Publicēts: 18.10.2023.
  • Padome pēc divus gadus ilgušā digitālā euro izstrādes un izplatīšanas izpētes posma pabeigšanas uzsāks digitālā euro sagatavošanas posmu.
  • Sagatavošanas posms veidos pamatu iespējamai digitālā euro ieviešanai, un tā ietvaros tiks pabeigta noteikumu kopuma izstrāde un atlasīti pakalpojumu sniedzēji platformas un infrastruktūras izveidei.
  • Sagatavošanas posms pavērs ceļu lēmuma par digitālā euro izlaišanu iespējamai pieņemšanai nākotnē.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien nolēma pāriet uz digitālā euro projekta nākamo posmu – sagatavošanas posmu.

Lēmums tika pieņemts pēc izpētes posma pabeigšanas. Eurosistēma uzsāka izpētes posmu 2021. gada oktobrī, lai apzinātu digitālā euro iespējamās izstrādes iespējas un izplatīšanas modeļus. Pamatojoties uz šā posma konstatējumiem, kas sīkāk izklāstīti šodien publicētajā ziņojumā, ECB izstrādājusi digitālo euro, ko izplatītu uzraudzīti starpnieki, piemēram, bankas, tādējādi padarot to plaši pieejamu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Digitālo euro paredzēts izstrādāt kā skaidro naudu digitālā formā, ko varētu izmantot visiem digitālajiem maksājumiem visā euro zonā. Tas būtu plaši pieejams, tā pamatfunkcijas būtu izmantojamas bez maksas un tas būtu izmantojams gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Tas nodrošinātu visaugstāko privātuma līmeni un ļautu lietotājiem veikt zibmaksājumus ar centrālās bankas naudu. To varētu izmantot maksājumiem starp personām, tirdzniecības vietās, e-komercijā un valdības darījumos. Neviens cits digitāls maksāšanas līdzeklis nepiedāvā visas šīs iezīmes. Digitālais euro aizpildītu šo tukšumu.

Digitālā euro projekta nākamais posms – sagatavošanas posms – sāksies 2023. gada 1. novembrī un sākotnēji ilgs divus gadus. Tā ietvaros tiks pabeigta digitālā euro noteikumu kopuma izstrāde un atlasīti pakalpojumu sniedzēji, kas varētu izveidot digitālā euro platformu un infrastruktūru. Tas ietvers arī testēšanu un eksperimentu veikšanu, lai izstrādātu tādu digitālo euro, kas atbilst gan Eurosistēmas prasībām, gan lietotāju vajadzībām, piemēram, attiecībā uz lietotāju pieredzi, privātumu, finansiālo iekļautību un ietekmi uz vidi. ECB šajā posmā turpinās sadarboties ar sabiedrību un visām ieinteresētajām personām. Pēc diviem gadiem Padome pieņems lēmumu, vai pāriet uz nākamo sagatavošanas darbu fāzi, lai pavērtu ceļu iespējamai digitālā euro izlaišanai un ieviešanai nākotnē.

Sagatavošanas posma uzsākšana nenozīmē, ka pieņemts lēmums izlaist digitālo euro. Padome apsvērs šo lēmumu tikai tad, kad būs noslēdzies Eiropas Savienības likumdošanas process. ECB ņems vērā jebkādas digitālā euro izstrādes korekcijas, kas varētu būt nepieciešamas ar likumdošanu saistītu apsvērumu dēļ.

"Mums jāsagatavo mūsu valūta nākotnei," atzīmēja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Mēs paredzam izstrādāt digitālo euro kā skaidro naudu digitālā formā, ko bez maksas var izmantot visiem digitālajiem maksājumiem un kas atbilst augstākajiem privātuma standartiem. Tas pastāvētu vienlaikus ar fizisko skaidro naudu, kas arī turpmāk vienmēr būs pieejama, neatstājot nevienu novārtā."

Digitālais euro padarītu datu aizsardzību par prioritāti. Eurosistēma nevarētu redzēt lietotāju datus un sasaistīt maksājumu informāciju ar atsevišķām personām. Digitālais euro arī nodrošinātu skaidrās naudas līmeņa privātumu bezsaistes maksājumos.

Digitālais euro uzlabotu noturību, veicinātu konkurenci un inovācijas Eiropas maksājumu sektorā. Tas nodrošinātu Eiropas pārvaldībā esošu visas Eiropas maksājumu risinājumu euro zonai. Tas izmantotu savu infrastruktūru, tādējādi stiprinot noturību. Tas arī nodrošinātu platformu, kurā Eiropas uzraudzītie starpnieki varētu izvērst Eiropas mēroga pakalpojumus saviem klientiem, uzlabojot efektivitāti, samazinot izmaksas un veicinot inovācijas.

"Cilvēkiem arvien vairāk izvēloties maksāt digitāli, mums līdztekus skaidrajai naudai jābūt gataviem emitēt digitālo euro," norādīja ECB Valdes loceklis un augsta līmeņa darba grupas digitālā euro jautājumos priekšsēdētājs Fabio Paneta (Fabio Panetta). "Digitālais euro palielinātu Eiropas maksājumu efektivitāti un veicinātu Eiropas stratēģisko autonomiju."

Digitālā euro izplatīšana

Lietotāji varēja piekļūt digitālajiem euro pakalpojumiem, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja izstrādātu lietotni un tiešsaistes saskarni vai Eurosistēmas nodrošinātu digitālā euro lietotni. Iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves bankas kontam vai digitālajām ierīcēm, arī varētu veikt maksājumus ar digitālo euro, izmantojot valsts sektora iestādes, piemēram, pasta nodaļas, izsniegtu karti. Lietotāji arī varētu bankomātos apmainīt digitālos euro pret skaidro naudu vai otrādi.

Eurosistēma paredz, ka digitālā euro pamatfunkcijas privātpersonām būtu pieejamas bez maksas. Starpnieku un tirgotāju kompensācijas modelis nodrošinātu stimulus starpniekiem izplatīt digitālo euro, kā tas ir citu elektronisko maksāšanas līdzekļu gadījumā, un nodrošinātu pienācīgus aizsardzības pasākumus pret pārmērīgām pakalpojumu maksām tirgotājiem. Eurosistēma segtu savas izmaksas, t. sk. izmaksas saistībā ar shēmas pārvaldību un norēķinu apstrādi.

Caurredzamība un cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām joprojām ir galvenie šā projekta pīlāri. Eurosistēma guvusi lielu labumu no Eiropas lēmumu pieņēmēju, tirgus dalībnieku un potenciālo lietotāju atsauksmēm un turpinās aktīvi sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku. Mēs arī turpināsim cieši sadarboties ar ES likumdevējiem.

 

Digitālā eiro projekts – ECB Padome dod zaļo gaismu nākamajam priekšdarbu posmam

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

Šodien, 2023. gada 18. oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga 2 gadus. Dota “zaļā gaisma” nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai. Tas ļauj Eirosistēmai – ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām – turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā (jeb emisijai). Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Būtiski zināt – digitālais eiro būs esošo naudas veidu (skaidrās un bezskaidrās naudas) papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie 3. sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

Digitālā eiro izpētes posma ietvaros ir sagatavots digitālā eiro teorētiskais modelis, balstoties šādos mērķos:

  1. uzturēt centrālās bankas naudas lomu tautsaimniecībā, papildinot skaidrās naudas piedāvājumu;
  2. stiprināt eiro zonas finanšu stabilitāti un monetāro neatkarību;
  3. nodrošināt eiro zonas maksājumu sistēmu krīzes situāciju noturību.

Izpētes rezultāti apliecina iespēju izveidot un ieviest digitālo eiro, kas sasniegtu šos mērķus, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai efektīvu un modernu norēķinu iespējas, izmantojot centrālās bankas emitētu naudu. Skaidrā nauda un digitālais eiro papildinātu viens otru, nodrošinot ikvienam iespēju izvēlēties sev piemērotāko un situācijai atbilstošāko centrālās bankas naudas formu.

Kas notiktu sagatavošanas fāzē?

Digitālā eiro sagatavošanās fāze sastāvētu no divām daļām. ECB Padome šodien pieņēma lēmumu par sagatavošanās fāzes pirmās daļas uzsākšanu, kas varētu ilgt divus gadus (līdz 2025. gada novembrim). Šajā posmā Eirosistēma pabeigtu digitālā eiro shēmas noteikumu izstrādi, izvēlētos shēmas pakalpojumu piegādātājus, kā arī veiktu tālāku eksperimentēšanu, lai vairotu izpratni par digitālā eiro izmantošanas iespējām. Noslēdzot pirmo posmu, ECB Padomei būtu jāpieņem jauns lēmums par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu ­– digitālā eiro infrastruktūras praktisko izveidi un pakāpenisku digitālā eiro lietojuma gadījumu izlaidi tirgū pilotprojektu ietvaros.

Citi jaunumi

06.12.2023.

Latvijas Banka piemēro 2 milj. eiro soda naudu AS "LPB Bank", slēdzot administratīvo līgumu

Latvijas Banka ar AS "LPB Bank" noslēgusi administratīvo...
06.12.2023.

Četri Latvijas uzņēmumi saņem Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu 2023, izaugsmes balva – Rīgas Stradiņa universitātei

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu 2023 šogad saņēma...
05.12.2023.

Neizmantojamo aktīvu riski ražošanas ķēdēs un to ekonomiskā ietekme eirozonā

Pētījums 6/2023
www.bank.lv
05.12.2023.

Latvijas Banka izsludina kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu

Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski...
30.11.2023.

Izvēlētas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni"

Īsumā Izvēlētās iespējamās tēmas ir "Eiropas kultūra" un...
27.11.2023.

Finanšu sektors vienojas turpināt pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar...
27.11.2023.

Latvijā sākas "Tavas pensijas nedēļa"

Šodien sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu...
27.11.2023.

Latvijas Banka izlaiž Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jubilejai veltītu monētu

Trešdien, 29. novembrī, Latvijas Banka par godu Rīgas...
21.11.2023.

Iecere "Altum" pārveidot par banku

Īsumā Pirms "Altum" pārveidot par banku, ir jāveic ilgs...
16.11.2023.

Latvijas finanšu iestādēs būtiski uzlabotas iekšējās kontroles sistēmas, jāstiprina samērīga risku pārvaldība un vēlme uzņemties risku

Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski...
14.11.2023.

Par Latvijas Bankas darbu brīvdienā

Saistībā ar valsts svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks....
09.11.2023.

Latvijas Banka izlaiž zelta kolekcijas monētu "Zelta zirgi"

Trešdien, 15. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta monētu...