Publicēts: 05.04.2022.

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2021. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību pagājušajā gadā, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Gada pārskata ievadvārdos Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka pērn Latvijas Bankai ir izdevies paveikt daudzas paliekošas un nozīmīgas lietas, kā arī uzsākt virkni jaunu darbu, kas veidos spēcīgāku finanšu sektoru nākotnē. Tostarp Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi jaunu un modernizētu Latvijas Bankas likumu, kas noteiks regulējumu, kā vienotā institūcijā no 2023. gada 1. janvāra strādās centrālā banka un finanšu sektora uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi tika uzsākti jau 2021. gadā.

Pērn veiktas nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, izbeidzot valdes darbību un pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību. Tādējādi tiek turpināta politika nodrošināt efektīvu un jaudīgu centrālās bankas darbību, ar tiem pašiem vai mazākiem resursiem izdarot vairāk un labāk.

Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpināts attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un 2022. gada sākumā piesaistot jaunus finanšu tirgus – arī publiskā sektora – dalībniekus (Valsts kasi).

Skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska vēsturiska vienošanās ar finanšu sektoru par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu. Arī turpmākajos gados Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana jau pārskatāmā nākotnē. Darbs šajā visas eiro zonas projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.

"Arvien nozīmīgāka loma darba kārtībā ir ilgtspējības jautājumiem. Eiro zonas līmenī to veicinās monetārās politikas stratēģijas pārskatīšana, iekļaujot tajā faktorus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Savukārt nacionālajā līmenī Latvijas Bankā esam pirmo reizi pieņēmuši Ilgtspējības stratēģiju, kas iezīmē plānotos darbības virzienus ilgtspējības jomā, proti – ilgtspējīga monetārā politika, finanšu sistēma, naudas aprite, ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšana un ilgtspējīga institūcija kopumā. Tas nav untums – caur ilgtspējības prizmu skatāmies gan uz ikvienu individuālu darbu, gan uz mūsu kopējo vīziju," akcentē centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankai 2022. gads, kā ierasts, būs darbīgs – gan saistībā ar monetārās politikas izaicinājumiem, gan īstenojot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai. Mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju integrāciju, lai 2023. gada 1. janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi.

"Turpināsim aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās – uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvās maksājumu iespējas un zibprasījumus un skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā. Turpināsim attīstīt ekonomikas pētniecību, kā arī veicināsim jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā," uzsver M. Kazāks.

Latvijas Bankas 2021. gada peļņa bija 20.9 milj. eiro, no tās 70% jeb 14.6 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 113.2 milj. eiro, no kuriem 78 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.

Informācija par Latvijas Bankas būtiskākajiem paveiktajiem darbiem 2021. gadā pirmo reizi izvietota īpaši veidotā vietnē un formātā (kā arī ierastajā vietnē).

Latvijas Bankas 2021. gada pārskats pieejams tīmekļvietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas tīmekļvietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2021. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...