Lai novērtētu, kāda ir iedzīvotāju un mikro un mazo uzņēmumu vadītāju finanšu pratība, Latvijas Banka nodrošina, ka Latvijā tiek veiktas starptautiskiem standartiem atbilstošas iedzīvotāju aptaujas. No to rezultātiem tiek aprēķināti finanšu pratības indeksi, rezultāti tiek analizēti un ņemti vērā, plānojot finanšu pratības iniciatīvas.
Iedzīvotāju finanšu pratības indekss
Latvijā tiek noskaidrots iedzīvotāju Finanšu pratības indekss atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai. Finanšu pratības indeksa rezultāti sniedz ieskatu ne tikai dažādu iedzīvotāju grupu finanšu zināšanās, bet arī uzvedībā un attieksmē.
Jaunākais Finanšu pratības indeks, kas izveidots 2022. gada izskaņā, rāda, ka finanšu pratības līmenis palicis nemainīgs, un indeksa rezultāts ir 12.2 punkti jeb 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta.
Finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pazeminājušās, vājākās zināšanas ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni. Būtiski uzlabojusies attieksme pret finansēm, to plānošanu ilgtermiņā. Zemāks rezultāts vērojams 18–19 gadu veco jauniešu vidū.
Uzlabojušies iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un ikdienas finanšu plānošanas paradumi. Kaut uzlabojusies attieksme, tomēr rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana.
Iedzīvotāju digitālā finanšu pratība novērtēta ar 4.6 punktiem 10 punktu skalā. Digitālā finanšu pratība novērtēta pirmo reizi, izmantojot Digitālais finanšu pratības indeksu, kurā novērtētas zināšanas, attieksme un uzvedība, izmantojot digitālus finanšu pakalpojumus un produktus. Arī Digitālajā finanšu pratības indeksā zemākos rezultātus Latvijas iedzīvotāji uzrāda zināšanu dimensijā.
Finanšu pratības indekss aprēķināts, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātu metodoloģiju.