Publicēts: 05.04.2023.

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Eiro turpina būt droša un uzticama globālā valūta. 2022. gadā apgrozībā konstatētas 13 viltotas eiro banknotes uz 1 milj. banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā tika konstatētas 17 viltotas banknotes uz 1 milj., 2021. gadā – 12 viltotas banknotes uz 1 milj., bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 milj. banknošu apgrozībā).

Arī Latvijā jau esam pieraduši un uzskatām to par pašsaprotamu – ne tikai viltojumu skaits ir nebūtisks, bet arī eiro zonas mērogā esam starp drošākajām valstīm. 2022. gadā apgrozībā konstatētas 889 viltotas naudas zīmes, t. sk. 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas.

Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13 % (2021. gadā konstatētas 497 viltotas banknotes), bet viltoto monētu skaits pieaudzis 2.2 reizes (2021. gadā konstatētas 206 viltotas monētas).

Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2 % samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi (2022. gadā tie bija 26.8 tūkst. eiro, bet 2021. gadā – 27.3 tūkst. eiro).

2020. gadā tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas), bet viltojumu radītie finansiālie zaudējumi bija 30.8 tūkst. eiro.

Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (37 % no kopējā viltojumu skaita), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (29 %) un 20 eiro banknošu viltojumi (16 %). Vērtējot viltojumu kvalitāti, secināms, ka dominē zemas kvalitātes "izstrādājumi".

Eiro zonā kopumā 2022. gadā konstatēti 376 000 viltotu banknošu (2021. gadā – 347 000 viltotu banknošu). Eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Eiro ir droša nauda, un iedzīvotāji ir labi iepazinuši tās drošības un dizaina elementus. Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas laikiem turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas. Vienlaikus pašapmierinātībā ieslīgt nav pamata, īpaši tāpēc, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote vai monēta, ir reāls finansiāls zaudējums šāda nozieguma upurim.

Lai arī kopumā viltotās naudas apjomi ir nelieli, eiro zonā jau sākti priekšdarbi, gatavojoties 3. sērijas eiro banknošu izstrādei. Tas būs vairāku gadu process, kurā aktīvi iesaistīs un uzklausīs eiro zonas dalībvalstu, arī Latvijas, iedzīvotājus. Sekojiet līdzi jaunumiem!

Citi jaunumi

02.10.2023.

Makroekonomisko Norišu Pārskats | 2023. gada septembris

www.bank.lv
02.10.2023.

Lai kredīta maksājums nekļūst par nepanesamu slogu

Septiņus gadus esam nodzīvojuši negatīvo procentu likmju...
02.10.2023.

NGF – būtisks finanšu stabilitātes balsts jau 25 gadus

2023. gada 1. oktobrī aprit 25 gadi, kopš Latvijā izveidots...
29.09.2023.

Makroekonomiskās prognozes | 2023. gada septembris

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada...
28.09.2023.

Eiropas Centrālās bankas Tautsaimniecības biļetens 6/2023

www.bank.lv
28.09.2023.

"Maksājumu radars": bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā – 73 % pret 27 %

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā...
28.09.2023.

Praktisks risinājums 1 un 2 centu monētu jomā – finiša taisnē

SIA "Latvijas Fakti" 2023. gada augusta aptauja liecina, ka...
15.09.2023.

Infografika: Latvijas pensiju 2. un 3. līmeņa darbības rādītāji 2023. gada 1. pusgadā

15.09.2023.

Infografika: Ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rādītāji 2023. gada 1. pusgadā

15.09.2023.

Kritiskie finanšu pakalpojumi: kas jāzina banku klientiem?

Laikā, kad karš noris Eiropā un ik pa laikam saņemam satraucošus...
13.09.2023.

Uzņēmumus aicina pieteikt savus sasniegumus Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvai 2023

Latvijas Banka un Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome...
08.09.2023.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā vērojama mērena sašaurināšanās

Šā gada jūnija beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās...