Statistikā lietotie jēdzieni
Aizdevumi (īstermiņa un ilgtermiņa)
|
|
Atlīdzības darījumi, kuros aizdevējs, pamatojoties uz rakstisku līgumu, nodod aizņēmējam naudu īpašumā un kuri aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu. |
|
Apdrošināšanas prēmiju avansa maksājumi un rezerves nenokārtotajām atlīdzības prasībām
|
|
Apdrošināšanas prēmiju avansa maksājumi un tehniskās rezerves, kuras izveidojušas apdrošināšanas sabiedrības nedzīvības apdrošināšanai, kā arī valsts garantiju fondu neto aktīvi. |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi
|
|
Finanšu iestādes, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. |
|
Atjaunojamie kredīti
|
|
Kredīti, kam ir šādas pazīmes: aizņēmējs var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam; pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot; kredītu var izmantot atkārtoti; nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus. |
|
Atlīdzība nodarbinātajiem
|
|
Nerezidentu saņemtā darba samaksa Latvijā un Latvijas rezidentu nopelnītā darba samaksa ārvalstīs, iekļaujot arī darba devēju par labu nodarbinātajiem veiktās iemaksas sociālās apdrošināšanas fondos un pensiju fondos. |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti
|
|
Finanšu iespējas līgumi, biržā tirgotie nākotnes līgumi, biržā netirgotie nākotnes līgumi, procentu likmju mijmaiņas līgumi un valūtas mijmaiņas līgumi, kas rada tiesības un pienākumus, kuru efekts ir viena vai vairāku finanšu risku, kas piemīt atvasinātā instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, pārvešana starp atvasinātajā instrumentā iesaistītajām pusēm. Atvasinātie finanšu instrumenti neizraisa to pamatā esošo primāro finanšu instrumentu pārvešanu līguma sākumā, un šāda pārvešana netiek obligāti veikta arī līguma termiņa beigās. |
|
Braucieni
|
|
Nerezidentu ceļotāju iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi Latvijā un visi pirkumi (izmaksas), ko rezidenti ceļotāji veikuši ārvalstīs brauciena laikā. Braucieni neietver pasažieru starptautiskos pārvadājumus. |
|
Centrālā valdība
|
|
Valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 1995 prasībām. |
|
Centrālās bankas
|
|
Iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana. |
|
Citi debitoru (vai kreditoru) parādi
|
|
Finanšu prasības (vai saistības), kuras darījuma partneriem rodas finanšu vai nefinanšu darījuma rezultātā, ja starp šo darījumu un attiecīgo maksājumu ir nesakritība laikā. |
|
Citi finanšu starpnieki
|
|
Finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, ne-MFI noguldījumi un noguldījumu aizstājēji vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. Citi finanšu starpnieki ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem. |
|
Citi ieguldījumi
|
|
Finanšu darījumi, kurus neietver tiešajās investīcijās, portfeļieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos un rezerves aktīvos. Citus ieguldījumus atspoguļo ieguldījuma veidu (tirdzniecības kredīti, aizdevumi, aizņēmumi, nauda un noguldījumi, citi aktīvi un citi pasīvi) un sektoru (centrālā banka, valdība, MFI (izņemot centrālo banku) un citi sektori) dalījumā. |
|
Citi pakalpojumi
|
|
Pakalpojumi, kas nav pārvadājumi un braucieni, t.i., sakaru pakalpojumi, būvniecība, apdrošināšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, informācijas pakalpojumi un datorpakalpojumi, autoratlīdzība un maksa par licencēm, citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi un citur neklasificēti valdības pakalpojumi. |
|
Finanšu instrumenti
|
|
Finanšu instrumenti ietver maksāšanas līdzekļus, finanšu prasības un tām pēc būtības līdzīgas prasības. Finanšu instrumentus galvenokārt iedala pēc to likviditātes. |
|
Finanšu konti
|
|
Finanšu konti ir nacionālo kontu sistēmas sastāvdaļa, kas atspoguļo finanšu instrumentu atlikumus, darījumus, valūtas kursa svārstības, cenu un citas pārmaiņas sektoru un darījuma partneru sektoru dalījumā. |
|
Finanšu konts (maksājumu bilances izpratnē)
|
|
Finanšu kontā ietver darījumus ar finanšu aktīviem un finanšu pasīviem starp rezidentiem un nerezidentiem. Finanšu konta sniegtā informācija ļauj spriest par finanšu resursu pietiekamību tekošajā kontā uzrādīto darījumu finansēšanai. Finanšu kontā ierakstus atspoguļo kā neto pārmaiņas, t.i., kā starpību starp kredīta un debeta grāmatojumiem (ar "+" zīmi tiek uzrādīta resursu ieplūde valstī, kas norāda uz aktīvu samazināšanos vai pasīvu palielināšanos, un ar "–" zīmi – resursu aizplūde no valsts, kas norāda uz aktīvu palielināšanos vai pasīvu samazināšanos). Finanšu konts ietver piecas lielas finanšu resursu grupas – tiešās investīcijas, portfeļieguldījumus, atvasinātos finanšu instrumentus, citus ieguldījumus un rezerves aktīvus. |
|
Finanšu palīgsabiedrības
|
|
Finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Centrālais depozitārijs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas punkti, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām. |
|
Ieguldījumu apliecības
|
|
Vērtspapīri, kas apliecina ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā, t.sk. līdzdalību naudas tirgus fondā, un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. |
|
Ieguldījumu ienākumi
|
|
Rezidentu gūtie ārvalstu finanšu aktīvu turēšanas ienākumi un maksājumi par ārvalstu finanšu saistībām. Kapitāla vērtības pieaugumu vai zudumus, kas rodas, turot finanšu aktīvus vai finanšu saistības, neuzskata par ieguldījumu ienākumiem. Tā ir daļa no aktīvu vai saistību atlikumu vērtības, un to uzrāda kā cenu pārmaiņas starptautisko investīciju bilancē. Ieguldījumu ienākumi atspoguļo tiešo investīciju, portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu ienākumus. Tiešo investīciju ienākumi ietver ienākumus par kapitāla vērtspapīriem (dividendes un reinvestētā peļņa) un maksu par parādu (procentus). |
|
Kapitāla konts (maksājumu bilances izpratnē)
|
|
Kapitāla kontā iekļauti kapitāla pārvedumi un neproducētie nefinanšu aktīvi. |
|
Kārtējie pārvedumi
|
|
Darījumi, kuros rezidents bez atlīdzības piešķir nerezidentam vai saņem no tā preces, pakalpojumus, finanšu aktīvus vai nefinanšu aktīvus, kas nav paredzēti ieguldījumiem. Kārtējos pārvedumus iedala valdības kārtējos pārvedumos un citu sektoru kārtējos pārvedumos. Valdības kārtējie pārvedumi ietver visus pārvedumus, kuru devējs vai saņēmējs ir Latvijas valdība. |
|
Kotētās akcijas
|
|
Akcijas, kas tiek iekļautas regulētos tirgos. |
|
Kredīti
|
|
Prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumi, pārsnieguma kredīti, atjaunojamie kredīti, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredīti, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso REPO darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamie ne-MFI emitētie parāda vērtspapīri. |
|
Kredīti mājokļa iegādei
|
|
Kredīti, kas izsniegti mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei, būvniecībai vai remontam. Kredīti mājokļa iegādei iekļauj tādus hipotēku kredītus un aizdevumus mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus. |
|
Lata efektīvie kursi
|
|
Lata vidējie svērtie kursi attiecībā pret Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām. Tos izmanto Latvijas ārējās konkurētspējas noteikšanai un izsaka kā lata nominālā efektīvā kursa (NEK) un lata reālā efektīvā kursa (REK) indeksus. Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu īpatsvars aprēķināts, lietojot Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos ārējās tirdzniecības statistikas datus, un atspoguļo katras partnervalsts daļu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā (preču imports plus preču eksports ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīm). Periodam no 1996. gada līdz 2001. gadam tirdzniecības partnervalstu īpatsvars aprēķināts kā triju gadu vidējais svērtais lielums, lietojot 1996.–1998. gada ārējās tirdzniecības statistikas datus. Turpmākajiem periodiem tirdzniecības īpatsvari tiek mainīti ik pēc trim gadiem, katram triju gadu periodam tirdzniecības īpatsvaru aprēķinā lietojot iepriekšējo triju gadu perioda ārējās tirdzniecības statistikas datus un no tiem aprēķinot vidējo svērto lielumu. NEK un REK indeksus aprēķina attiecībā pret 13 galveno tirdzniecības partnervalstu – ASV, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas – valūtām. REK indeksu aprēķiniem Latvijā kā cenu un izmaksu indeksus izmanto patēriņa cenu indeksus un ražotāju cenu indeksus. Ārvalstu valūtu perioda vidējo kursu indeksi tiek aprēķināti, lietojot Latvijas Bankas noteiktos ārvalstu valūtu kursus. Gan NEK, gan REK indeksa samazinājums liecina par Latvijas eksportētāju konkurētspējas uzlabošanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, turpretī to pieaugums – par konkurētspējas pasliktināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. NEK indekss ļauj izvērtēt konkurētspējas pārmaiņas atkarībā no valūtas kursu svārstībām tirgū, savukārt REK indekss papildus ietver cenu un izmaksu pārmaiņu salīdzinājumu iekšzemē un galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. |
|
Latvijas ārējais parāds
|
|
Ārējais parāds (bruto) atspoguļo Latvijas parādu radošās saistības pret pārējām valstīm. Tas sniegts sektoru (valdība, centrālā banka, MFI (izņemot centrālo banku) un citi sektori), ieguldījuma veidu un termiņu dalījumā. Ārējie aktīvi atspoguļo Latvijas finanšu prasību atbilstošās pozīcijas (netiek ietverts "Monetārais zelts" un "Speciālās aizņēmuma tiesības"). Ārējais parāds (neto) tiek aprēķināts kā bruto ārējais parāds mīnus ārējie aktīvi. |
|
M0
|
|
Naudas bāze, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas metodoloģiju un ietver Latvijas Bankas emitētās latu banknotes un monētas un rezidentu MFI un finanšu iestāžu pieprasījuma noguldījumus (noguldījumus uz nakti) Latvijas Bankā. |
|
M1
|
|
Šaurās naudas rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas metodoloģiju un ietver Latvijas Bankas emitētās latu banknotes un monētas, neietverot to atlikumus MFI kasēs, un rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību, mājsaimniecību un mājsaimniecības apkalpojošo biedrību un nodibinājumu un vietējās valdības latos un ārvalstu valūtās MFI uz nakti veiktos noguldījumus. |
|
M2
|
|
Vidējās naudas rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas metodoloģiju un ietver M1 un rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību, mājsaimniecību un mājsaimniecības apkalpojošo biedrību un nodibinājumu un vietējās valdības latos un ārvalstu valūtās MFI veiktos noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot (īstermiņa krājnoguldījumus) un noguldījumus ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem ieskaitot (īstermiņa noguldījumus). |
|
M2X
|
|
Plašā nauda; šis naudas rādītājs tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Bankas metodoloģiju un ietver Latvijas Bankas emitētās latu banknotes un monētas, neietverot to atlikumus MFI kasēs, un rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību, mājsaimniecību un mājsaimniecības apkalpojošo biedrību un nodibinājumu MFI veiktos noguldījumus uz nakti un termiņnoguldījumus (t.sk. noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un REPO darījumus) latos un ārvalstu valūtās. Vietējās valdības noguldījumi tiek ietverti M2X kā neto rādītājs pieprasījuma pusē. |
|
M3
|
|
Plašās naudas rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas metodoloģiju un ietver M2, REPO darījumus, MFI emitētos parāda vērtspapīrus ar termiņu līdz 2 gadiem (ieskaitot) un naudas tirgus fondu akcijas un daļas. |
|
Mājsaimniecības
|
|
Fiziskās personas vai fizisko personu grupas kā patērētāji un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji. Latvijas Republikā par mājsaimniecībām uzskatāmas arī pašnodarbinātās personas, ja viņas nav reģistrējušas savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. |
|
Mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi
|
|
Biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma. Šādas biedrības un nodibinājumi ir, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas. |
|
Mājsaimniecību neto pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs
|
|
Mājsaimniecību ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību tehniskajās rezervēs dzīvības apdrošināšanai pret pastāvošajiem riskiem. |
|
Mājsaimniecību neto pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs
|
|
Mājsaimniecību ieguldījumi pensiju shēmas otrā un trešā līmeņa pensiju fondos (t.i., ieguldījumi valsts fondēto pensiju shēmu līdzekļos un privātajos pensiju fondos). |
|
Maksājumu bilance
|
|
Maksājumu bilance ir statistikas pārskats, kas atspoguļo Latvijas saimnieciskos darījumus ar pārējām valstīm konkrētā periodā. Šajā pārskatā ietilpst darījumi, kuri saistīti ar precēm, pakalpojumiem, ienākumiem un pārvedumiem, un tie neto darījumi, kuri rada finanšu prasības ("Aktīvi") vai finanšu saistības ("Pasīvi") pret pārējām valstīm. |
|
Monetārais zelts un Speciālās aizņēmuma tiesības
|
|
Ārējo starptautisko rezervju aktīvu sastāvdaļa, ko glabā centrālā banka vai centrālā valdība un kas pakļauta šo iestāžu efektīvai kontrolei. |
|
Monetārās finanšu iestādes (MFI)
|
|
Kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, naudas tirgus fondi un citas finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no ne-MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valsts centrālā banka. |
|
Nauda
|
|
Apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko emitējusi centrālā banka vai centrālā valdība un ko parasti izmanto maksājumos. |
|
Ne-MFI
|
|
Institucionālās vienības, kas nav MFI (valdība, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi). |
|
Nefinanšu sabiedrības
|
|
Saimnieciskas vienības, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrībām uzskatāmi arī individuālie komersanti, kuri reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Ir valsts un privātās nefinanšu sabiedrības. Valsts nefinanšu sabiedrības ir nefinanšu sabiedrības, kurās valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuras tā tieši vai netieši kontrolē. |
|
Nekotētās akcijas un citi kapitāla vērtspapīri
|
|
Akcijas, kas netiek iekļautas regulētos tirgos, un akcijām pielīdzināmi vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā un kas nav kotētās akcijas un ieguldījumu apliecības. Finanšu kontu statistikā citi kapitāla vērtspapīri ietver arī centrālās bankas pašu kapitālu un valdības ieguldījumus starptautisko organizāciju, izņemot Starptautisko Valūtas fondu, kapitālā. |
|
Nemonetārais zelts
|
|
Zelts, kas neietilpst rezerves aktīvos. |
|
Nerezidenti
|
|
Visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā. |
|
Neto aizdošana (+) vai aizņemšanās (–)
|
|
Starpība starp kopējiem finanšu instrumentu aktīvu darījumiem un kopējiem finanšu instrumentu pasīvu darījumiem. Ja sektors neto aizdod (+), tas finansē citu sektoru darbību; ja neto aizņemas (–), tas saņem līdzekļus no citiem sektoriem. Rezidentu neto aizdošana (+) vai aizņemšanās (–) atspoguļo to, vai valsts kopumā ir piesaistījusi ārvalstu līdzekļus vai izvietojusi tos ārvalstīs. |
|
Neto finanšu aktīvi
|
|
Starpība starp kopējiem finanšu instrumentu aktīvu atlikumiem un kopējiem finanšu instrumentu pasīvu atlikumiem. Ja sektora neto finanšu aktīvi ir pozitīvi, tā finanšu aktīvi ir lielāki par saistībām; ja sektora neto finanšu aktīvi ir negatīvi, saistības ir lielākas par aktīviem. Ja rezidentu neto finanšu aktīvi ir pozitīvi, ārvalstu prasības ir lielākas par ārvalstu saistībām un nerezidenti ir parādā valstij. Negatīvi rezidentu neto finanšu aktīvi atspoguļo valsts parādu nerezidentiem. |
|
Noguldījumi
|
|
MFI kontos uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem noguldītie naudas līdzekļi. |
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu
|
|
Naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt, vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi). |
|
Norēķinu kartes bezprocentu kredīti
|
|
Kredīti, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kartes turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu (convenience credit). |
|
Norēķinu kartes procentu kredīti
|
|
Kredīti, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītiem, t.i., kartes konta debeta atlikums, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% (extended credit). Šajos gadījumos kartes turētājam jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu. |
|
Novirze
|
|
Maksājumu bilance tiek sagatavota, izmantojot dažādus datu avotus, ko apkopo ne tikai Latvijas Banka, bet arī citas institūcijas, tāpēc parasti maksājumu bilancē rodas uzskaites kļūda, ko sauc par novirzi. Novirzes apjomam ilgākā laika periodā vajadzētu izlīdzināties – vienā periodā novirze var būt pozitīva, citā – negatīva, bet svarīgi, lai viena tendence neturpinātos pārāk ilgi. |
|
Parāda vērtspapīri (īstermiņa un ilgtermiņa)
|
|
Vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju un tā apņemšanos veikt vienu vai vairākus maksājumus vērtspapīru turētājam noteiktā datumā vai datumos (piemēram, obligācijas, parādzīmes). Šiem vērtspapīriem parasti ir noteikta procentu likme (kupons), vai arī tie tiek pārdoti ar diskontu par summu, kas tiks atmaksāta noteiktajā dzēšanas termiņā. |
|
Pārējie kredīti
|
|
Kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai. |
|
Pārvadājumi
|
|
Visi vienas valsts rezidentu sniegtie transporta pakalpojumi nerezidentiem. Tie ietver pasažieru pārvadājumus, kravu pārvadājumus, transportlīdzekļu nomu (kopā ar apkalpi) un citus transporta pakalpojumus un palīgdarbības. Transporta pakalpojumus atspoguļo pie jūras transporta, gaisa transporta, dzelzceļa transporta un autotransporta. |
|
Patēriņa kredīti
|
|
Kredīti, kas izsniegti mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu. Patēriņa kredīti ir arī aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem. |
|
Portfeļieguldījumi
|
|
Latvijas rezidentu ieguldījumi (neto darījumi un atlikumi) citu valstu rezidentu emitētajos vērtspapīros ("Aktīvi") un citu valstu rezidentu ieguldījumi Latvijas rezidentu emitētajos vērtspapīros ("Pasīvi"). Portfeļieguldījumu darījumā ieguldītāja mērķis ir ieguldījuma vērtības pieaugums vai iespēja saņemt dividendes vai procentu ienākumus no ieguldītajiem resursiem, nevis tieši ietekmēt komercsabiedrības pārvaldes institūcijas. Portfeļieguldījumu darījumi ietver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa finanšu instrumentus. Portfeļieguldījumu raksturīga iezīme ir finanšu instrumentu brīva tirgošana vērtspapīru tirgū. Maksājumu bilancē portfeļieguldījumus klasificē pēc finanšu instrumenta veida: kapitāla vērtspapīri un parāda vērtspapīri (obligācijas un parādzīmes un naudas tirgus instrumenti). |
