Šajā sērijā publicētie materiāli atspoguļo Latvijas Bankā veikto analīzi un tajā rastos secinājumus ar nolūku veicināt sabiedrībā diskusijas par jautājumiem, kuri ir aktuāli Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
Diskusijas materiālu sērija
Publicēts: 18.01.2022.
Aktualizēts: 04.06.2024.
Zeinepa Kantura (Zeynep Kantur)
Diskusijas materiāls angļu valodā
Kopsavilkums
Par neizmantojamiem aktīviem tiek uzskatīti tie saimnieciskajā darbībā izmantotie aktīvi, kas zaudē spēju pilnvērtīgi radīt pievienoto vērtību klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamās ražošanas procesu dekarbonizācijas dēļ.
Izmešu apjoma samazināšana var atspoguļoties fiziskā kapitāla pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, kas var mazināt ekonomisko aktivitāti ne tikai nozarē, kurā fiziskais kapitāls tiek izmantots, bet arī citās ar tirdzniecības saitēm saistītajās tautsaimniecības nozarēs.
Šajā pētījumā aplūkota Latvijas tautsaimniecības nozaru pakļautība neizmantojama fiziskā kapitāla riskam, kas izriet no tautsaimniecības dekarbonizācijas.
Izmantojot ielaides un izlaides tabulas, kā arī uzkrātā kapitāla datus, kvantitatīvi noteikta neizmantojamo aktīvu ietekme un secināts, ka ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarei ir visaugstākie ārējo aktīvu neizmantojamības multiplikatori.
Savukārt aktīvi sauszemes transporta un cauruļvadu transporta (H49), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas (D35) un lauksaimniecības (A01) nozarēs Latvijā ir vismazāk aizsargāti pret ietekmi, ko rada fosilā kurināmā izmantošanas sarukums globālā līmenī.
Ludmila Fadejeva, Jānis Mauris, Ieva Opmane, Andris Fisenko
Diskusijas materiāls angļu valodā
Kopsavilkums
Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē.
MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika papildināta ar jauniem datiem no administratīvo datu avota, proti, ar informāciju par noguldījumiem, ieguldījumu fondiem, akcijām un obligācijām, kas iegūta no četrām lielākajām komercbankām. Tādējādi tika atrisināta problēma saistībā ar finanšu aktīvu nepilnīgu uzrādīšanu aptaujā.
2020. gadā veiktās MFPA rezultāti liecina, ka mājsaimniecību vidējā neto bagātība, ko nosaka kā starpību starp mājsaimniecības aktīviem un saistībām, ir ievērojami (aptuveni par 40 %) pieaugusi salīdzinājumā ar 2017. gadu, turklāt neto bagātības sadalījums ir kļuvis vienlīdzīgāks. To noteica ekvivalento neto ienākumu mediānas pieaugums un mājsaimniecību atlikušo saistību apjoma samazinājums. Turpmāk – nedaudz sīkāk par katru no tiem.
Pirmkārt, līdz ar ekvivalento neto ienākumu mediānas pieaugumu tautsaimniecībā vērojams mājsaimniecību īpašumā esošo reālo aktīvu vērtības kāpums, turklāt palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieder nekustamais vai cita veida īpašums. Kaut arī reālo aktīvu mediānas vērtība pieaugusi, aktīvu struktūras sadalījums tautsaimniecībā nav būtiski mainījies.
Otrkārt, kopējais mājsaimniecību saistību apjoms tautsaimniecībā ir samazinājies. Novērojams gan mazāks kopējo parādsaistību atlikums, gan arī to mājsaimniecību īpatsvara sarukums, kuras uzņēmušās jebkāda veida saistības. Tas liecina par mājsaimniecību parādu sloga samazinājumu Latvijā. Tomēr šāda tendence nav vienlīdz izteikta visās mājsaimniecību grupās un dalījumā pēc saistību veidiem. Ar hipotekāro kredītu nesaistītu saistību apjoms samazinājies straujāk nekā hipotekāro saistību apjoms. To galvenokārt noteicis straujāks parādsaistību kritums turīgāko mājsaimniecību vidū. Turpretim hipotekārās saistības visizteiktāk augušas jaunajām ģimenēm ar vidēji augstiem ienākumiem. To veicinājusi AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" īstenotā valsts atbalsta programma. Plānus uzņemties jaunas saistības ierobežojuši stingrie kreditēšanas nosacījumi, turklāt pieaudzis arī tādu mājsaimniecību īpatsvars, kuras uzskata, ka aizņēmums tām nemaz netiktu piešķirts. Tāpat arī relatīvi augstais "aplokšņu algu" īpatsvars tautsaimniecībā turpināja ierobežot mājsaimniecību iespējas uzņemties saistības.
