No 2013. gada eiro zonas valstīm ir pieejams pastāvīgs finanšu instruments – Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM).

Tas attieksies arī uz Latviju, kad iestāsimies eiro klubā – veiksim iemaksu šī fonda kapitālā. Tie būs apmēram 28 miljoni latu gadā jeb kopā 140 miljoni latu piecos gados, nevis daudzi miljardi, ar kuriem dažs biedē publiskajā sarunā. Latvija faktiski kļūs par šī fonda līdzīpašnieci – valsts īpašumā būs fonda kapitāla daļas.

Šādi ieguldīto valsts nezaudē, jo valdības parādu pret ESM nav paredzēts norakstīt pat valsts maksātnespējas gadījumā.

EMS var salīdzināt ar sava veida pašpalīdzības kasi jeb, vēl precīzāk, – ar uzkrājošas apdrošināšanas polisi. Paturpinot salīdzinājumu: eiro zona ir klubs, un biedriem, kuri izpilda noteikumus, ir virkne priekšrocību:

• lētāka aizņemšanās un investīcijas,
• ECB likviditātes atbalsts bankām (ar ko 2008. gadā nebūtu Parex bankas pārņemšanas vajadzības),
• un šī apdrošināšanas polise: krīzes brīdī citiem kluba biedriem palīdzot apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kā arī pašiem saņemot nepieciešamo finanšu atbalstu problēmu gadījumā!

• Grieķijas pārmērības jeb labi dzīvot neaizliegsi
  (Latvijas Bankas ekonomiste Antra Trenko par Grieķijas parādu krīzi; 25.10.2011.)


• Glābšanas riņķis Eiropai - instrumenti izaugsmes atjaunošanai un krīzes risināšanai
  (Latvijas Bankas ekonomiste Antra Trenko par ES vienotas krīzes risināšanas politiku un ekonomikas atjaunošanas rīkiem; 27.09.2011.)