Ligita Franckeviča

Ligita Franckeviča ir dzimusi plastiķe. Ja viņas izjūtai un roku prasmei pār visu būtu teikšana, pasaule pārvērstos glāsmaini apaļotās, līgani vienotrā pārplūstošās formās. Tā būtu pasaule bez mēmām plaknēm, asiem stūriem, griezīgām šķautnēm – pašpietiekamas lietas un pašcieņas pilnas būtnes ar liega klusuma telpu apkārt. Ar maigām, samtainām gaismēnām. Dažkārt pat ar savu iekšēju starojumu. Tēlniece visvairāk strādā bronzā, kas viegli "iztek līdzi mūsu iegribām" (T. Zaļkalns), bet labprāt arī marmorā, retāk granītā vai citos cietos materiālos. Viņas mūža tēmas ir mīlestība, dzīvības turpinājums un trauslums, brīvība un lidojums – tiešā un pārnestā, garīgā nozīmē.

Dzimusi 30.07.1947. Tukumā.

Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1967) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1973).

Strādā stājtēlniecībā, medaļu mākslā, darinājusi kapu pieminekļus (Itai

Kozakēvičai ,1992, u.c.), monumentālās tēlniecības darbus dabas videi, kā Eduards Smiļģis Tota lomā Rīgā (1978), Mirdza Ķempe Liepājā (1989) u.c. Veidojusi scenogrāfiju L. Stumbres lugas Gaidīt iestudējumam Liepājas teātrī (1986). Kopš 1995. gada sadarbojas ar Latvijas Banku, darinājusi plastiskos modeļus vairāk nekā 60 kolekcijas monētām, t.sk. visus reversus unikālajai astoņu monētu sērijai Rīgas astoņi gadsimti (1995–1998).

Izstādēs piedalās kopš 1971. Sarīkojusi vairākas personālizstādes. Plašāko pārskatu par tēlniecībā paveikto parādījusi kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Ojāru Breģi sarīkotajā izstādē L+O. Laikmets. Tēlniecība (2017). Piedalījusies nozīmīgās tēlnieku grupu izstādēs, kā arī Rīgas Tēlniecības kvadriennālēs, Latvijas un starptautiskās mazo formu tēlniecības un medaļu mākslas izstādēs.

Latvijas Mākslinieku savienības (kopš 1976), Latvijas Tēlnieku apvienības (kopš 1989) un Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedre (kopš 1996).

Baltijas republiku jauno mākslinieku izstādes Viļņā laureāte (1979), ieguvusi žurnāla Māksla balvu Tēlniecība kvadriennālē Rīga-80, 1. vietu Mazo tēlniecības formu festivālā Ungārijā (1983), Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļu Tēlniecības kvadriennālē Rīga-84, sudraba medaļu Baltijas republiku medaļu mākslas triennālē Viļņā (1986).  Plastiskie veidojumi Latvijas Bankas kolekcijas monētām daudzkārt ieguvuši 1. vietu un nosaukumu Latvijas gada monēta: Pasaku monēta II. Eža kažociņš (grafiskā dizaina autore G. Muzikante, 2017), Kalējs kala debesīs (grafiskā dizaina autors A. Priedīte, 2018), Liepas lapa (grafiskā dizaina autors M. Kalniņš, 2020) u.c. Apbalvota ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2017).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja [..] krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Valmieras muzejā u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre