Publicēts: 29.02.2024.

Trešdien, 13. martā, plkst.14.30-16.30 Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?". Diskusija notiks klātienē viesnīcā "Pullman" (Rīgā, Jēkaba ielā 24 – starp Saeimu un Nacionālo teātri), kā arī to varēs vērot tiešraidē – vietnē makroekonomika.lv.

Diskusijas laikā tiks iztirzāta virkne jautājumu:

  • Kādi faktori nosaka Latvijas ekonomisko atpalicību?
  • Kādas ir iespējas novērst šķēršļus attīstībai?
  • Kurās jomās nepieciešamas pārmaiņas?
  • Kas jādara, lai izdotos būtiski paātrināt ekonomisko izaugsmi un straujāk konverģēt uz ES pārtikušo valstu ienākumu līmeni, to darot ilgtspējīgi un sabalansēti?

Ekspertu sarunu moderēs žurnāliste Alina Lastovska. Sarunu ievadīs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste ar prezentāciju par to, kādi faktori ierobežo Latvijas izaugsmi un kādas ir iespējas kāpināt mūsu valsts tautsaimniecības potenciālu.

Ekspertu sarunā piedalīsies:

  • Liene Briede, Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore;
  • Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Ārvalstu investoru padome Latvijā, auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā;
  • Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis;
  • Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece;
  • Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Ekonomiskā izaugsme ir tēma, kas nonākusi gan politiķu, gan ekonomistu, gan visas sabiedrības uzmanības centrā. Tai bija veltīta Latvijas Bankas 2023. gada rudens tautsaimniecības konference, jo arī globāli izaugsmes temps pēcpandēmijas pasaulē samazinās – gan ģeopolitisku, gan citu faktoru ietekmē. Situācija nebūt nav lieliska arī Latvijā, un mēs ne tikai strauji nevirzāmies uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turības līmeni, bet arvien vairāk atpaliekam pat no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Ekonomiskās izaugsmes process ir nevis viens ātrs lēciens, bet mazi solīši katru dienu, nedēļu, mēnesi un daudzus gadus. Katrs ikdienas solis ir nepamanāms, taču, akumulējoties ilgā laikā, tieši tā rodas vai mazinās ienākumu līmeņa plaisas starp valstīm.

Kopumā ienākumu līmeni tautsaimniecībā nosaka triju faktoru mijiedarbība – cik veiksmīgi izmantojam darbaspēka resursu, cik daudz investējam attīstībā un cik gudri spējam izmantot mums pieejamo darbaspēku un kapitālu. Katrā no jomām jāpieliek plecs, lai sekmētu stabilu tautsaimniecības izaugsmi, vairojot valsts un tās iedzīvotāju rocību.

Ekspertu sarunas tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #izaugsme.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir iespēja vērot diskusiju tiešraidē makroekonomika.lv vai klātienē (iepriekš piesakoties, rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).

Ieskats iepriekšējās Ekspertu sarunās par dažādiem Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem.

Citi jaunumi

28.03.2025.

Latvijas Banka izsniedz AP OPERATIONS SIA licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 26. martā izsniedza AP...
24.03.2025.

Sākas balsojums par 2024. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2025. gada...
21.03.2025.

Uzmanību! Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpnieku aktivitātēm, uzdodoties par...
19.03.2025.

Latvijas Banka pārņems garantēto atlīdzību izmaksu AS "Latvijas Krājbanka", AS "PNB Banka" un ABLV Bank AS noguldītājiem

No 2025. gada 1. aprīļa Latvijas Banka pārņems...
17.03.2025.

Pērn audzis kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms

2024. gada 4. ceturksnī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu...
14.03.2025.

2024. gadā pieaugusi IBS klientu darījumu aktivitāte

2024. gada beigās Latvijā darbojās desmit ieguldījumu...
14.03.2025.

Privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība tuvojas 1 miljardam eiro

2024. gada laikā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība...
14.03.2025.

Apdrošināšanas tirgū 2024. gadā parakstītās prēmijas turpināja augt

Lai arī, samazinoties inflācijai, apdrošināšanas tirgū bruto...
14.03.2025.

Ieguldījumu fondi sasnieguši augstu ienesīgumu, lai arī neto aktīvu apjoms samazinājies

Pielāgojot ieguldījumu stratēģijas tirgus izmaiņām un...
14.03.2025.

Aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas to vecumam atbilstošākus 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānus

2024. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto...
14.03.2025.

2024. gadā audzis KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu...
11.03.2025.

Latvijas Banka arī Eirosistēmas līmenī nodrošinās saņēmēja vārda un IBAN atbilstības pārbaudi

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā...