Jānis Strupulis

Pēc vairāku gadu sadarbības, veidojot Rīgas jubilejai veltīto sudraba monētu sēriju Rīgas astoņi gadsimti, grafiķis Gunārs Cīlītis par Jāni Strupuli izteicies: "Kas ir zīmējumā, to viņš atdod un nostrādā [..], tas ir vienkārši perfekti. Viņš ir neaizvietojams. Liels vinnests Latvijai, bankai jo sevišķi." "Būtībā tas ir kā matemātikā," atzīst pats J. Strupulis, "ir tikai viens pareizs atrisinājums. Tas arī vislabāk izskatās. Un man tas ir loģiski izstrādājies." Patlaban viņa veikumā ir vairāk nekā 50 monētu plastisko risinājumu. Bet pirms neatkarību atguvušās Latvijas nacionālās valūtas apgrozības monētu, tad arī lata sudraba un zelta jubilejas un piemiņas monētu un eiro apgrozības un kolekcijas monētu plastiskā veidola tapšanas J. Strupulim bijusi vismaz 20 gadu pieredze klasiskā ciļņa un medaļu mākslā, gūstot starptautisku atpazīstamību un speciālistu augstu atzinību. "Tēlniecībā ir arī tik jutīgas nianses, ko tikai ar tādu vieglu pieskārienu var mazlietiņ izmainīt. Tās nevar izmērīt ar mums pieejamiem instrumentiem, tikai just." Tā atkal J. Strupulis. Šī īpašā jušana arī padara viņu tik unikālu starp visiem.

Dzimis 28.01.1949. Piebalgā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1973).

Strādā klasiskajā cilnī un medaļu mākslā (ap 800 medaļu un plakešu), mazo formu tēlniecībā (darbi bronzā, kokā, šamotā), pasteļglezniecībā (iluzori reālistiskas klusās dabas ar augļiem, dārzeņiem, dažādiem traukiem), zīmējumā (ievērojamu vēsturisku un mūsdienu cilvēku portreti), dizaingrafikā (pastmarka Ēvaldam Valteram 100, 1994; Reformācijai 500, 2017, u.c.), heraldikā (jauni ģerboņi novadiem, pilsētām, pagastiem, privātpersonām). Veidojis arī lielākus tēlnieciskus objektus videi – piemiņas plāksni Rīgas brāļu pilsētai Pori, piemiņas plāksni latviešu gleznotājam Janim Rozentālam un viņa dzīvesbiedrei somu dziedātājai Ellijai Forselei (Elli Forssell) Helsinkos (2008), scenogrāfam un mākslas pedagogam Eduardam Vītolam Jūrmalā (2018), izcilajam kinooperatoram un režisoram Jurim Podniekam Rīgā (2021) u.c., piemiņas akmeņus brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiku Ķencim un Pāvulam Piebalgā (1999), pieminekli etnogrāfam un dievturim Ernestam Brastiņam Rīgā (kopā ar tēlnieku Uldi Sterģi, 2007), akmens piemiņas stēlas Lāčplēša ordeņa kavalieriem Tukuma Meža kapos (2018) u.c.   

Izstādēs piedalās kopš 1971. gada, to skaits tuvojas 400. Vairākkārt piedalījies Baltijas valstu medaļu mākslas triennālēs Viļņā (Lietuva), Dantes medaļu mākslas biennālēs Ravennā (Itālija), Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) izstādēs Budapeštā, Londonā, Hāgā u.c., arī FIDEM kongresos (1994, 1996, 1998). Sarīkojis ap 40 personālizstāžu Latvijā un ārvalstīs.

Latvijas Mākslinieku savienības (kopš 1978), Latvijas Medaļu mākslas kluba (kopš 1989), Latvijas Dizaineru apvienības (kopš 1994), FIDEM (kopš 1994) un Vācijas Medaļu biedrības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1994).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja [..] krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Madonas Vēstures un mākslas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Valmieras muzejā, kā arī daudzos krājumos ārvalstīs – Austrumu mākslas muzejā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Berlīnes Monētu kabinetā, Drēzdenes Monētu kabinetā, Karaliskajā monētu kabinetā Leidenē, Karaliskajā monētu un medaļu kolekcijā Kopenhāgenā, Cīrihes Valsts muzejā, Ungārijas Nacionālajā galerijā Budapeštā, vairākos Ukrainas muzejos u.c., kopumā 16 valstu 57 muzejos.

Baltijas republiku medaļu mākslas triennālē Viļņā saņēmis Lietuvas Mākslinieku savienības prēmiju (1986, 1989), Lietuvas Kultūras ministrijas galveno balvu (1995), Viļņas pilsētas balvu (1998–1999); Dantes medaļu mākslas biennālē – Mantujas pilsētas balvu (1994 par darbu Paradiso, 1996 par darbu Dantes šķīstītavas vārti). Ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas Paula Stradiņa balvu par mediķu un zinātnieku portretu atveidojumu medaļās (1997). Apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2009). Latvijas Bankas kolekciju monētas ar J. Strupuļa plastiskajiem veidojumiem vairākkārt ieguvušas Gada monētas nosaukumu.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre