Klientu izpēte finanšu iestādēs

Princips "zini savu klientu"

Bankām un citām finanšu iestādēm ir pienākums ievērot principu "zini savu klientu" – bankai ir jāzina, kas ir tās klienti, un jāsaprot, kādiem mērķiem klients izmanto bankas pakalpojumus, jāpārzina klienta veikto darījumu ekonomiskā būtība, kā arī atsevišķos gadījumos jāpārliecinās, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Prasība identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, veikt klientu izpēti izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un ir saistīta ar bankas pienākumiem cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Savukārt šī likuma prasības par klienta izpēti un darījumu uzraudzību izriet no Eiropas Savienības direktīvas, kuras prasību mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Šī direktīva ir saistoša visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības atbilst arī starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) izstrādātajām rekomendācijām "Starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai", kurās ietverti starptautiski atzīti standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Kāpēc banka uzdod jautājumus, piemēram, par plānoto konta apgrozījumu, par skaidras naudas izņemšanu un iemaksu kontā un līdzīgus

Banka uzdod jautājumus, jo tai ir jāpārzina savs klients, tā darījumi un jābūt skaidram klienta riska profilam, tostarp jāveic klienta darījumu uzraudzība, tādējādi pārliecinoties, ka darījuma attiecību laikā klienta slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi. Klienta pienākums ir norādīt patiesu informāciju par savu darbību, kā arī gadījumā, kad mainās klienta iepriekš norādītā informācija, piemēram, par sevi, iesniegt bankai aktuālo informāciju.

Kas notiek gadījumā, ja atbildēs bankai tiek norādītas kādas konkrētas summas (piemēram, pie ienākumiem), bet pēc tam šīs summas mainās

Primāri banka informāciju iegūst no paša klienta, un šajā gadījumā ir būtiski, ka klients pats, rodoties jauniem apstākļiem, informē banku par izmaiņām.

Ja pieaugs iepriekš deklarētie darījumu, tai skaitā skaidras naudas iemaksas/izmaksas darījumu, apmēri, banka analizēs šo izmaiņu cēloni un nepieciešamības gadījumā pavaicās. Ja, piemēram, pieaugs skaidras naudas izmaksas, bet tajā pašā laikā pieaugs arī darba algas iemaksas klienta kontā, visticamāk, banka jautājumus neuzdos. Ja klienta iepriekš sniegtie dati neatbildīs veiktajiem darījumiem, tad bankas iekšējās kontroles sistēmas reaģēs uz šādām pazīmēm un banka analizēs darījumu, kas atšķiras no iepriekš deklarētā.

Piemēram, ja pensionāram ar 500 eiro apgrozījumu mēnesī pēkšņi kontā ienāk 500 000 eiro, tad, visticamāk, banka pavaicās. Ja būs pamatots skaidrojums un apstiprinājuma dokumenti, tad darījums notiks.  No ikdienišķiem atšķirīgu darījumu uzmanīšana ir arī klientu interesēs, īpaši tas attiecas uz izejošajiem maksājumiem.

Pārdevu nekustamo īpašumu, banka pieprasa informāciju par naudas līdzekļiem. Ko darīt šādā situācijā

Bankas pienākums ir ievērot principu "zini savu klientu", kas ietver arī pienākumu pārzināt un uzraudzīt klienta darījumus.

Ja banka pieprasa informāciju par to, kādā veidā ir iegūti naudas līdzekļi, tad klienta pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju. Tādējādi banka gūst pārliecību, ka klienta veiktie darījumi ir legāli un atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām.

Piemēram, ja ir pārdots nekustamais īpašums, par naudas līdzekļiem banka var palūgt klientu iesniegt līgumu, uz kā pamata darījums tika noslēgts, tādējādi pārliecinoties, ka darījumam ir juridisks spēks un konkrētā summa par īpašumu ir atrunāta līgumā, un nav, piemēram, mēģinājums apiet nodokļu nomaksu par īpašuma pārdošanu. Tādējādi banka iegūst pārliecību, ka, veicot darījumu, netiek atbalstīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums.

