Krīzes situācija
Krīzes situācija ir stāvoklis, kad notikums, situācija vai problēma var radīt vērā ņemamas sekas daudziem valsts iedzīvotājiem.
Ārkārtējā situācija
Ja valstī ir apdraudējuma apstākļi vai katastrofa, kas var radīt vērā ņemamas sekas cilvēkiem un sabiedrībai kopumā, Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju.
Izņēmuma stāvoklis
Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus.
Jāņem vērā, ka valsts apdraudējums neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kad izsludināta ārkārtējā situācija, izņēmuma stāvoklis vai iestājies kara laiks, var būt arī cita veida krīzes. Par tām atbildīgās institūcijas iedzīvotājus informēs.
Informāciju, kā rīkoties krīzes situācijā, vari atrast Aizsardzības ministrijas izdotajā bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā”, savukārt par finanšu pakalpojumu pieejamību un rīcību krīzes situācijā uzzināsi bukletā.
Latvijas Banka un kredītiestādes ir gatavas dažādiem scenārijiem un nodrošinās klientu informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu drošību un pieejamību.
Kritiskie finanšu pakalpojumi
Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas. Kritiskie finanšu pakalpojumi ir:
Maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē
Vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darbalaika.
Maksājumi ar maksājumu karti
Pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai.
Skaidrās naudas izņemšana no bankomāta
99 kritiskie bankomāti krīzes situācijā ar skaidro naudu tiks nodrošināti prioritāri.
Kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks.
Latvijā tādas ir četras komercbankas:
Skaidrās naudas pieejamība
Skaidrās naudas pietiks visiem
Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process. Latvijā ir noteikti kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā ar naudas apgādi tiks nodrošināti pastiprināti.
Latvijas dalība eirozonā nodrošina, ka dažādu ārkārtēju situāciju laikā cilvēkiem nav jābažījas par naudas stabilitāti un drošību.
Kā sagatavoties ārkārtējai situācijai
- Vienmēr mājās glabā noteiktu skaidrās naudas daudzumu.
- Ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsiamniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai.
- Vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.
Uzmanies no krāpniekiem
Izņem naudu atbildīgi
Stresa situācijā nav ieteicams nekavējoties izņemt lielu skaidrās naudas summu no tavā kontā pieejamajiem līdzekļiem. Komercbankā tā ir drošībā, taču ārpus tās ir papildus jārūpējas par skaidrās naudas drošību, kas ārkārtējā situācijā var būt grūti vai pat neiespējami.
Izvērtē informāciju
Atbildīgi vērtē informāciju, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem. Lieto tikai drošus saziņas un maksājumu veidus. Pirms veic darbības ar naudu, vairākkārt pārliecinies, ka sazinies ar uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem.
Neiesaisties aizdomīgos darījumos
Nenoteiktības un stresa situācijas izmanto krāpnieki. Esi īpaši piesardzīgs attiecībā uz solījumiem aizsargāt tavu naudu, droši glabāt to ārzemēs vai izdevīgi ieguldīt.
Rūpīgi izturies pret internetbankas un maksājumu karšu datu aizsardzību. Nepieļauj situācijas, kurās kādam citam ir piekļuve taviem datiem.
Izglītojies, lai neiekristu finanšu krāpnieku slazdos.
Kas notiks, ja tavas komercbankas darbība tiks nopietni apdraudēta?
Latvijas Banka un komercbankas ir gatavas krīzes situācijām.
Skaidrs darbības plāns
Komercbankās ir izstrādāti darbības nepārtrauktības plāni, kas nosaka skaidru rīcību ārkārtējās situācijās.
Apmācīti darbinieki
Komercbanku darbinieki ir sagatavoti un veikuši testus par dažādiem ārkārtējiem scenārijiem, lai spētu nodrošināt klientu informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu aizsardzību dažādos apstākļos.
Nepārtraukta darbība
Komercbanku pakalpojumu darbības nepārtrauktībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tavas naudas drošība un pieejamība ir komercbanku un Latvijas Bankas prioritāte.
Latvijā darbojas droša un stabila noguldījumu garantiju sistēma
Ja kāda no komercbankām nevarēs izmaksāt noguldījumus, to veiks Latvijas Noguldījumu garantiju fonds – līdz 100 000 eiro katram noguldītājam.
Kredītsaistības krīzes situācijā
Arī krīzes situācijā, ja tev ir pieejami finanšu pakalpojumi un nav finansiālu grūtību, tev ir jāturpina pildīt savas finanšu saistības. Krīzes situācijā ir svarīgi, ka tā netiek izmantota likumu un saistību ignorēšanai.
Kā rīkoties tehnisku problēmu gadījumā
- Ja krīzes situācijā ir traucēta elektrības vai interneta darbība un nedarbojas komercbankas sistēmas, seko līdzi aktuālajai informācijai Latvijas Radio.
- Tiklīdz tehniskās problēmas ir novērstas un ir kārtējā maksājuma termiņš, veic norēķinu ar komercbanku.
Ko darīt, ja esi nonācis finansiālās grūtībās
Ja esi zaudējis ienākumu avotu, noteikti sazinies ar komercbanku un vienojies par kredīta brīvdienām. Kredīta brīvdienas ir saistību samaksas atlikšana, nevis kredīta dzēšana, un tās nesamazina saistību summu.
Krīzes situācijā prioritāte ir tava un tavu tuvinieku drošība, taču brīdī, kad situācija normalizējas, atceries par nepieciešamo jautājumu risināšanu un neignorē tos.
Ņem vērā, ka, izvairoties no komunikācijas ar savu komercbanku, tu vari radīt sev nepatīkamas finansiālas sekas nākotnē.
Uzticami informācijas avoti
Uzticamu informāciju par situāciju finanšu sektorā un pakalpojumu pieejamību sniedz:
Latvijas Banka | 67 02 2300
Finanšu ministrija | 67 09 5405
Precīzu informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem vari uzzināt savas komercbankas interneta tīmekļvietnē vai zvanot uz klientu apkalpošanas centru.
Noderīgi
- Seko savas komercbankas sociālo mediju kontiem.
- Saglabā savas komercbankas klientu apkalpošanas kontakttālruņa numuru.
- Iespēja lietot drošu e-parakstu krīzes situācijā var noderēt finanšu pakalpojumu saņemšanā, tādēļ laikus parūpējies par to.