2019. gada pētījumi
Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
DSGE modeļu atrisināšanai izmantotajā tradicionālajā perturbācijas pieejā atrisinājumu novirzes no stabila stāvokļa (kas rodas pēc tautsaimniecību skāruša šoka) dinamika ir impulsa reakcijas funkcija (IRF). Šajā pētījumā ierosināta metode IRF kā novirzes no deterministiska globāla atrisinājuma konstruēšanai. Izmantojot šo pieeju, iespējams noteikt tautsaimniecības asimetriskas reakcijas uz šokiem dažādos sākotnējos apstākļos. Piemēram, ekonomiskās lejupslīdes laikā negatīva šoka ietekme uz tautsaimniecību varētu būt daudz lielāka nekā normālos ekonomiskos apstākļos. Šī metode dod iespēju konstruēt IRF ļoti nelineāriem DSGE modeļiem.
Atslēgvārdi: DSGE, perturbācija, globāls atrisinājums, tendences inflācija
JEL kodi: C62, D58, D84
Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Pētījumā empīriski novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) perspektīvas norādes makroekonomiskā ietekme uz eiro zonas tautsaimniecību, kā arī analizēta tās mijiedarbība ar aktīvu iegādēm. Šim nolūkam izmantotas vairākas strukturālās vektoru autoregresijas (SVAR) gan ar konstantiem, gan laikā mainīgiem parametriem un/vai kļūdu kovariācijas matricu, lai izpētītu ECB perspektīvas norādes šoka ietekmi laika gaitā un ņemtu vērā pārmaiņas ECB sniegtās perspektīvas norādes veidā (Odyssean jeb Odiseja perspektīvas norāde kopš 2013. gada jūlija un Delphic jeb Delfu perspektīvas norāde pirms tam). Perspektīvas norādes šoks identificēts, izmantojot gan Ž. Arjaša (J. E. Arias), H. F. Rubio-Ramiresa (J. F. Rubio-Ramírez) un D. Vagonera (D. F. Waggoner) (6) lietotos zīmju un nulles ierobežojumus, gan H. Antolina-Diasa (J. Antolin-Diaz) un H. F. Rubio-Ramiresa (5) izmantotos naratīvos zīmju ierobežojumus, kuri dod iespēju ietvert papildu informāciju par šoka norises laiku, ļaujot precīzāk identificēt tā ietekmi. Pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde attiecībā uz procentu likmēm ir bijis efektīvs politikas instruments, jo ECB paziņojums (kas par 5 bāzes punktiem samazināja procentu likmju gaidas) palielināja izlaidi un cenu līmeni attiecīgi par 0.09–0.12% un 0.035%. Turklāt vairāki pierādījumi liecina, ka ECB perspektīvas norādes uzticamību ievērojami veicināja 2015. gadā ieviestā PAIP. Saistībā ar transmisijas mehānismu pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde būtiski samazināja nenoteiktību eiro zonā, kā arī mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas.
Atslēgvārdi: perspektīvas norāde, centrālo banku komunikācija, netradicionāla monetārā politika, eiro zona, strukturālā VAR
JEL kodi: C54, E32, E52, E58
Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Šajā pētījumā novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātās aktīvu iegādes programmas (PAIP) ietekme uz Latviju un citām eiro zonas valstīm (tālāk tekstā – arī dalībvalstis), kā arī pētīts programmas transmisijas mehānisms. Šim nolūkam izmantoti divi dažādi vektoru autoregresijas (VAR) modeļi, kuri bieži tiek lietoti, lai novērtētu monetārās politikas pasākumu efektivitāti, – bilaterāls strukturālais VAR modelis ar bloka eksogenitāti (BSVAR-BE) un daudzvalstu jaukta šķērsgriezuma globālais VAR modelis ar stohastisko svārstīgumu (MCS-BGVAR-SV). Abi modeļi novērtēti, izmantojot Beijesa metodes. Pētījumā konstatēts, ka PAIP ir ierobežota un vāja ietekme uz Latvijas izlaidi, un šo ietekmi lielākoties radījuši netiešie efekti no citām valstīm. Taču pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP ir bijusi noturīga ietekme uz Latvijas inflāciju eiro vērtības sarukuma dēļ. Attiecībā uz citām dalībvalstīm iegūtie rezultāti liecina, ka ECB aktīvu iegādēm bija lielāka ietekme uz izlaidi valstīs, kurās tika aktivizēts portfeļa pārstrukturēšanas kanāls. Neraugoties uz minēto, pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP transmisija uz inflāciju arī pārējās dalībvalstīs galvenokārt notika ar valūtas kursa krituma starpniecību, nevis ar kopējā pieprasījuma palielināšanās izraisītu spiedienu uz cenu līmeni.
Atslēgvārdi: paplašinātā aktīvu iegādes programma, kvantitatīvā stimulēšana, eiro zona, GVAR, SVAR, Beijesa novērtējums
JEL kodi: C54, E47, E58, F42
Boriss Siliverstovs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā tiek vēlreiz izvērtēta A. Karjero (A. Carriero), T. E. Klārka (T. E. Clark) un M. Marčellino (M. Marcellino) (2) ieteiktā Beijesa jauktās frekvences modeļa prognozētspēja saistībā ar IKP pieauguma tempa punkta un blīvuma prognozēm, izmantojot ASV makroekonomiskos datus. Saskaņā ar M. Šovē (M. Chauvet) un S. Poteru (S. Potter) (4) tiek izvērtēta modeļa prognozēšanas precizitāte salīdzinājumā ar viendimensijas AR(2) modeli atsevišķi ekspansijas un recesijas periodiem, kā tas noteikts NBER ekonomiskās attīstības cikla hronoloģijā, nevis paļaujoties uz prognožu precizitātes salīdzinājumu visā prognožu izlasē, kas aptver laikposmu no 1985. gada 1. ceturkšņa līdz 2011. gada 3. ceturksnim. Konstatēts, ka lielākā daļa pierādījumu par labu sarežģītākam modelim salīdzinājumā ar vienkāršo etalonmodeli balstās uz samērā nedaudziem recesijas periodos (īpaši Lielās recesijas laikā) veiktiem vērojumiem. Turpretī ekspansijas periodos prognozēšanas precizitātes palielināšanās salīdzinājumā ar etalonmodeli labākajā gadījumā ir ļoti pieticīga. Tas nozīmē, ka modeļu relatīvā prognozētspēja mainās līdz ar ekonomiskās attīstības cikla posmiem. Šā fakta ignorēšana rada izkropļotu priekšstatu, t.i., sarežģītākā modeļa relatīvā prognozētspēja salīdzinājumā ar visvienkāršākā etalonmodeļa prognozētspēju ekspansijas periodos tiek novērtēta par augstu, bet recesijas laikā – par zemu.
Atslēgvārdi: uz tagadni vērstās prognozes, jauktās frekvences dati, reālā laika dati, ekonomiskās attīstības cikls
JEL kodi: C22, C53