|
Preces
|
|
Noteiktā periodā veikts preču eksports un preču imports, ietverot vispārējās nozīmes preces, preces pārstrādei, preču remontu, transporta organizāciju iegādātās preces un nemonetāro zeltu. |
|
Preces pārstrādei
|
|
Preces pārstrādei Latvijā un ārvalstīs. |
|
Preču remonts
|
|
Preču remonta eksportā ietver nerezidentu īpašumā esošo kuģu, lidmašīnu un citu pamatlīdzekļu rezidentu veikto remontdarbu izmaksas, kas palielina pamatlīdzekļu vērtību, bet preču remonta importā – rezidentu īpašumā esošo kuģu, lidmašīnu un citu pamatlīdzekļu nerezidentu veikto remontdarbu izmaksas, kas palielina pamatlīdzekļu vērtību. |
|
REPO darījumi
|
|
Vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās. |
|
Reversie REPO darījumi
|
|
Vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās. |
|
Rezerves aktīvi
|
|
Maksājumu bilances rezerves aktīvus veido monetārais zelts, Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR), rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā, aktīvi ārvalstu valūtās (nauda, noguldījumi un vērtspapīri) un citas prasības. Finanšu aktīvus, kuri ir centrālās bankas rīcībā un kurus nevar kvalificēt kā rezerves aktīvus, pieskaita portfeļieguldījumiem vai citiem ieguldījumiem. |
|
Rezidenti
|
|
Visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs. Iestādes, kas atrodas ārzonu finanšu centros, tiek uzskatītas par to teritoriju rezidentiem, kurās šie centri atrodas. |
|
Starptautiskās institūcijas
|
|
Institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds. |
|
Starptautisko investīciju bilance
|
|
Starptautisko investīciju bilance ir statistikas pārskats, kas atspoguļo Latvijas finanšu prasību ("Aktīvi") un finanšu saistību ("Pasīvi") pret pārējām valstīm atlikumu vērtību un sastāvu noteiktā datumā, kā arī šo atlikumu vērtības pārmaiņu iemeslus attiecīgajā laika periodā. Atlikumu vērtības pārmaiņas var notikt neto darījumu rezultātā (maksājumu bilances dati), valūtas kursu svārstību dēļ, cenu pārmaiņu rezultātā vai citu pārmaiņu (galvenokārt dažādu veidu pārklasifikācijas informācijas sniedzēja uzskaites sistēmā, kā arī parāda kapitalizācijas u.c. darbību) dēļ. Starptautisko investīciju bilancē investīcijas iedala aktīvos un pasīvos. Gan aktīvi, gan pasīvi ietver tiešās investīcijas, portfeļieguldījumus, atvasinātos finanšu instrumentus un citus ieguldījumus, bet aktīvi – arī rezerves aktīvus. |
|
Tekošais konts
|
|
Tekošais konts rāda noteiktā periodā veikto preču un pakalpojumu eksportu un importu, ienākumus un izdevumus (darba samaksu, dividendes, procentus) un kārtējos pārvedumus (Eiropas Savienības fondu līdzekļus, iemaksas Eiropas Savienības budžetā, privātpersonu naudas pārvedumus, pensijas, dāvinājumus, nodokļus u.c.), kas nav paredzēti ieguldījumiem. Preču un pakalpojumu eksporta un citu tekošajā kontā atspoguļoto darījumu rezultātā no nerezidentiem saņemamie naudas līdzekļi tiek parādīti kredītā ar "+" zīmi, savukārt preču un pakalpojumu importa un citu tekošajā kontā atspoguļoto darījumu rezultātā nerezidentiem maksājamie naudas līdzekļi tiek parādīti debetā ar "–" zīmi. |
|
Tiešās investīcijas
|
|
Investīcijas (neto darījumi un atlikumi), ko ārvalstu investors (tiešais investors) veic, lai iegūtu būtisku līdzdalību (īpašumtiesības, kas atbilst vismaz 10% no parastajām akcijām vai balsstiesībām) kādā Latvijas komercsabiedrībā (tiešo investīciju uzņēmums; "Tiešās investīcijas Latvijā") vai Latvijas investors – kādā ārvalstu uzņēmumā ("Tiešās investīcijas ārvalstīs"). Tās ietver tiešās investīcijas pašu kapitāla, reinvestētās peļņas un cita kapitāla veidā. Tiešajām investīcijām raksturīgas ilgtermiņa attiecības starp tiešo investoru un tiešo investīciju uzņēmumu. Tiešais investors var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona. |
|
Transporta organizāciju iegādātās preces
|
|
Transporta organizāciju iegādātās preces ir preces, ko nerezidentu transporta organizācijas iegādājas Latvijā savam patēriņam (eksports), bet rezidentu transporta organizācijas – ārvalstīs (imports). |
|
Valdība
|
|
Valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 1995 prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (sk. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību saraksta sadaļu S130000 "Vispārējā valdība"). |
|
Vietējā valdība
|
|
Valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu pēc Eiropas Kontu sistēmas 1995 prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. |
|
Vispārējās nozīmes preces
|
|
Informāciju par vispārējās nozīmes precēm gūst no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās ārējās tirdzniecības statistikas datiem. Tie ietver datus par preču tirdzniecības darījumiem ar Eiropas Savienības valstīm un muitas kravu deklarāciju datus par preču tirdzniecības darījumiem ar ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm. Ārējās tirdzniecības statistikas dati Latvijā tiek sagatavoti, izmantojot speciālās tirdzniecības sistēmas shēmu (preču eksportā un preču importā neiekļauj preču ievedumu muitas noliktavās un to izvedumu no muitas noliktavām). Eksporta apjomā iekļauj preces, ko izved pārdošanai ārvalstīs, reeksportu, t.i., Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm, un humāno un līdzīgu palīdzību. Importa apjomā iekļauj preces, kas deklarētas patēriņam Latvijā, preces, kas ievestas Latvijā no muitas noliktavām, un humāno un līdzīgu palīdzību. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajā ārējās tirdzniecības statistikā preču eksportu uzrāda FOB (Free on Board) cenās, bet preču importu – CIF (Cost Insurance and Freight) cenās. Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem, saskaņā ar kuriem preču eksports un preču imports maksājumu bilancē uzrādāms FOB cenās, tiek veiktas preču importa datu korekcijas, izmantojot Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātos koeficientus, kuri rāda FOB un CIF cenu vidējo attiecību 1998. un 1999. gadā (līdz 2000. gadam preču imports muitas kravu deklarācijās tika uzrādīts gan FOB, gan CIF cenās). Preču importa datu korekcijas no CIF uz FOB cenām muitas kravu deklarāciju datiem veic individuāli katram transporta veidam un preces izcelsmes valstij rezidentu un nerezidentu pārvadātāju dalījumā, bet preču tirdzniecības darījumu datiem – individuāli katrai preces nosūtītājvalstij. Ja muitas kravas deklarācijā preču vērtība norādīta ārvalstu valūtā, šo vērtību pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa muitas kravas deklarācijas aizpildīšanas dienā. Ārējās tirdzniecības statistikā tiek iekļauta arī informācija par elektroenerģijas un dabasgāzes eksportu un importu. Papildus ārējās tirdzniecības statistikas datiem tiek ietverta informācija no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem pārskatiem par tirdzniecības apjomu uz kuģiem, kas zvejo eksteritoriālajos ūdeņos, informācija no Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķina par banknošu drukāšanas un monētu kalšanas izdevumiem un Latvijas Bankas apkopotās nebanku ārējo maksājumu statistikas (t.sk. informācija par jūras un gaisa transportlīdzekļu pirkšanu un pārdošanu un rezidentu ar katalogu starpniecību iegādātās preces). |