Kāpēc banka prasa iestādes un uzņēmuma vadītāja CV

Bankas prasība atsevišķos gadījumos iesniegt CV izriet no izpētes prasībām, proti, pārliecinoties par patieso labuma guvēju, banka noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., lai izvērtētu, vai tai ir saprotama saistība ar attiecīgā klienta saimniecisko darbību un finanšu darījumiem. CV kalpo kā pamatdokuments šādas informācijas ieguvei, lai, piemēram, papildus nebūtu jāsniedz izglītību apliecinošo dokumentu kopijas, izziņas no darba vietām utt.

Ko nozīmē padziļināta klientu izpēte

Padziļināta izpēte ir klienta izpētes veids, kas nozīmē, ka pie risku paaugstinošiem faktoriem finanšu iestāde padziļināti pētī klienta darbību – gan par pašu klientu un kas patiesībā gūst labumu no klienta darbības, gan par tā darījumiem un izcelsmi: kādi darījumi tiek veikti, kāda ir līdzekļu izcelsme, kas iesaistīta darījumos, kas ir klienta partneri, starp kuriem notiek darījumi u.c.

Klientam tas var nozīmēt, ka banka uzdod papildu jautājumus par darījumiem vai lūdz iesniegt kādu tai par klientu vai darījumiem nepieciešamo dokumentu, informāciju.

Vai mana personiskā informācija bankā ir drošībā

Visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus.

Banku pienākums ir garantēt visu savu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Šī norma attiecas arī uz visām ziņām un dokumentiem, ko banka iegūst, izpildot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Iegūtās ziņas banka var sniegt tikai pašam klientam un to likumīgajiem pārstāvjiem, bet atsevišķos gadījumos, atbilstoši likuma prasībām, arī atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām, kas norādītas Kredītiestāžu likuma 63. pantā.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam bankas var savstarpēji, šī likuma mērķu īstenošanai, pēc pieprasījuma apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts ar citu banku vai finanšu iestādi.

Vai un kam banka ziņos par klientu darījumiem un par kādiem darījumiem

Banka pastāvīgi uzrauga savu klientu darījumus, kā arī sniegto informāciju. Gadījumos, kad ir aizdomas par aizdomīgu darījumu vai līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, vai gadījumos, kad tiek sniegta nepatiesa informācija, banka ziņo atbildīgajām iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos (Kredītiestāžu likuma 63. pantā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.pantā, 30.pantā u.c.) noteiktajām prasībām.

Kas notiek gadījumā, ja es neatbildu uz bankas jautājumiem

Ja banka nevar vai nespēj klienta attieksmes dēļ iegūt tā izpētei nepieciešamo informāciju, tad bankai ir tiesības, kā arī pienākums pārtraukt sadarbību ar šādu klientu.

LV portāla sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veidots video skaidrojums, kāpēc un kādā apjomā bankas veic klientu izpēti.

Kas ir politiski nozīmīga persona, tās ģimenes locekļi un ar to cieši saistītās personas

Par politiski nozīmīgu personu ir atzīstama persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, proti, persona, kura ieņem augstākā līmeņa amatu valsts vai pašvaldības iestādēs Latvijā vai kādā citā valstī, vai kādā starptautiskā organizācijā, kā arī šādas personas radinieks vai cieši saistīta persona. Politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas definīcijas ietvertas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. pantā.

Visu banku pienākums Latvijā ir noteikt, kuri no klientiem un klientu patiesajiem labuma guvējiem ir uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām.

Kāpēc ir svarīgi noskaidrot politiski nozīmīgas personas

Politiski nozīmīga persona tiek uzskatīta par paaugstināta riska personu tās ietekmes publiskajā sektorā dēļ. Tāpēc tās finanšu darījumi ir padziļināti jāuzrauga, lai mazinātu korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus. Pasaulē daudzi izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka visbiežāk politiski nozīmīgas personas prettiesisko darbību – kukuļošanu, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – īsteno caur saistītām personām: radiniekiem, laulātajiem, draugiem un darījumu partneriem. Tādēļ nepieciešams noskaidrot, kuri bankas klienti ir uzskatāmi par politiski nozīmīgu personu, to radiniekiem vai cieši saistītām personām.

Kas notiek, ja cilvēks tiek atzīts par politiski nozīmīgu personu

Finanšu iestāde atsevišķos gadījumos var uzdot papildu jautājumus vai lūgt papildu dokumentus – tāpat kā tas notiek, bankām īstenojot principa "Zini savu klientu" prasības un uzraugot naudas plūsmu atbilstoši klienta riska pakāpei.

Vai politiski nozīmīgas personas statuss būs visu mūžu

Politiski nozīmīgas personas statuss ir piemērojams, kamēr klients ieņem konkrēto amatu. Statusu pārskatīt var 12 mēnešu pēc tam, kas klients nozīmīgo amatu atstājis.

Vai var gadīties tā, ka viena banka vienu klientu atzīst par politiski nozīmīgu personu, bet otra neatzīst

Var. Likumā nav noteikts izsmeļošs amatu saraksts, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgiem, tāpēc bankām, veicot savu izvērtējumu, rezultāti var būt atšķirīgi. Klients var jautāt savai bankai, vai ir iekļauts politiski nozīmīgas personas sarakstā.

Latvijas Banka gan klātienes, gan neklātienes pārbaudēs bankās vērtē banku darbību, piemēram, kā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma un cik efektīvi tā strādā, kā banka ievēro "Zini savu klientu" principu un kā pilda likumā noteiktās prasības.

Latvijas Banka ir izstrādājusi finanšu iestādēm ieteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei.

Šādā gadījumā rīcība ir atkarīga no konkrētās situācijas. Ir būtiski izprast apstākļus, kas ir bankas rīcības pamatā, proti, kāpēc ir pieņemts lēmums par sadarbības pārtraukšanu, kā arī jāizprot esošā situāciju attiecībā uz pakalpojuma pieejamību, proti, vai tiek slēgts nodrošinājuma konts, kas ir vienīgais personas konts, vai tiek slēgts viens no kontiem un personai arī citās bankās ir konti, kurus var izmantot ikdienas vajadzībām, vai arī tiek slēgts pamatkonts. Banka var pārtraukt sadarbību ar personu un slēgt kontu vairākos gadījumos, piemēram:

• ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības, tai skaitā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības,
• ja persona nepilda saistības pret banku, kas ir ietvertas savstarpēji noslēgtajos līgumos,
• ja mainās bankas darbība vai/un politika, banka var noteikt, ka tā neapkalpos noteiktas kategorijas klientus, jo nav gatava pārvaldīt ar šo klientu kategoriju saistītos riskus,
• ja banka nonāk finansiālās grūtībās un izbeidz pastāvēt u.c.

Gadījumos, kad personai tiek slēgts norēķinu konts un tai nav konta citās bankās, fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības rezidents, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas nav iespējama, ir tiesības uz pamatkontu saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Papildu informāciju par pamatkontu, tā nodrošinātajiem pakalpojumiem un tiesībām uz pamatkontu lasiet skaidrojošā materiālā Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Ja uzskatāt, ka bankas rīcība, pārtraucot darījuma attiecības un slēdzot kontu, ir nepamatota, jums ir vairākas iespējas.

• Tas ir civiltiesisks strīds, un jums ir tiesības savu tiesību aizskārumu risināt tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pantam, kas nosaka, ka katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
• Jums ir arī tiesības risināt strīdu ar banku ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtībā, iesniedzot sūdzību Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudam.
• Varat vērsties Latvijas Bankā. Jāņem vērā, ka Latvijas Banka nav tiesīga iejaukties bankas un personas, kas ir bankas klients, savstarpējās civiltiesiskajās attiecībās, taču Latvijas Banka atbilstoši sūdzībā iesniegtajai informācijai pārbauda bankas darbību un personas sniegto informāciju izmanto uzraudzības vajadzībām, kā arī nepieciešamības gadījumā veic mediatora lomu starp personu un banku.
• Jums ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.