Mājsaimniecību finansiālās situācijas pašnovērtējums ir uzlabojies. Mazāk nekā piektdaļa no mājsaimniecībām ar saistībām uzskata, ka to esošās saistības ir pārmērīgas (2017. gadā šādu viedokli izteica trešdaļa mājsaimniecību). To, ka ienākumi pārsniedz izdevumus un tādējādi ir iespēja veidot uzkrājumus, atzīst trešdaļa mājsaimniecību. Tajā pašā laikā, neraugoties uz kopējo ienākumu pieaugumu tautsaimniecībā, vidējais mājsaimniecību uzkrājumu "drošības spilvens" vēl joprojām ir salīdzinoši mazs. Aptuveni pusei Latvijas mājsaimniecību darba attiecību pārtraukšanas gadījumā uzkrājumu pietiktu vien mēneša tēriņiem. Turklāt tikai ceturtdaļa mājsaimniecību veidojušas papildu uzkrājumus pensiju trešajā līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (lielākoties to veidojušas vien pašas turīgākās mājsaimniecības). Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām ar pašlaik zemiem ienākumiem būs zemāki ienākumi arī pensijas vecumā.
Analizējot 2022. gadā vērotā straujā cenu pieauguma un procentu likmju kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām, tiek secināts, ka procentu likmju pieaugums par 300 bāzes punktiem būtiski nepalielinātu ienākumu daļu kas nepieciešama kredīta maksājumu veikšanai, līdz ar to būtiski nepazeminot rīcībā esošo ienākumu līmeni. Savukārt straujais inflācijas pieaugums rada nozīmīgus papildu izdevumus, tādējādi mazinot mājsaimniecību spējas veidot uzkrājumus nākotnei.
Covid-19 pandēmijas ietekmē katra piektā mājsaimniecība norādīja, ka ir izjutusi pandēmijas radīto ietekmi uz ienākumiem, nodarbinātību vai nostrādāto darba stundu skaitu. Varbūtība pandēmijas laikā zaudēt darbu vai saskarties ar ienākumu samazinājumu visbiežāk skārusi mājsaimniecības ar zemāku ienākumu vai izglītības līmeni. Neraugoties uz minēto, salīdzinoši neliela daļa no mājsaimniecībām mainīja savu parādsaistību nosacījumus pandēmijas radītās ietekmes dēļ.
Atslēgvārdi: mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja, Latvija, aktīvi, saistības, neto bagātība, finansiālā ievainojamība, ienākumi, patēriņš
JEL kodi: D14, D31, E21
Oļegs Krasnopjorovs
Diskusijas materiāls angļu valodā
Kopsavilkums
Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Iekšzemes kopprodukts un ienākumi vēl nav sabiedrības virsmērķis, tie ir tikai instrumenti iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai. Kā savu dzīves kvalitāti vērtē rīdzinieki – salīdzinot ar ļaudīm citās pilsētās Latvijā, Baltijā un Eiropā – un kas darāms, lai situāciju uzlabotu? Nav citas iespējas apturēt Rīgas depopulāciju kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Dzīves kvalitāte galvaspilsētā var būt ievērojami augstāka pat pie esošā ienākumu līmeņa (iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju) un iedzīvotāju skaita. Tas norāda uz Rīgas ievērojamu attīstības potenciālu. Šīs Latvijas Bankas diskusijas materiāls apkopo 2022. gada laikā publicētos desmit rakstus par Latvijas galvaspilsētas līdzšinējo sniegumu un nākotnes izaicinājumiem.
JEL kodi: O18, R11, R23, R5
Anete Briņķe, Ludmila Fadejeva, Boriss Siliverstovs, Kārlis Vilerts
Diskusijas materiāls angļu valodā
Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizēta patēriņa reakcija uz Covid-19 pandēmiju Latvijā, izmantojot Latvijas Bankas rīcībā esošos karšu norēķinu datus. Datu kopu veido ikdienas karšu norēķinu dati no četrām lielākajām Latvijas komercbankām, un tie aptver aptuveni 98% no visiem iekšzemes karšu norēķiniem. Karšu datu izmantošanai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionāliem ekonomiskās aktivitātes rādītājiem. Pirmkārt, informācija par karšu darījumiem ir pieejama tikai ar dažu dienu nobīdi atšķirībā no vairākām nedēļām un mēnešiem tradicionālāku tautsaimniecības rādītāju gadījumā. Otrkārt, karšu darījumu dati ir pieejami dienas un nedēļas biežumā, nevis mēneša vai pat ceturkšņa biežumā kā lielākajai daļai tautsaimniecības statistikas, piemēram, nacionālajiem kontiem. Tas ir īpaši svarīgi krīzes laikā, kad notikumi attīstās ātri. Treškārt, Latvijas Bankas dati sniedz detalizētu informāciju par patēriņa ieradumiem dažādās tirgotāju kategorijās un dažādos maksāšanas veidos (tiešsaistē un veikalā).
