"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība
Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73 % pret 27 % (pirms gada, 2023. gada februārī, tā bija 67 % pret 33 %).
2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17.1 (2023. gada augustā 13.8, bet 2023. gada februārī – 14.3), t. sk. 13.1 maksājums bezskaidrā naudā un 4 maksājumi skaidrā naudā.
Modernās tehnoloģijas maksājumu jomā
"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024. gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana – tos ikdienā izmanto 41 % aptaujāto, un tas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā pirms pusgada un par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī. Pieaugusi arī viedtālruņu izmantošana maksājumos – līdz 22.5 % ( 2023. gada augustā 19 %un 2023. gada februārī 16 %). Vienlaikus pusgada laikā nemainīga – 68 % līmenī – saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana (pieaugums par 5 procenta punktiem pret 2023. gada februāri).
SIA "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis "Maksājumu radarā" informē, ka vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
"Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas,"
situāciju komentē A. Freimanis.
Skaidrās naudas pieejamības stiprināšana
Skaidrās naudas īpatsvara kritums maksājumos ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Kā "Maksājumu radarā" informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus) to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām. Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas vairākas prasības skaidrās naudas saglabāšanai, piemēram, attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem, to ģeogrāfisko sasniedzamību, darbības un pieejamības laiku, skaidrās naudas izmaksas limitiem u. tml.
"Ceram uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem. Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos,"
uzsver Z. Zariņa.
"Latvijas Banka līdz šim rīkojusies un arī turpmāk rīkosies, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas starp dažādiem naudas veidiem, no kuriem katram ir savas priekšrocības."
Kriptoaktīvi kļūst pieejamāki
Aizvadītā pusgada laikā būtiski jaunumi sagaidīti kriptoaktīvu tirgos, par ko savā komentārā raksta Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks. Šā gada 10. janvārī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apstiprināja 11 biržā tirgotus fondus (ETF), kuru pamatā ir pazīstamākais kriptoaktīvs Bitcoin (BTC). ETF ir ieguldījumu fondi, kas kotējas biržā un var sastāvēt no vairākām aktīvu klasēm, piemēram, akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem, izejvielām u. c.
Kriptoaktīvu iekļaušana ETF un nonākšana "tradicionālajā" biržā pavērs iespējas plašākai sabiedrības daļai veikt ieguldījumus BTC. Līdz šim kriptoaktīvu iegūšana bija samērā komplicēta – to varēja paveikt specializētās biržās vai ar īpašu digitālo maciņu palīdzību. Pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši straujas BTC cenas pārmaiņas, tai sasniedzot vēsturiskus rekordus, bet vēlāk vērtībai nedaudz atkāpjoties.
"Pašreizējie notikumi kriptoaktīvu pasaulē liecina, ka varēsim sagaidīt būtiskas vērtības svārstības ne tikai BTC, bet arī citiem kriptoaktīviem, ņemot vērā šā tirgus ciešo savstarpējo saistību. Ikvienam, kurš izvēlas veikt ieguldījumus kriptoaktīvos, ir jāapzinās ar tiem saistītie riski un dažādie ārējie faktori, kas spēj ietekmēt šo aktīvu vērtību,"
uzsver R. Vecbaštiks.
Šīs norises arvien vairāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. 2024. gada februāra "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka par kriptoaktīviem ir dzirdējuši 94 % Latvijas iedzīvotāju (9 procentu punktu pieaugums gada laikā). Gada laikā arī no 4 % līdz 7 % audzis to cilvēku skaits, kuru īpašumā ir bijuši kriptoaktīvi.