28.09.1936.
Lata piesaistes maiņa un cenu stabilitāte
Valdība pieņem lēmumu atteikties uzturēt Latvijas valūtai agrāko, no zelta atkarīgo kursu, kura dēļ ārējā tirdzniecība bija būtiski ierobežota ar kontingentiem (jeb kvotu sistēmu) un klīringa (jeb kompensācijas) līgumiem.
Šo lēmumu daudzi uzņēmēji bija gaidījuši jau 1931. gadā, kad pasaules ekonomiskās krīzes dēļ Lielbritānija un vairākas citas valstis atteicās no nacionālo valūtu piesaistes zeltam. Īpaši uz to cerēja cilvēki, ko žurnāla “Svari” karikatūrists K. Saliņš nodēvēja par “pārkreditētajiem spekulantiem” un simbolizēja ar agresīvu runci, kurš asiem zobiem grib saplosīt latu simbolizējošo putniņu.
1936. gadā no valūtas piesaistes zeltam jau bija atteikušās Francija, Holande un Šveice. “Pārgrozījumi Kredītnolikumā” stājās spēkā 29. septembra rītā pulksten 6. Lata kurss tiek pazemināts, to piesaistot Lielbritānijas sterliņu mārciņai – viena Lielbritānijas sterliņu mārciņa maksā 25 latus 22 santīmus.
Savukārt 1939. gada 13. septembrī valdība mainīja lata piesaistes regulējumu – Latvijas Banka var brīvi noteikt lata kursu un nesekot Lielbritānijas sterliņu mārciņas svārstībām, ja tās vērtība (pēc valūtas kursa 1936. gada 29. septembrī) krītas vairāk par 5% attiecībā pret ASV dolāru vai Zviedrijas kronu. Pēc lata devalvācijas mazumtirdzniecības cenas rupjai rudzu maizei un pienam būtiski nemainījās, bet pieauga svaigas cūkgaļas cena.
Preču sīktirdzniecības cenas vidēji Latvijā (latos)*
|
1930 |
1934 |
1937 |
1938 |
|
|
Rupja rudzu maize (1 kg) |
0.25 |
0.21 |
0.20 |
0.20 |
|
Piens (1 l) |
0.20 |
0.11 |
0.12 |
0.13 |
|
Cūkgaļa, svaiga (1 kg) |
1.89 |
0.93 |
1.23 |
1.32 |
* Latvijas Statistikas gada grāmata, 1939. Rīga: Valters un Rapa, 1939. 214. un 215. lpp.