Frančeska Kirke

Ļoti smalka, intelektuāla gleznotāja, māksliniece jau trešajā paaudzē. Kā neviens cits F. Kirke prot paņemt motīvus un tēlus no aizgājušo gadsimtu pasaules mākslas krājumiem un, it kā viegli paspēlējoties, iesaistīt tos savās kompozīcijās. Viņa vizuāli precīzi "nokopē" visnotaļ pazīstamu darbu fragmentus, lielākus vai pavisam sīkus to gabaliņus. Ar šķietami rotaļīgu vieglumu, bet īstenībā smalki izsvarotu apdomu veido to sakarības ar šodienu, uzbur izjūtu "nezūdamību", attēlotajam piešķir ja ne redzamu, tad vismaz nojaušamu laika dziļuma dimensiju. Māksliniece liek aizdomāties par kādas lietas, norises, parādības jēgas piepildījumu, vismaz tā iespējamību vai arī, un tas laikam ir visbiežāk, vairāk vai mazāk slēpti ironizē par tās trūkumu. Par šā trūkuma nenovēršamo mūžīgumu. 

Aizgājušie gadsimti, it īpaši 17.–18. gs. pasaules izcilākās glezniecības tēli, un tagadējais laiks, tā aktualitātes – viss viņas mākslas telpā dzīvo vienlaikus, viņa to visu pārveido, izjauc un saliek, spēlējas un atrod tajā aizvien vairāk radīšanas prieka. „Pakāpeniski, pa druskai, atmetot visu lieko,” stāsta gleznotāja, „parādās tēli, ēnas, līnijas, gaisma, siluets, faktūras, detaļas, saturot kādas domas parafrāzi.” Un vēl: „Es domāju, ka māksliniekam vajadzētu provocēt. Nevajadzētu būt tā, ka māksla atstāj vienaldzīgu, ka tu aizej garām un pat nepaskaties. Tas būtu dramatiski. Bet viss pārējais emociju spektrs ir labs.”

Dzimusi 15.12.1953. Rīgā.

Beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1978). Ieguvusi mākslas maģistra grādu (2003).

Pamatnodarbe – glezniecība, bet darinājusi arī grāmatu ilustrācijas, plakātus, skaņuplašu un disku apvākus, leļļu filmas (Kāpēc pelītei nenāca miegs (1979), Pat zirgam jāsmejas (1980), abu režisors A. Burovs), sienu gleznojumus, grafisko dizainu vairākām Latvijas Bankas lata un eiro monētām.

Izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Bijusi dalībniece latviešu un starptautiskās mākslas izstādēs Rīgā, Maskavā, Viļņā, Parīzē, Strasbūrā, Briselē, Zvollē, Nirnbergā, Raumā u.c. Sarīkojusi daudzas personālizstādes ārzemēs – Hamburgā (1988), Sanfrancisko (1991), Ņujorkā (1996, 1998, 2000), Askonā (2003), Berlīnē (2017) u.c. Rīgā notikušas ap 10 personālizstāžu, pēdējā laikā ik gadu vai vēl biežāk – Samebody (2017), Revize (2017), Transform (2018), trauslums/fragile (2019/2020).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. gada.

Saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu par izstādes Metropole. Rīga izveidi (kopā ar I. Baranovsku, 1999), ieguvusi Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļu un Gada mākslinieka nosaukumu (2001), Autortiesību un komunikācijas konsultāciju aģentūras AKKA/LAA Autora balvu 2020 u.c.

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā u. c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre