Sadaļa aktualizēta: 04.03.2013.

Vienotā valūta ar vienotu maksāšanas līdzekļu kopu ir vienotā eiro maksājumu telpa.

SEPA (Single Euro Payments Area - vienotā eiro maksājumu telpa) – projekts ar mērķi harmonizēt veidu, kā tiek veikti klientu maksājumi eiro, padarot maksājumus eiro starp Eiropas valstīm tik pat ātrus, drošus un efektīvus kā iekšzemes maksājumus. SEPA nodrošina iespēju patērētājiem, uzņēmējiem un citiem tautsaimniecības dalībniekiem neatkarīgi no to atrašanās vietas veikt gan starpvalstu, gan iekšzemes maksājumus eiro saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem. 2012. gada beigās SEPA aptvēra ES valstis, Islandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju un Šveici.

SEPA ir klientu maksājumu tirgus projekts. Nacionālajām centrālajām bankām un Eiropas Savienības institūcijām - Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Komisijai - ir projekta atbalsta loma. Eiropas Centrālā banka 2006. gada novembrī publicēja brošūru "Vienotā euro maksājumu telpa (SEPA): integrēts neliela apjoma maksājumu tirgus", kas kopš 2007. gada 19. marta pieejama arī latviešu valodā.

2007. gada 18. decembrī Latvijas Republikas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atbildē Eiropas Savienības iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Čārlijam Makrīvijam (Charlie McCreevy) kā atbildīgo institūciju par SEPA ieviešanu Latvijā norādīja Eiro projekta Naudas un maksājumu sistēmu darba grupu (NMSDG). Ņemot vērā uzdevumu nodrošināt Latvijas Nacionālā SEPA plāna izstrādi un tā ietveršanu Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, NMSDG 2008. gada 28. oktobrī pieņēma Nacionālās SEPA darba grupas dibināšanas lēmumu.

Lai nodrošinātu Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) atbilstību SEPA prasībām, 2009. gada 19. februārī ar rīkojumu Nr. 901/2 Latvijas Bankas valde atbalstīja "Koncepciju elektroniskās klīringa sistēmas pārveidei par SEPA atbilstīgu sistēmu". 2009. gada 3. augustā Latvijas Banka nosūtīja Eiropas Maksājumu padomei pievienošanās vēstuli par nodomu EKS veidot kā SEPA kredīta pārvedumu shēmai atbilstīgu klīringa un norēķinu infrastruktūru. Vēstulei bija pievienots arī EKS SEPA atbilstības pašnovērtējums atbilstoši Eiropas Centrālās bankas izstrādātajiem SEPA atbilstības nosacījumiem infrastruktūrām. 2013. gada 3. janvārī Latvijas Banka atjaunoja EKS SEPA atbilstības pašnovērtējumu.

2009. gada 23. jūlijā ar rīkojumu Nr. 929/3 Latvijas Bankas valde apstiprināja Latvijas Bankas SEPA plānu, kura mērķis bija raksturot SEPA pamatproduktu izmantošanu Latvijas Bankā, piedāvājot SEPA kredīta pārvedumu izmantošanu arī Latvijas Bankas klientiem. Saskaņā ar minēto lēmumu un turpinot atbalstīt SEPA projektu Latvijā, Latvijas Banka sākot ar 2010. gada 9. novembri, kā SEPA produktu lietotāja veic un saņem SEPA kredīta pārvedumus un kā SEPA produktu piedāvātāja nodrošina SEPA kredīta pārvedumu nosūtīšanas un saņemšanas iespējas. 2011. gada 21. februārī Latvijas Banka atjaunoja savas darbības pašnovērtējumu kā SEPA produktu lietotāja un piedāvātāja. Veiktie pašnovērtējumi apliecina Latvijas Bankas atbilstību SEPA prasībām. Latvijas Banka ir pievienojusies Eiropas Maksājumu padomes SEPA kredīta pārvedumu shēmai, un, izmantojot EKS SEPA, kopš 2010. gada 9. novembra, nosūta un saņem SEPA kredīta pārvedumus – līdz ar to ir SEPA prasībām atbilstīga "banka-banka" un "klients-banka" posmā.

Sākot ar 2010. gada 9. novembri EKS eiro ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.

Lai sniegtu neitrālu, publiski pieejamu, visaptverošu informāciju par SEPA projekta gaitu, mērķiem, iesaistīto pušu guvumiem u.c. informāciju, kas aktuāla SEPA produktu ieviešanai un attīstībai, Nacionālā SEPA darba grupa izstrādājusi SEPA projekta interneta lapu - SEPALatvija.lv -, kas interesentiem pieejama kopš 2009. gada 2. jūlija.

Svarīgākās saites

Nacionālā SEPA Latvija interneta lapa → SEPALatvija.lv

Latvijas Komercbanku asociācija → SEPA

Eiropas Centrālā banka → SEPA

Eiropas Komisija → SEPA

Eiropas Maksājumu padome → SEPA projekta koordinators