Pētījumā šie jaunie karšu norēķinu dati izmantoti, lai pētītu patēriņa reakciju Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, karšu norēķinu aktivitāte būtiski samazinājās visos trijos pandēmijas viļņos. Turklāt ir liecības, ka pandēmijas otrā un trešā viļņa laikā patēriņa reakciju lielā mērā izraisīja ierobežojumi, nevis brīvprātīga patērētāju uzvedības pielāgošanās. Otrkārt, patēriņa reakcija uz Covid-19 pandēmiju dažādās nozarēs bija ļoti atšķirīga un šī situācija nebija viendabīga visos trijos pandēmijas viļņos, ņemot vērā atšķirīgos ierobežojumus. Treškārt, pētījumā atklāts, ka tirgotājiem, kuriem periodā pirms pandēmijas bija lielāks tiešsaistes darījumu īpatsvars, pandēmijas otrā un trešā viļņa laikā klājās labāk nekā citiem. Ir arī liecības, ka ieguldījumi tiešsaistes platformās pandēmijas sākumposmā, šķiet, ir uzlabojuši uzņēmumu sniegumu turpmāko pandēmijas viļņu laikā. Pētījuma noslēgumā pārbaudīts, vai karšu norēķinu dati var palīdzēt mazumtirdzniecības apgrozījuma prognozēšanai Latvijā. Pētījuma autori izmantojuši priekšrocību, ka karšu darījumu dati kļūst pieejami aptuveni divas līdz trīs nedēļas pirms mazumtirdzniecības apgrozījuma oficiālās statistikas publicēšanas. Ņemot vērā šīs atšķirības datu izlaides laikos, pētījumā parādīts, ka modelis, kas papildināts ar karšu darījumu datiem, spēj prognozēt mazumtirdzniecības apgrozījumu daudz precīzāk nekā etalonmodeļi, kuros karšu dati netiek izmantoti.
Atslēgvārdi: Maksājumu karšu norēķini, privātais patēriņš, Covid-19, mazumtirdzniecības prognozēšana
JEL kodi: E21, E27, C32, C53
Ludmila Fadejeva, Anete Migale, Miķelis Zondaks
Kopsavilkums
Šajā diskusiju materiālā sniegti 2017. gadā Latvijā veiktā Eirosistēmas Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) trešā posma rezultāti. Tajā galvenā uzmanība pievērsta mājsaimniecību bilanču bagātības komponentiem: reālajiem un finanšu aktīviem, saistībām, kā arī ienākumiem un patēriņam. MFPA anketā ietverts plašs kvantitatīvo un kvalitatīvo jautājumu klāsts, tāpēc šajā diskusijas materiālā aplūkotas mājsaimniecību bilanču pārmaiņas, ņemot vērā gan skaitliskos, gan pašnovērtējuma aspektus. Iegūtie rezultāti salīdzināti ar 2014. gadā Latvijā veiktā MFPA rezultātiem, kā arī ar eiro zonā 2014. un 2017. gadā veikto MFPA rezultātiem.
Atslēgvārdi: mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, Latvija, aktīvi, saistības, neto bagātība, finansiālā ievainojamība, ienākumi, patēriņš
JEL kodi: D14, D31, E21
Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šis pētījums sniedz jaunus pierādījumus par darbinieku vecuma un uzņēmuma produktivitātes profilos sastopamām nozarei raksturīgām atšķirībām valstī, kurā notikušas būtiskas tautsaimniecības struktūras pārmaiņas un kurā ir elastīgs darba tirgus un augsts vecāka gadagājuma darbaspēka līdzdalības līmenis. Izmantojot apvienotu Latvijas darba devēju un darbinieku datubāzi, šajā diskusijas materiālā atspoguļota apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā vērojamā tradicionālā kuprveida vai lejupvērstā saikne un gandrīz nekāda vai pavisam neliela darbaspēka novecošanas radīta negatīva ietekme zinātnesietilpīgu pakalpojumu nozarēs, kurās nodarbināti galvenokārt augsti kvalificēti biroja darbinieki. Rezultāti liecina, ka, lai mazinātu novecošanas nelabvēlīgo ietekmi uz uzņēmumu sniegumu, jāapsver ieguldījumi cilvēkkapitālā, īpaši vecāka gadagājuma darbinieku apmācībā, kā arī jārisina nozīmīgas prasmju trūkuma problēmas IKT pakalpojumu nozarē. Diskusijas materiālā uzsvērta arī valsts iestāžu veikto pasākumu nozīme veselības aprūpes uzlabošanā un veselīgāka dzīvesveida veicināšanā, lai palielinātu veselīgas dzīves gadu skaitu.
Atslēgvārdi: uzņēmuma produktivitāte, sabiedrības novecošana, darbinieku vecuma un uzņēmuma produktivitātes profils
JEL kodi: C23, L25
Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Šajā darbā pētītas iekšējās un ārējās darbaspēka rezerves Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Būtiskas iekšējās darbaspēka rezerves ir gan joprojām augsta dabiskā bezdarba veidā, gan arī slēptā bezdarba veidā, jo daudzi ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji ir pieejami darbam, bet nav aktīvi iesaistīti darba meklējumos. Īpaši zems nodarbinātības līmenis ir vidējo vecumu pārsniegušiem vīriešiem (sevišķi tiem, kuriem nav augstākās izglītības), un tas, visticamāk, atspoguļo mazu mūžizglītības izplatību, nepietiekamas digitālās prasmes, kā arī veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos. Zema ir arī jauniešu nodarbinātība, un tas atspoguļo nepietiekamu mācekļu prakšu izplatību, turklāt Lietuvā un Latvijā ir novēlota jauno sieviešu ienākšana darba tirgū. Arī igauņu sievietēm fertilajā vecumā ar augstāko izglītību ir zemāks nodarbinātības līmenis nekā citās ES valstīs. Šīs iekšējās darbaspēka rezerves pārsniedz 25 tūkst. cilvēku Igaunijā, 55 tūkst. cilvēku Latvijā un 85 tūkst. cilvēku Lietuvā, un tas atbilst 4–7% no kopējā nodarbināto skaita šajās valstīs. Iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšanā īpaša uzmanība jāvelta mazākumtautībām un cilvēkiem, kas dzīvo reģionos ar zemu ekonomisko aktivitāti. Turklāt ir arī nozīmīgas ārējās darbaspēka rezerves – vairāk nekā pusmiljons Baltijas valstu pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo bagātākās ES valstīs.
Atslēgvārdi: darba tirgus, nodarbinātība, bezdarbs, līdzdalība, migrācija
JEL kodi: J21, J82, E24
Kārlis Vilerts, Klāvs Zutis, Konstantīns Beņkovskis
Kopsavilkums
Pēdējo gadu laikā finanšu resursu izlietojumam vietējās pašvaldībās bijusi pievērsta pastiprināta politikas veidotāju un pētnieku uzmanība. Zinātniskā literatūra nesniedz viennozīmīgas atbildes par labu pašvaldību centralizācijai vai decentralizācijai. Šajā pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. Proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās. Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs.
Atslēgvārdi: novadu pašvaldības, pašvaldību izdevumi, iedzīvotāju skaits, demogrāfiskās tendences
JEL kodi: R12, R23, R58
Ludmila Fadejeva, Jānis Lapiņš, Līva Zorgenfreija
Kopsavilkums
Pētījumā sniegts pārskats par Latvijā 2014. gadā veiktā Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma galvenajiem rezultātiem. Tā laikā atbildes uz apsekojuma jautājumiem tika saņemtas no 2 814 personām (1 202 mājsaimniecībām). Tika iegūti unikāli dati par mājsaimniecību bagātību, t.sk. aktīviem un saistībām, kā arī par to ienākumiem un patēriņu. Apsekojumā ietvertie dati attiecināmi uz visu valsti, un šāds apsekojums jāveic regulāri, lai laika gaitā pētītu mājsaimniecību budžetu kopējās un sadalījuma pārmaiņas, bagātības sastāvdaļas un nevienlīdzību.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā salīdzinājumā ar eiro zonu to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieder vissvarīgākais mājsaimniecības aktīvs – galvenā dzīvesvieta –, ir daudz lielāks (attiecīgi 76% un 61%). Tomēr šā aktīva un kopējo aktīvu mediānas vērtība Latvijā ir būtiski zemāka nekā eiro zonā. Pasīvu pusē redzams, ka parādsaistības ir tikai trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem eiro zonas valstīs. Aptverot visas mājsaimniecību bilances sastāvdaļas, iegūta Latvijas mājsaimniecību neto bagātības mediāna (14 200 eiro), kas salīdzinājumā ar eiro zonas valstu mājsaimniecībām ir vairāk nekā septiņas reizes zemāka. Eiro zonas mājsaimniecībām, kuru atbildētājpersona ir pirmspensijas vecumā, pieder vislielākā neto bagātība, taču Latvijā vislielākais neto bagātības apjoms pieder gados jaunām ģimenēm (īpaši vecuma grupā 35–44 gadi), kuru vidējie ienākumi arī ir visaugstākie.
Atslēgvārdi: mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, Latvija, aktīvi, saistības, neto bagātība, finansiālā ievainojamība, ienākumi, patēriņš
JEL klasifikācija: D14, D31, E21
Konstantīns Beņkovskis, Santa Bērziņa, Līva Zorgenfreija
Kopsavilkums
Latvijas reeksporta novērtēšanai šā diskusijas materiāla autori izmanto CSP anonimizētu uzņēmuma līmeņa ārējās tirdzniecības datubāzi. Atrisinot lineāru maksimizācijas uzdevumu katram uzņēmuma un preces pārim, iegūti reeksporta plūsmu novērtējumi un veikti attiecīgā reeksporta uzcenojuma aprēķini. Preču eksporta un importa kopapjomā šā diskusijas materiāla autori konstatēja nozīmīgu reeksporta plūsmu īpatsvaru, kam raksturīga pieauguma tendence. Reeksporta īpatsvars īpaši svarīgs šādās preču grupās: transportlīdzekļi, plastmasas, minerālprodukti, kā arī mehānismi un elektroiekārtas. Lielākā daļa reeksporta plūsmu nonāk Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, un tas liecina, ka Latvija ir reģionāls transporta centrs. Šā diskusijas materiāla autori konstatēja samērā lielu reeksporta vidējo uzcenojumu. Tas ļauj secināt, ka reeksports var sniegt nozīmīgu devumu Latvijas IKP.
Atslēgvārdi: reeksports, uzņēmuma līmeņa dati, Latvija, simplekss
JEL klasifikācija: D22, F14
Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Politikas veidotāji un akadēmiskie pētnieki nesen iesaistījušies aktīvā diskusijā par to, vai bezdarbs Latvijā pašlaik ir strukturāls vai drīzāk ciklisks. Novērtējot dabisko un ciklisko bezdarba komponenti ar Beveridža līknes (Beveridge curve) modeli, autors šajā pētījumā izmanto G. Barlevi (G. Barlevy) (3) metodi. Pētījumā secināts, ka 2014. gada beigās bezdarbs Latvijā bija diezgan tuvu tā dabiskajam līmenim. Bezdarba nulles cikliskā komponente norāda, ka kopējo pieprasījumu veicinoša politika nav ieteicamā izvēle, jo tā nevar pazemināt bezdarba līmeni, neradot inflācijas spiedienu un nesamazinot konkurētspēju. Noderīgāka izvēle būtu paaugstināt bezdarba un vakanču atbilstības efektivitāti (turpmāk tekstā – atbilstības efektivitāte), tādējādi pazeminot pašlaik augsto dabiskā bezdarba līmeni (aptuveni 11%). Turklāt pētījumā arī secināts, ka zemākā atbilstības efektivitāte raksturīga strādniekiem (pretstatā vadītājiem un kvalificētiem darbiniekiem) un īpaši Latgales reģionā. Tas varētu liecināt par būtiskām strukturālām problēmām, nevis ekonomiskās attīstības cikla vāju sinhronizāciju starp profesiju grupām un valsts reģioniem.
Atslēgvārdi: bezdarbs, vakances, Beveridža līkne, cikliskais bezdarbs, dabiskais bezdarbs, strukturālais bezdarbs
JEL klasifikācija: J63, J64, E24, E60
Olga Lielkalne, Nadežda Siņenko
Kopsavilkums
Šajā diskusijas materiālā analizēta risku tīklveida diagramma, kas tiek izmantota kā papildu analīzes rīks finanšu stabilitātes risku monitoringam un novērtēšanai Latvijā. Risku tīklveida diagrammas mērķis ir vienkopus atainot svarīgākos finanšu stabilitātes riskus noteiktās risku kategorijās un to pārmaiņu virzienu. Risku tīklveida diagramma un katrai risku kategorijai atbilstošā indeksa un tā komponentu dinamika ļauj vizualizēt un analizēt ārējo un iekšējo makrofinansiālo risku attīstību un kredītiestāžu sektora ievainojamības pārmaiņas Latvijā, novērtējot nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītrisku, kredītiestāžu pelnītspējas un maksātspējas riskus, kā arī finansējuma un likviditātes riskus.
