Aigars Ozoliņš

Mākslinieks ar lielām dotībām un augstiem profesionalitātes kritērijiem, viens no vispieprasītākajiem latviešu scenogrāfiem, darbspējīgs un ļoti ražīgs. Šķiet, bez jebkādām atlaidēm prasīgumā pret sevi, tālab – uzticams, kvalitatīvs, atkal un atkal pieprasīts. Tāds ir Aigars Ozoliņš. Smalks meistars, izdomas bagāts, risinājumos daudzveidīgs atbilstoši dramaturģiskajam materiālam, kas var būt atšķirīgs visplašākajā amplitūdā. Par visinteresantāko posmu scenogrāfa darbā viņš uzskata domu dzirksteļošanas, galīgā risinājuma izšķilšanās un liesmojuma laiku kopā ar režisoru. Būs augsta, spilgta degšana vai blāvs saplakums pelnos? "Tas ir skaistākais brīdis, kad viena izteikta doma veido nākamo. Tas ir dialogs, kā dēļ vispār ir vērts pievērsties šai profesijai," mākslinieks atzīst. Savos skatuves telpas veidojumos viņš tiecas pēc tēlainības, kas izaug un risinās no itin visa – uzbūves, tās atsevišķiem elementiem, krāsām, gaismām – līdz kopumam, kurā ieliedējas aktieru spēle.

Dzimis 28.04.1970. Jelgavā.

20 darba gados veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 30 uzvedumiem Dailes teātrī, tuvu pussimtam Latvijas Nacionālajā teātrī, ap 15 Liepājas teātrī, vēl Valmieras teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Leļļu teātrī, Daugavpils teātrī, vairākos teātros Lietuvā un Igaunijā, veidojis scenogrāfiju operu jaunuzvedumiem Siguldas opermūzikas svētkos (2017, 2018). Bijis daudzu lielu, reprezentatīvu koncertu scenogrāfs, tostarp Rīgas 800 gadu jubilejas dziesmu svētku uzvedumam Mežaparkā (2003), Eirovīzijas 48. starptautiskajam dziesmu konkursam Skonto hallē (2003), deju lieluzvedumam Spēlēju, dancoju Ķīpsalas hallē (2005), atklāšanas un noslēguma koncertam XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Mežaparkā (2008), latviešu skatuves deju koncertam Vēl 100 gadu dejai un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI deju svētku noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļš (2018), koncertam Dzimuši Rīgā Latvijas Nacionālās operas skvērā (2014), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atklāšanas koncertam Latvijas Nacionālajā operā (2015), brīvdabas izrādei Rīgā Brasa. Pumpurs. Spēks (2018) un vēl vismaz pusotram desmitam citu. Jaudīgums, tēlainība, kvalitāte ir trīs spēka vārdi, kas vislabāk raksturo Aigara Ozoliņa mākslu skatuvei. Taču tikpat lielā mērā var teikt, ka viņš ir sevišķi izkopta, smalka stila grāmatu dizainers (I. Ziedoņa Rakstu 12 sējumi ar katrreiz citu gaišpelēku laukakmeni uz vāka, 1995–2002, K. Skujenieka Rakstu astoņi sējumi, 2003–2008 u.c.). Mākslinieks palaikam labprāt darina arī plakātus, greznus apsveikumus, ielūgumus u.tml.

Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu (1990), mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļā, pārgājis uz Scenogrāfijas nodaļu, ko pabeidzis 1996. gadā.

Piedalījies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē (1995).

Ieguvis grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele balvu par N. Gordona grāmatas Dziednieks māksliniecisko veidojumu (2006).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2019).

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre