• Prezentācijas un kopsavilkums angļu valodā

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) un Latvijas Bankas seminārs
2012. gada 1. martā Briselē

• 2000.–2007. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija visstraujākā ES. Tomēr šajā uzplaukuma periodā izveidojās arī liela nelīdzsvarotība.
• 2008.–2009. gadā šī nelīdzsvarotība Latvijā izraisīja viskrasāko tautsaimniecības sarukumu ES, būtiski samazinoties nodarbinātībai un atalgojumam.
• Valdības parāds, kas 2007. gadā veidoja 0.3% no IKP, 2008. gadā pieauga līdz 4.2% un 2009. gadā – līdz 9.7% no IKP.

Lai pārvarētu krīzi, 2008. gada decembrī Latvija panāca vienošanos ar ES un SVF par finansiālās palīdzības programmu, un 2009. gada 20. janvārī sākās ES maksājumu bilances atbalsta programma Latvijai. Valsts pārvaldes iestādes un starptautiskie aizdevēji vienojās par korekciju programmu, saglabājot valūtas kursa kārtību un pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju, finanšu sektora stabilizēšanu, strukturālām reformām un sociālās drošības sistēmas nostiprināšanu.

Neraugoties uz spēcīgo skepsi, 2010.–2011. gadā Latvijas tautsaimniecībā izaugsme atjaunojās straujāk, nekā daudzi gaidīja. Kopš 2010. gada oktobra finansējums maksājumu bilances stabilizēšanai vairs nav nepieciešams. 2011. gada jūnijā – ievērojami agrāk nekā bija paredzēts – valdība atjaunoja savu darbību starptautiskajos vērtspapīru tirgos. 2012. gada janvārī atbalsta programma sekmīgi tika pabeigta.

Lai gan Latvija tagad "var stāvēt pati uz savām kājām", ir jāpabeidz fiskālā konsolidācija, kā arī jāsamazina strukturālais bezdarbs un jāturpina veikt turpmākās strukturālās reformas, lai nosargātu stabilu ekonomikas izaugsmi ekonomiski tik trauksmainajā laikā Eiropā un visā pasaulē.

Seminārā tiks izskatīti krīzes un tautsaimniecības pārmaiņu jautājumi, kā arī ekonomiskās politikas problēmas. Paneļu diskusijas sniegs ieskatu pārmaiņu politiskajos aspektos, Eiropas perspektīvā analizēs gūtās mācības, kā arī aplūkos Latvijas nākotnes perspektīvas. Šajā pasākumā pulcēsies augstākā līmeņa pārstāvji no Latvijas, starptautiskajām institūcijām, aizdevējvalstīm, kā arī privātā sektora un akadēmisko aprindu eksperti. 

Konferences mājas lapa

Kopsavilkums Eiropas Komisijas mājas lapā