ISSN 1407-1762
Janvārī Latvijas banku sistēmā bija vērojams gada sākumam raksturīgais monetāro rādītāju kritums, samazinoties līdzekļu ieplūdei no ārvalstīm un banku sektora ārējiem aktīviem. Vienlaikus samazinājās no rezidentiem piesaistīto pieprasījuma noguldījumu atlikumi un skaidrās naudas daudzums apgrozībā. Bankas nedaudz paaugstināja iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes (par 0.2-1.9 procentu punktiem) un no šīs klientu grupas latos piesaistīto noguldījumu procentu likmes (par 0.5 procentu punktiem). Šādu kredītu vidējās svērtās procentu likmes pieauga līdz 12.5-14.2%, bet latos veikto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes - līdz 5.8-7.0%. Lai gan naudas piedāvājums samazinājās, iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms turpināja augt. Latu pieprasījums naudas tirgū saglabājās, un starpbanku tirgus procentu likmes auga, reizumis pārsniedzot ne tikai Latvijas Bankas repo izsolēs izsniegto kredītu, bet arī lombarda kredītu procentu likmi. Tādēļ palielinājās pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem (galvenokārt - lombarda kredītiem). Lai atjaunotu sabalansētu procentu likmju struktūru un novērstu centrālās bankas lombarda kredītu regulāru izmantošanu banku likviditātes nodrošināšanai, sākot ar 30. janvāri, lombarda kredītu procentu likme paaugstināta par 1.0 procentu punktu (pirmajām desmit kredīta izmantošanas dienām - līdz 6.0%). Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4.0%) jau devīto mēnesi nemainījās. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī pārsniedza izdevumus par 12.1 milj. latu. Gada inflācijas līmenis samazinājās. Turpināja augt galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāji, īpaši rūpniecības produkcijas apjoms (tās fiziskā apjoma indekss palielinājās par 14.7%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 21.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga olu ražošana (par 3.0%). Ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms gandrīz nemainījās.
Lai veicinātu naudas tirgus attīstību, Latvijas Banka uzsāka jaunu naudas tirgus procentu likmju indeksu noteikšanu. Kopš 1998. gada 12. janvāra Latvijas Banka aprēķina indeksu RIGIBID starpbanku noguldījumu procentu likmēm un RIGIBOR starpbanku kredītu procentu likmēm. Aprēķinos tiek izmantotas 6 naudas tirgū aktīvāko banku (a/s "Hansabank - Latvija", a/s "Latvijas Krājbanka", a/s "Latvijas Unibanka", a/s Parekss-banka", a/s "Rīgas komercbanka" un Société Générale Rīgas nodaļa) kotētās naudas tirgus procentu likmes (banku loks var mainīties). Augstākā un zemākā procentu likme tiek atmesta, un no atlikušajām aprēķina vidējo aritmētisko procentu likmi. Indeksus aprēķina 6 dažādiem termiņiem (vienai, trim un septiņām dienām, kā arī vienam, trim un sešiem mēnešiem) katru darba dienu plkst. 12.00.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms janvārī samazinājās par 22.8 milj. latu jeb 4.2% (pieaugums par 44.0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Noguldījumu kopapjoma kritumu noteica pieprasījuma noguldījumu apjoma samazinājums (par 5.6%), termiņnoguldījumu apjomam turpinot augt. Skaidrās naudas pieprasījums bija zemāks nekā decembrī, tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) samazinājās par 2.0% un bija 326.1 milj. latu. Plašās naudas apjoms janvārī samazinājās par 3.4% (līdz 841.8 milj. latu).
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties (par 4.0 milj. latu jeb 1.1%). Īstermiņa kredītu atlikumi nedaudz samazinājās, bet ilgtermiņa kredītu atlikumi pieauga par 3.0%. To veicināja industriālo kredītu, finanšu nomas un hipotekāro kredītu apjoma pieaugums, samazinoties apgrozāmo līdzekļu palielināšanai paredzēto kredītu (komerckredītu) izsniegšanai. Latos izsniegto kredītu apjoma kāpums (2.0%) bija straujāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma pieaugums (0.3%).
Lai gan janvārī bija vērojama sezonāla Latvijas banku sektora ārvalstu nebanku īstermiņa noguldījumu apjoma samazināšanās, turpinājās no OECD valstu kredītiestādēm piesaistīto ilgtermiņa līdzekļu apjoma kāpums (par 17.7 milj. latu jeb 48.8%). Tomēr banku sektora ārzemju pasīvi samazinājās par 49.4 milj. latu jeb 5.5%, bet ārzemju aktīvi - par 45.3 milj. latu jeb 4.3%. Par 49.0 milj. latu mazāks nekā decembrī bija noguldījumu atlikums ārvalstu bankās, bet par 12.8 milj. latu palielinājās ieguldījumi ārvalstu pašvaldību un privātā sektora parāda vērtspapīros.
Iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms auga. Sakarā ar banku pieprasījuma palielināšanos starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme pieauga līdz 4.6%. Gan latos, gan ārvalstu valūtā izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms janvārī sasniedza rekordlīmeni (attiecīgi 257.4 milj. latu un 87.4 milj. latu). Starpbanku tirgus likmju pieaugums paaugstināja pieprasījumu pēc Latvijas Bankas piedāvātajiem lombarda kredītiem - to izsniegtais apjoms (11.2 milj. latu; vidējā svērtā procentu likme - 5.0%) bija visaugstākais, kopš tiek izsniegti šādi kredīti. Repo izsolēs izsniegto kredītu apjoms bija 4.5 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme - 4.8%).
Augstais pieprasījums ne tikai pēc latiem, bet arī pēc ārvalstu valūtas atturēja bankas no piedalīšanās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs. Arī Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms bija neliels (0.7 milj. latu). Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi janvārī palielinājās tikai par 0.4% (līdz 439.0 milj. latu). Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem veidoja 105.3%. Latvijas Bankas neto kredīta valdībai kritums (pārdodot valdības vērtspapīrus un palielinoties valdības noguldījumiem Latvijas Bankā) un apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoma samazināšanās izraisīja naudas bāzes sarukumu par 5.6% (līdz 416.9 milj. latu).
Pasaules valūtas tirgū bija vērojama ASV dolāra un Japānas jenas nostiprināšanās. Tādēļ attiecībā pret latu šo valūtu kurss palielinājās attiecīgi par 0.3% un 4.2%. Savukārt galveno Eiropas valūtu kurss attiecībā pret latu samazinājās: Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Francijas franka kurss - par 1.9%, Vācijas markas kurss - par 1.8%.
Janvārī notika divas 1 mēneša, trīs 3 mēnešu un viena 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija tikai 0.8 (decembrī - 1.8). Zemais pieprasījums veicināja valdības parādzīmju ienesīguma līmeņa pieaugumu (1 mēneša parādzīmēm - līdz 3.7%, 3 mēnešu - līdz 5.0% un 6 mēnešu - līdz 5.4%). Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms janvārī samazinājās par 11.4% un perioda beigās bija 137.8 milj. latu.
Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegtie kredīti
(milj. latu)
Kopā
Izsniegti latos
Izsniegti ārvalstu valūtās
Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes
(%)
Izsniegti latos
Izsniegti OECD valstu valūtās
Makroekonomiskie rādītāji
1997 |
1998 | ||
XII |
I | ||
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
22.5 |
14.7 | |
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) | |||
Mēneša (%) |
0.2 |
1.3 | |
Gada (%) |
7.0 |
6.3 | |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās |
84 934 |
85 096 | |
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.0 [1] |
7.0 | |
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) |
38.4 |
12.1 | |
Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | |||
Eksports |
87.4 |
||
Imports |
164.0 |
||
Bilance |
-76.6 |
[1] Dati precizēti.
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
1997 |
1998 | |||
XII |
I | |||
Banku sistēma | ||||
M2X |
871.3 |
841.8 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
332.7 |
326.1 | ||
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
538.6 |
515.8 | ||
Pieprasījuma noguldījumi |
420.3 |
396.6 | ||
Termiņnoguldījumi |
118.3 |
119.2 | ||
M2D |
592.3 |
570.8 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
602.3 |
608.2 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
269.0 |
233.7 | ||
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām |
374.3 |
378.3 | ||
Īstermiņa kredīti |
166.2 |
164.0 | ||
Ilgtermiņa kredīti |
208.1 |
214.3 | ||
Kredīti valdībai (neto) |
115.1 |
84.8 | ||
Latvijas Banka | ||||
M0 |
441.7 |
416.9 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā |
359.4 |
349.9 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā latos |
82.2 |
66.9 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā |
0.1 |
0.1 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
437.2 |
439.0 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
4.6 |
-22.1 | ||
Kredīti |
83.0 |
56.5 | ||
Bankām |
7.6 |
16.3 | ||
Valdībai (neto) |
75.5 |
40.2 | ||
Pārējie aktīvi (neto) |
-78.5 |
-78.6 | ||
Ārējās rezerves* |
778.08 |
773.04 | ||
Zelts |
74.11 |
73.86 | ||
Speciālās aizņēmuma tiesības |
2.04 |
1.46 | ||
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā |
0.01 |
0.01 | ||
Ārvalstu konvertējamās valūtas |
701.92 |
697.71 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
1997 |
1998 | ||
XII |
I | ||
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes | |||
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme |
3.9 |
4.6 | |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes | |||
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) |
12.1 |
12.5 | |
Īstermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās) |
12.3 |
14.2 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) |
12.5 |
14.0 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās) |
10.5 |
12.7 | |
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes | |||
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) |
1.7 |
1.5 | |
Pieprasījuma noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) |
1.1 |
1.0 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) |
5.3 |
5.8 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) |
5.3 |
4.5 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) |
6.5 |
7.0 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) |
5.1 |
6.0 | |
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
4.0 |
4.0 | |
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | |||
Ls pret USD |
0.5900 |
0.5920 | |
Ls pret DEM |
0.3330 |
0.3270 | |
Ls pret GBP |
0.9900 |
0.9710 | |
Ls pret FRF |
0.0995 |
0.0976 | |
Ls pret 100 JPY |
0.4530 |
0.4720 |
Lai gan patēriņa cenu indekss janvārī (101.3%) bija augstākais kopš iepriekšējā gada janvāra, gada inflācija sasniedza viszemāko līmeni - 6.3% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 11.4%). Cenu kāpumu salīdzinājumā ar 1997. gada decembri visvairāk ietekmēja sezonālais dārzeņu cenu pieaugums (par 25.5%), degvielas akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana (degvielas cenas cēlās par 8.6%) un elektroenerģijas tarifa pieaugums (par 5.4%). Cenu līmeni pazemināja dabas gāzes tarifa samazinājums (par 9.1%), kā arī augu eļļas un cukura cenu kritums (attiecīgi par 3.3% un 2.0%). Ražotāju cenu indekss palielinājās par 1.0%.
Janvārī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar 1997. gada decembri sezonālu faktoru dēļ samazinājās (par 18.7%) un bija Ls 126.01. Tomēr salīdzinājumā ar 1997. gada janvāri šajā sektorā strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 11.6% un pirktspēja - par 5.0%. Bezdarba līmenis (7.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) nemainījās.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
1997 |
1998 | ||
XII |
I | ||
Banku rezerves |
107.2 |
89.9 | |
Nacionālā valūta banku kasēs |
26.7 |
23.9 | |
Noguldījumi Latvijas Bankā |
80.5 |
66.1 | |
Ārzemju aktīvi |
1 062.0 |
1 016.7 | |
Ārvalstu valūta banku kasēs |
34.5 |
33.6 | |
Prasības pret ārvalstu bankām |
464.2 |
415.2 | |
Prasības pret ārvalstu nebankām |
563.3 |
567.9 | |
Prasības pret centrālo valdību (neto) |
62.7 |
73.0 | |
Prasības pret pašvaldībām (neto) |
-23.1 |
-28.4 | |
Prasības pret valsts uzņēmumiem |
28.8 |
29.3 | |
Prasības pret privātuzņēmumiem |
325.8 |
329.8 | |
Prasības pret privātpersonām |
37.1 |
36.5 | |
Neklasificētie aktīvi |
171.3 |
177.3 | |
Pamatlīdzekļi |
79.7 |
80.5 | |
Nauda ceļā |
5.1 |
4.8 | |
Pārējie aktīvi |
32.8 |
39.7 | |
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm |
53.7 |
52.2 | |
AKTĪVI PAVISAM |
1 771.8 |
1 724.2 | |
Pieprasījuma noguldījumi |
217.1 |
200.4 | |
Valsts uzņēmumu |
40.8 |
32.4 | |
Privātuzņēmumu |
111.1 |
102.3 | |
Privātpersonu |
65.2 |
65.7 | |
Termiņa un krājnoguldījumi |
42.5 |
44.3 | |
Valsts uzņēmumu |
3.7 |
4.2 | |
Privātuzņēmumu |
8.0 |
7.9 | |
Privātpersonu |
30.8 |
32.2 | |
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā |
279.0 |
271.0 | |
Valsts uzņēmumu |
32.0 |
28.5 | |
Privātuzņēmumu |
150.2 |
143.8 | |
Privātpersonu |
96.8 |
98.7 | |
Tranzīta fondi |
19.7 |
19.5 | |
Ārzemju pasīvi |
896.9 |
847.5 | |
Saistības pret ārvalstu bankām |
131.5 |
148.5 | |
Saistības pret ārvalstu nebankām |
765.5 |
699.0 | |
Saistības pret Latvijas Banku |
6.9 |
15.7 | |
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri |
6.0 |
6.0 | |
Kapitāls |
163.7 |
167.9 | |
Neklasificētie pasīvi |
140.0 |
151.8 | |
Nauda ceļā |
41.4 |
54.4 | |
Pārējie pasīvi |
50.2 |
51.5 | |
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm |
48.5 |
46.0 | |
PASĪVI PAVISAM |
1 771.8 |
1 724.2 |
© Latvijas Banka, 1998
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |