējie tirgi ilgāku laika stagnē, agrāk vai vēlāk tas sāks bremzēt arī kopējo Latvijas eksporta izaugsmi. To mēs pašlaik redzam jaunākajos datos par Latvijas preču eksportu, kas uzrāda gada pieauguma tempa kritumu jau vairākus mēnešus pēc kārtas, īpaši martā. Turklāt saskaņā ar jaunākajiem uzņēmēju apsekojuma datiem martā ir pasliktinājies arī Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam, kā arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam. Šīs norises liek domāt, ka šogad preču eksporta pieauguma temps būs zemāks nekā 2012. gadā.

Martā pirmoreiz kopš 2009. gada decembra arī reģistrēts nozīmīgs (proti, mīnus 5.7%) rūpniecības saražotās produkcijas apjomu gada kritums. Negatīvās tendences metālu nozarē jau bija sagaidāmas, ņemot vērā, ka problemātiskā situācija ar Latvijas lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu sākas jau gada sākumā. Tomēr nelabvēlīgas attīstības tendences vismaz īstermiņā ir vērojamās arī citās rūpniecības nozarēs, piemēram, farmācijā, ķīmiskajā rūpniecībā un kokmateriālu nozarē. Tas liecina, ka izaugsmes bremzēšanās nav saistīta tikai ar viena uzņēmuma darbību. Turklāt pašlaik nav skaidras arī kas notiks ar AS "Liepājas metalurgs" Aprēķini liecina, ka sliktākajā gadījumā "Liepājas metalurga" darbības apturēšana var samazināt IKP pieaugumu 2013. gadā par 0.6-0.7 procentpunktiem.

Kā jau minēju iepriekš, pašlaik IKP pieauguma temps nemazinās vēl straujāk, lielā mērā pateicoties iekšzemes pieprasījumam, kas ir ļāvis uzturēt stabilu mazumtirdzniecības apgrozījumu gada pirmajos mēnešos. Tomēr, kā liecina pieredze, iekšzemes pieprasījums Latvijā nespēj ilgstoši balstīt kopējo ekonomikas izaugsmi, ja ārējais pieprasījums stagnē. Ja neuzlabosies ārējā situācija, sagaidāms, ka pakāpeniski mazināsies arī iekšzemes pieprasījuma devums. Šajā sakarā piesardzīgiem liek būt pēdējā laikā novērotā ekonomiskā sentimenta pasliktināšanās Latvijā kopumā.

Iepriekš minētās tendences neapšaubāmi ietekmēs arī valsts budžeta situāciju šogad: apzinoties minētās neskaidrības un riskus, pašreizējos apstākļos būtu neapdomīgi gada otrajā pusē plānot papildu budžeta tēriņus, ko it kā pieļautu salīdzinoši labie pašreiz novērojamie budžeta ienākumi šī gada pirmajos mēnešos.

Par kreditēšanas attīstību

Iekšzemes kredītu atlikums gada pirmajos mēnešos turpināja samazināties. Lielā mērā to noteica gan īstermiņa kredītu atmaksas, gan lielāks norakstīto kredītu apjoms ceturkšņa nogalē. Tomēr, pat ierēķinot visus šos vienreizējos faktorus, kredītu apjoma gada pārmaiņu temps turpināja samazināties un martā gads pret gadu bija 6.7% apmērā.

No vienas puses, saglabājas tendence, ka uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaug, bet, no otras, - mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms sarūk. Nākamgad prognozējam uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoma kāpumu beidzot pieaugs jau ļoti manāmi - par 3-4%, bet mājsaimniecību kreditēšanā joprojām saglabātos kritums par 5-7%.

Noslēdzot par kreditēšanu, īsi par banku brīvajiem līdzekļiem un to pielietojumu. Salīdzinājumā ar 2010. gada nogales rekordu banku noguldījumi Latvijas Bankā ir samazinājušies no gandrīz miljarda latu līdz 500 miljoniem latu pašlaik. Tātad bankas joprojām nozīmīgu brīvo naudas līdzekļu daļu nogulda centrālajā bankā, nevis iepludina tautsaimniecībā kredītu veidā.

Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Apkopojot iepriekšminēto, jāsecina, ka pašreizējā un prognozējamā tautsaimniecības attīstība nerada nozīmīgus riskus cenu stabilitātei valstī tuvākajā nākotnē. Tautsaimniecības izaugsme šogad saglabājas samērā augsta, turklāt finanšu tirgū saglabājas ievērojams brīvo līdzekļu apjoms un pārpalikums, un komercbankas turpina lielu naudas daļu izvietot Latvijas Bankā. Tāpēc šoreiz Latvijas Bankas padome nolēma atstāt nemainīgas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un arī obligāto rezervju normu.

Inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi, un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Latvijas Bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Taču pēdējos mēnešos ir pieaudzis risks, ka tautsaimniecības izaugsme 2013. gadā varētu būt lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Šāda iespēja jāņem vērā, plānojot ekonomisko politiku tuvākajai nākotnei.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča 2012. gada 16. maija preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv jaunumos.

Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas.

Laikus gatavojoties iespējamai eiro ieviešanai, Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunā redakcijā šādus sešus statistikas pārskatu sagatavošanu reglamentējošos Latvijas Bankas noteikumus:

Lai mazinātu respondentu noslodzi, statistikas pārskatu veidlapās veiktas tikai tādas pārmaiņas salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, kuras būtiski neietekmēs respondentu informācijas sistēmas.

Minētie noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma "Par Latvijas Banku" 39. pantā, t.i., datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu (Latvijai pārejot uz vienoto Eiropas valūtu). Šajā datumā arī zaudēs spēku Latvijas Bankas 2009. gada 5. novembra noteikumi Nr. 45 ""Ārvalstu valūtu tīrās atklātās pozīcijas pārskata" sagatavošanas noteikumi".

Lai nodrošinātu savlaicīgu Latvijas Bankas maksājumu sistēmu sagatavošanu pārejai no norēķiniem latos uz norēķiniem eiro, ja Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu, Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" un "Dalības kārtībā Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā", nosakot latu maksājumu sistēmām papildu darbadienu 2013. gada 30. decembrī, šādi samazinot gada nogalē uzsākto un nepabeigto latu maksājumu un maksājumu karšu darījumu skaitu, kā arī pabeidzot gada nogalē notikušo finanšu darījumu norēķinus latos.

Datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atcels izņēmuma statusu, "Dalības kārtība Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā" zaudēs spēku un sistēmiski nozīmīgās starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) darbība tiks pārtraukta. Starpbanku liela apjoma reālā laika norēķinus eiro finanšu tirgus dalībniekiem nodrošinās TARGET2-Latvija (TARGET2 sistēmas Latvijas komponentsistēma).

TARGET2 ir viena no lielākajām maksājumu sistēmām pasaulē. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veic vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Sistēmā sasniedzamas vairāk nekā 50 800 finanšu iestāžu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības un finanšu sistēmas ciešo saikni ar eiro zonu un eiro lomu Latvijas valsts, finanšu sistēmas un uzņēmumu darbībā, Latvija pievienojās TARGET2 jau 2007. gadā. Kopš 2008. gada Latvijas Banka nodrošina arī neliela apjoma maksājumu sistēmas – Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) – norēķinus eiro. EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai latos un eiro. EKS norēķiniem eiro darbojas saskaņā ar TARGET2 darbadienu kalendāru. Tādējādi Latvijas Bankas maksājumu sistēmas, kas ir vitāli svarīgas gan valsts finanšu sistēmas darbībai, gan uzņēmumu un privātpersonu norēķiniem, ir gatavas pārejai uz eiro, kas plānota 2014. gada 1. janvārī.

Galvenās izmaiņas Latvijas Bankas aktīvos un pasīvos, salīdzinot 2013. gada 30. aprīļa un 2013. gada 31. marta bilances, un to cēloņi.

• Ārzemju aktīvu samazinājumu par 4.5 milj. latu jeb 0.1% galvenokārt noteica Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums, savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugumam.
• Ārzemju saistību pieaugumu par 8.6 milj. latu jeb 27.5% galvenokārt noteica finanšu darījumu nodrošināšanai saņemtās naudas līdzekļu ķīlas un Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu pieaugums, savukārt samazinoša ietekme bija finanšu instrumentu vērtības novērtējuma pārmaiņām.
• Vietējo saistību pieaugumu par 42.2 milj. latu jeb 1.6% galvenokārt noteica kredītiestāžu noguldīto līdzekļu pieaugums par 56.9 milj. latu jeb 2.9%. Savukārt samazinoša ietekme bija nepabeigto norēķinu saistību samazinājumam 10.1 milj. latu apmērā un Latvijas valdības noguldīto līdzekļu samazinājumam par 5.7 milj. latu jeb 0.9%.
• Apgrozībā esošo latu apjoms samazinājās par 38.1 milj. latu jeb 3.4%.
• Kapitāla un rezervju apjoma samazinājumu par 17.4 milj. latu jeb 4.8% galvenokārt ietekmēja Valsts budžetā ieskaitītā Latvijas Bankas 2012. gada peļņas daļa 22.1 milj. latu apjomā. Savukārt palielinoša ietekme bija finanšu instrumentu realizētajam rezultātam un gūtajiem procentu ienākumiem.

J. Caune

Latvijas Bankas
galvenais grāmatvedis