Diskusijas materiālā sniegts ieskats risku tīklveida diagrammas izmantošanā un izveidošanas metodoloģijā citās valstīs. Aprakstīts arī šādas diagrammas izveidošanas process Latvijā un veikts izvēlēto risku kategoriju un rādītāju apskats. Diskusijas materiālā secināts, ka risku tīklveida diagrammas vēsturisko novērtējumu testēšanas rezultāti bijuši apmierinoši. 2008. un 2009. gadā risku tīklveida diagrammas risku kategoriju vērtējumi signalizēja par draudiem finanšu stabilitātei, savukārt risku kategoriju indeksi un to komponenti ļāva identificēt finanšu stabilitātes risku akumulēšanās un īstenošanās jomas.
Atslēgvārdi: finanšu stabilitāte, risku tīklveida diagramma, risku kategorijas, finanšu sistēmas stabilitātes monitorings, finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums
JEL klasifikācija: E32, E44, E58, G10
Aleksejs Meļihovs
Kopsavilkums
Pētījums veltīts Latvijas iedzīvotāju skaita dabisko pārmaiņu prognozēšanai līdz 2030. gadam. Šīs pētījuma tēmas izvēli noteikuši divi faktori. Pirmkārt, iedzīvotāju novecošana ir acīmredzama problēma ES kopumā, un tai ir tendence nākotnē saasināties. Tomēr ES11 valstīs, t.sk. Latvijā, situācija ir daudz sarežģītāka. Otrkārt, vēsturiskie tautas skaitīšanas dati tika aktualizēti, balstoties uz pēdējās 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā. Šī datu korekcija varētu palīdzēt radīt skaidrāku nākotnes redzējumu demogrāfisko rādītāju kontekstā.
Iedzīvotāju skaita dabisko pārmaiņu prognozēšanai izmantota R. Dž. Haidmena (R. J. Hyndman) un Š. Ullas (S. Ullah) (12) 2007. gadā izstrādātā pieeja, kura apvieno funkcionālo datu laikrindu analīzi un galveno komponentu dekompozīciju. Lai gan šī pieeja ir tehniska, tā ļauj izprast, kā politikas veidotāji varētu rīkoties turpmākajos 15–20 gados, ja īstenotos nemainīgas politikas un nemainīgu iedzīvotāju paradumu scenārijs. Izprotot šo jautājumu, politikas veidotājiem būtu vieglāk ilgtermiņa perspektīvā pieņemt pareizus lēmumus, tādējādi palīdzot iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labi sagatavoties ar iedzīvotāju novecošanu saistīto problēmu risināšanai, kas nākotnē arvien saasināsies.
Modelis tiek izmantots, lai prognozētu atsevišķi vīriešu un sieviešu mirstības un dzimstības vecumkoeficientus. Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi. Prognozēts, ka perioda summārais dzimstības koeficients līdz 2030. gadam būs palielinājies līdz aptuveni 1.6. Gaidāms, ka vīriešu paredzamais mūža ilgums piedzimstot pieaugs par 4 gadiem un sieviešu paredzamais mūža ilgums piedzimstot – par 3.4 gadiem. Tomēr iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums 19 gados sasniegs 200 000, t.sk. iedzīvotāju skaits 20–64 gadu vecumā samazināsies aptuveni par 190 000, savukārt vecu cilvēku demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs līdz 36.5%.
Atslēgvārdi: funkcionālā pieeja, dzimstības līmenis, mirstības līmenis, iedzīvotāju skaita prognozēšana
JEL klasifikācija: J11, C53, C14, C32, O11, O52
Konstantīns Beņkovskis, Jūlija Pastušenko, Jūlija Verca (Julia Woerz)
Kopsavilkums
Šajā diskusijas materiālā analizētas tirdzniecības saiknes starp ES dalībvalstīm un Krieviju, ņemot vērā netiešās tirdzniecības saiknes, ko veido globālās vērtību ķēdes, pamatojoties uz datiem par 2011. gadu, kas pieejami Pasaules izmaksu un izlaides datubāzē (WIOD), kā arī bruto plūsmas starp Krieviju un atsevišķām ES valstīm. Secinājumi pamatoti, izmantojot trīs rādītājus – bruto eksports galaizlietojumā, pievienotā vērtība galaizlietojumā un pievienotā vērtība izlaidē. Pēdējie divi jaunie rādītāji spēj atspoguļot kopā gan tiešās, gan netiešās saiknes, sadalot Krievijas izcelsmes pievienotās vērtības pilno apmēru atbilstoši tās īpatsvaram ES iekšzemes galaizlietojumā un izlaidē, kā arī otrādi – ES izcelsmes pievienoto vērtību atbilstoši īpatsvaram Krievijas iekšzemes galaizlietojumā un izlaidē. Tiešā eksporta daļu ziņā Krievija ir ceturtā lielākā ES tirdzniecības partnervalsts, bet ES ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere. Krievijas tautsaimniecības atkarība no Eiropas pievienotās vērtības gan galaizlietojuma, gan produkcijas izlaides ziņā arī ir ievērojami lielāka, nekā tas ir otrādi. Tomēr integrācijas pakāpe dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Baltijas valstu atkarība no Krievijas pievienotās vērtības ir būtiski lielāka nekā Krievijas atkarība no Baltijas valstu pievienotās vērtības. Turklāt noteiktas ES tautsaimniecības nozares (piemēram, enerģētika, komunālie pakalpojumi un gaisa transports) būtiski atkarīgas no Krievijas resursu ieguldījuma.
Atslēgvārdi: tirdzniecības integrācija, globālās vērtību ķēdes, Krievija, Eiropas Savienība
JEL klasifikācija: F12, F15, F51
Mikus Āriņš, Nadežda Siņenko, Laura Laube
Kopsavilkums
Šis diskusiju materiāls ir mēģinājums gūt ieskatu par Latvijas mājsaimniecību parāda apkalpošanas spēju un tās noturību dažādu makroekonomisko šoku ietekmē, balstoties uz individuālo mājsaimniecību datiem, kas iegūti, aptaujājot mājsaimniecības ar vismaz vienu aizņēmumu mājokļa iegādei. Lai novērtētu šādu mājsaimniecību finansiālo situāciju, tiek modelētas mājsaimniecību maksātspējas pārmaiņas dažādu ekonomisko šoku ietekmē (nodarbinātības ienākumu samazināšanās, procentu likmju palielināšanās, darba zaudēšana) un iegūtie rezultāti tiek vispārināti uz kopējo Latvijas kredītiestāžu mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu portfeli. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka mājsaimniecību maksātspēja pēc finanšu krīzes vēl joprojām ir trausla un iespējamie negatīvie šoki varētu palielināt kredītiestāžu iespējamos zaudējumus. Vienlaikus var uzskatīt, ka iespējamie negatīvo šoku radītie aizdevēju zaudējumi varētu būt mazāki nekā pirms diviem gadiem, jo nodrošinājuma vērtība, augot NĪ cenām, ir palielinājusies, bet izsniegto mājokļu kredītu atlikums – samazinājies.
Atslēgvārdi: aptauja, mājsaimniecību maksātspējas analīze, stresa tests, jutīguma analīze, finansiālā marža, makroekonomiskā šoka scenārijs.
JEL klasifikācija: C15, C35, D14, E21, G21
Nadežda Siņenko, Deniss Titarenko, Mikus Āriņš
Kopsavilkums
Šā diskusijas materiāla mērķis ir Latvijas FSI metodoloģijas izstrādāšana. Šajā nolūkā veikta starptautiskajā praksē finanšu stabilitātes monitoringā plaši lietoto salikto rādītāju metodoloģisko īpatnību un vairāku valstu pieredzes izpēte. Autori analizē finanšu stresa būtību un ar to saistītos simptomus un piedāvā savu finanšu stresa jēdziena traktējumu. Diskusijas materiālā tiek sniegts FSI iekļauto rādītāju (komponentu) atlases pamatojums, izvērtēti dažādi FSI komponentu apvienošanas varianti, veikts Latvijas FSI metodoloģijas īpatnību salīdzinājums ar citu valstu praksi. Diskusijas materiāla galvenais secinājums ir, ka saskaņā ar Latvijas Bankas metodoloģiju izveidotā FSI dinamika ar samērā augstu precizitātes pakāpi atspoguļo finanšu stresa līmeņa pārmaiņas Latvijas finanšu sistēmā, ļauj identificēt paaugstināta stresa periodus, kā arī periodus, kad finanšu sistēmas attīstība ir pārāk strauja un nesabalansēta. Kopš 2009. gada Latvijas Banka izmanto FSI kā vienu no Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes monitoringa sistēmas elementiem.
Atslēgvārdi: finanšu stabilitāte, finanšu stress, finanšu stresa indekss, finanšu sistēmas stabilitātes monitorings
JEL klasifikācija: G01, G10, G20, E44, E58
Aleksejs Meļihovs, Igors Kasjanovs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā autori padziļināti analizē Latvijas un Eiropas konverģences procesus, nodalot atsevišķi reālās un strukturālās konverģences procesu. Pētījumā ar Krugmena indeksu novērtēta Latvijas strukturālā konverģence ar ES valstīm un citām Baltijas valstīm. Tāpat pētīti reālās konverģences procesi ES valstīs, atsevišķi nodalot σ-konverģenci un β-konverģenci. Papildus veikta klasteru analīze, un Eiropas valstis grupētas atbilstoši to strukturālajām pazīmēm.
Pētījumā identificēti β-konverģences un σ-konverģences procesi ES valstīs, taču, veicot padziļinātu analīzi, secināts, ka konverģences procesa virzītājas galvenokārt bija ES12 valstis, turklāt reģionālajā līmenī novērotā konverģence bija daudz vājāka nekā konverģence valstu līmenī. ES valstu konverģence tika nodrošināta galvenokārt tā, ka valstu bagātākie reģioni kļuva arvien bagātāki (tas īpaši raksturīgs ES12 valstīm), turklāt nabadzīgākajās valstīs tas notika ātrāk. Tas liecina, ka laika gaitā palielinās atšķirība starp valsts bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Tātad var secināt, ka ES reģionālā politika, kura virzīta uz reģionu ienākumu līmeņa izlīdzināšanu, aplūkotajā periodā nebija efektīva.
Latvijas strukturālās konverģences process galvenokārt novērots 2008. un 2009. gadā, kad bija reālās diverģences process, ko veicināja krīze. Pievienotās vērtības struktūras konverģences procesu virzīja galvenokārt tirdzniecības, tūrisma un transporta, apstrādes rūpniecības un būvniecības pievienotās vērtības īpatsvara svārstības kopējā tautsaimniecības struktūrā.
Klasteru analīze liecina, ka Eiropas valstis laika gaitā kļuvušas homogēnākas jeb līdzīgākas viena otrai tautsaimniecības struktūras ziņā. Pievēršot pastiprinātu uzmanība valstu specifiskajām tautsaimniecības struktūras īpašībām, var izteikt citu secinājumu – Eiropas valstis aglomerējas vairākās specifiskās grupās, skaidri iezīmējot dažādos izaugsmes virzītājfaktorus pēckrīzes periodā.
Atslēgvārdi: Latvija, ES, strukturālā konverģence, reālā konverģence, specializācija, klasteru analīze
JEL klasifikācija: C20, C50, F15, E13, E601/2010
Konstantīns Beņkovskis, Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva
Kopsavilkums
Cenu noturība joprojām ir viens no vissvarīgākajiem makroekonomikas jautājumiem, jo cenu elastīgums daļēji nosaka ātrumu, ar kādu inflācija un reālie ekonomiskie mainīgie pēc šoka atgriežas potenciālajā līmenī. Lai labāk izprastu cenu pārmaiņu biežumu un lielumu, nepieciešama cenu noturības empīriskā analīze, kuras pamatā ir mikrodatu apsekojumos gūtā informācija par atsevišķu produktu cenām individuālās tirdzniecības vietās. Šā pētījuma galvenais mērķis ir raksturot patēriņa cenu nominālo noturību Latvijā kopumā un atsevišķu produktu grupu līmenī. Šajā nolūkā izmantoti CSP patēriņa cenu mikrodati. Pētījuma galvenais secinājums ir, ka 2003.-2009. gadā patēriņa cenas Latvijā bija elastīgas. Vidējais cenu noturības ilgums bija 3.5 mēneši, un katru mēnesi vidēji tika mainīti 28.7% visu patēriņa cenu.
Atslēgvārdi: cenu veidošanas mehānisms, Latvijas patēriņa cenas, cenu pārmaiņu biežums, cenu noturības ilgums, cenu pārmaiņu lielums, izpārdošana, laika noteikti cenu veidošanas modeļi (time-dependent pricing), ekonomiskā stāvokļa noteikti cenu veidošanas modeļi (state-dependent pricing)
JEL klasifikācija: D40, E31
Agnese Bičevska, Aleksejs Meļihovs, Krista Kalnbērziņa
Kopsavilkums
Ilgtspējīgas valsts sociālekonomiskās politikas pamats ir augsts uzkrājumu līmenis. Tomēr uzkrājumu palielināšana nav pašmērķis. Uzkrājumu veidošanas process jāanalizē, ņemot vērā vairākus ar to saistītus aspektus. Šā pētījuma mērķis ir detalizēta un visaptveroša uzkrājumu Latvijā analīze un to vērtējums pasaules kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta mājsaimniecību uzkrājumiem un to veidošanas paradumiem, kas ekonometriski pētīti, izmantojot unikālu Latvijas mājsaimniecību mikrodatu avotu - mājsaimniecību budžeta pētījumus.
Atslēgvārdi: uzkrājumi, mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumi, mikrodati, šķērsgriezuma modelis
JEL klasifikācija: C21, D12, D14, E21, O16