2 eiro piemiņas monētas

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2023. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Krišs Salmanis (grafiskais dizains).

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Viens no ukraiņu tautas simboliem cīņā par mieru – saulespuķe un uzraksts "SLAVA UKRAINAI!", kā arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2023).

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2022. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Žoakins Žimenē (Joaquin Jimenez).

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Erasmusa portrets, gadskaitļi 1987 – 2022 un uzraksts "ERASMUS PROGRAMMA", kā arī valsts nosaukums - LATVIJA.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2022. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Reinis Pētersons (grafiskais dizains)

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Stilizēts finanšu pratības un pārticības koks, valsts nosaukums - LATVIJA, kā arī izlaišanas gads – 2022.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2021. g.  Staatliche Münze Baden-Württemberg (Vācija).

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Zane Ernštreite (grafiskais dizains)

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Uzraksts "100 LATVIJA DE IURE", kā arī izlaišanas gads – 2021.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2020. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Gundega Rancāne (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Latgalei raksturīgs keramikas veidojums – svečturis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2019. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki: kopīgā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Ivars Drulle (grafiskais dizains un plastiskais veidojums)

Monētas kopīgā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Latvijas ģerbonī izmantotais uzlecošas saules motīvs.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2018. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Zemgales ģerbonis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.

Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.

Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.

Zemgales ģerboņa vēsture saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes 16.–18. gs. heraldisko simboliku. Hercogistes ģerboņa pirmsākumi datējami ar 16. gs. 60. gadu vidu – jau senākajā hercogistes zīmogā ar ģerboņa attēlu (1565) četrskaldītā vairogā līdzās diviem lauvām redzams Zemgales simbols – divi izaugoši (no vairoga malas iznākoši, līdz pusei attēloti) aļņi. Alnis heraldikā ir reti sastopama figūra; hercogistes ģerbonī tas simbolizēja novada dabas bagātības. Zemgales ģerboņa attēlojums senatnē maz izmantots, bet tās lielākās pilsētas – Jelgavas – ģerbonī jau kopš 1573. gada redzama aļņa galva. Senākajos atveidos tā, tāpat kā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī, vairāk līdzinās brieža galvai. Neskaidrības attēlojamā dzīvnieka veidolā bija raksturīgas visu hercogistes pastāvēšanas laiku, lai gan jau 1579. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa aprakstā attēlotā figūra nepārprotami nosaukta par alni. Kopš 19. gs. aļņa atveids vairs šaubas nerada.

Zemgalei – vairāku Latvijas Valsts prezidentu dzimtajam novadam – veltītā 2 eiro piemiņas monēta apgrozībā nonāk tieši lielo svētku priekšvakarā un vairos Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2018. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Justs Petrulis (grafiskais dizains)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlota simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvijas Tautas padome 1918. gada 18. novembrī Rīgā pasludināja neatkarīgas Latvijas Republikas izveidi. Tā 1. pasaules kara izskaņā, globālo pārmaiņu balstīta, īstenojās latviešu nācijas valstsgriba. Tajā pašā gadā neatkarību deklarēja arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva (16. februārī) un Igaunija (24. februārī). Trīs nācijas, līdz tam gājušas daudzējādā ziņā atšķirīgus vēstures ceļus, nostājās līdzās uz starptautiskās politikas skatuves un apliecināja centienu kopību, aizstāvot neatkarību kauju laukos un diplomātiskajās cīņās par atzīšanu de iure. Arī turpmākie gadi nesa gan iedvesmojošus panākumus, gan sāpīgus zaudējumus un okupācijas postu, gan jaunu atmodu.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, triju Baltijas valstu centrālās bankas − Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank – izlaidušas 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2017. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Kurzemes ģerbonis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Kurzeme ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes bīskapija (1234–1583) bija mazākā Livonijas konfederācijas valsts, kuru nodibināja Romas pāvesta legāts Livonijā un kuras vēlākās robežas noteica 1253. gada līgumi ar Livonijas ordeni. Savukārt 1561. gada 28. novembrī dibinātā un Gothardam Ketleram (1517–1587) nodotā Kurzemes un Zemgales hercogiste, neraugoties uz 16.–18. gs. ārpolitiskajiem un militārajiem satricinājumiem, vairāk nekā divus gadsimtus reprezentēja vietējo valstiskumu. Hercoga Frīdriha (1569–1642) politiķa spējas ļāva 17. gs. pirmajā pusē izvairīties no latviešu apdzīvoto zemju pievienošanas Lietuvai un tādējādi vēsturiskā perspektīvā novērst papildu problēmas, kas rastos, 20. gs. veidojot Latvijas valsti. Savukārt hercoga Jēkaba (1610–1682) saimnieciskie risinājumi, attīstot tirdzniecību, kuģu būvi un dažādu nozaru manufaktūras, kā arī iesaistīšanās pasaules kolonizācijas procesā, 17. gs. vidū iegūstot vairākus atbalsta punktus Gambijas upes grīvā Āfrikā un Tobāgo salu Karību jūrā, veicināja attīstību un uzplaukumu, bet mazāk veiksmīgie kareivīgo kaimiņu samierināšanas pasākumi drīz vien to būtiski mazināja. Tomēr pasaules elpa arvien spēcīgāk skāra Līvu krastu, un tradicionālos sklandraušus drīz vien rotāja burkāni un kartupeļi.

Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums ir tik krāšņs kā suitu sievu brunči un bagāts kā dabas daudzveidība, ko glabā Slīteres nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts un Moricsalas dabas rezervāts. Ventspils koktēlnieku darbnīcas darinājumi ir brīnišķīgi baroka meistardarbi, savukārt Saldus dāvāja Latvijai 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku Jani Rozentālu (1866–1916). Pie Kuldīgas atrodas Latvijā lielākais un Eiropā platākais ūdenskritums – Ventas rumba –, Kurzemes augstākā virsotne ir Kamparkalns, bet lielākie ezeri – Engures ezers, Usmas ezers un Puzes ezers. Kurzemē mūsdienās ir divas nozīmīgas ostas pilsētas – Liepāja un Ventspils – un 19 novadu. 2 eiro piemiņas monētas nacionālajā pusē attēlots Kurzemes ģerbonis.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2017. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Latgales ģerbonis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latgale, dēvēta par zilo ezeru zemi, atrodas vistālāk no jūras un visdziļāk kontinentā, tāpēc ziema te aukstāka un vasara – siltāka. Paugurainais reljefs un augsnes sastāvs nosaka to, ka mazāk tiek audzēti kvieši, vairāk rudzi, bet ar ezeru zilajām acīm vislabāk sabalsojas linu lauki. Latgale no 16. gs. otrās puses līdz 1772. gadam atradās Polijas–Lietuvas pakļautībā, bet pēc tam nonāca Krievijas impērijas sastāvā un līdz pat tās sabrukumam bija iekļauta Vitebskas guberņā, tāpēc Latgalē veidojās no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgi saimnieciskie, sociālie un kultūras apstākļi. Tas veicināja zināmu nošķirtību, bet Rēzeknē 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) notikušajā Latgales latviešu kongresā latgalieši izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Latgalē runā augšzemnieku dialekta latgaliskajās izloksnēs, bet Krustpils apkārtnē un uz ziemeļiem no Līvāniem – sēliskajās izloksnēs. Latgalē dominē katoļticība. Maija dziedājumi, kad pie krucifiksiem sapulcējas sievietes ar bērniem, kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Vietējās kultūras iezīmes vērojamas arī arhitektūras pieminekļos – katedrālēs, baznīcās, muižās, sabiedriskajās ēkās, pilsētu ansambļos –, kā arī viensētās, kas izveidojās 20. gs. 20. gadu agrārās reformas laikā, un, protams, kultūrainavās. Attīstījusies mājamatniecība, īpaši aušana un podniecība. Latgales keramiķu daiļrade sakņojas gadsimtiem ilgās tautas podniecības tradīcijās. 2 eiro piemiņas monētas nacionālajā pusē attēlots Latgales ģerbonis.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2016. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots Vidzemes ģerbonis.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Vidzeme ir iedzīvotājiem bagātākais Latvijas novads, dodot mājvietu vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Vidzemē atrodas garākā Latvijas upe Gauja, augstākā virsotne Gaiziņš un lielākā ala – Gūtmaņala.

Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17. gs. t.s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava–Aiviekste–Pededze). 18. gs. te liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19. gs. pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2015. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Gunārs Lūsis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlota govs.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Piensaimniecība vienmēr bijusi nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kas dod artavu dažādu pārtikas produktu ražošanā un vairo uzņēmēju un mājsaimniecību ienākumus. Latvijā slaucamo govju pamatšķirne ir Latvijas brūnā. Pirmo reizi Latvijas brūnās šķirnes govs reģistrēta 1911. gadā kā Latvijas sarkanbrūnā govs, bet Latvijas brūnā govju šķirne apstiprināta 1922. gadā. Latvijas brūnā govs ir sarkanīgi brūna, ar nedaudz tumšākām kājām un galvu un tumši pelēku deguna spoguli. Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, ar labām atražošanas spējām, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atjaunotās nacionālās valūtas 2 latu monētas rotāja Latvijas brūnās govs atveids, kuru tagad vienotās Eiropas valūtas apgrozības naudas plūsmā ienes 2 eiro piemiņas monēta.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2015. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Olga Šilova

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Attēlots stārķis, kas veido ligzdu.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvijas lauku ainavu no aprīļa vidus līdz augusta beigām rotā pilnas balto stārķu (Ciconia ciconia) ligzdas, un esam pieraduši dzirdēt raksturīgo knābja klabināšanu un vērot slaikos stāvus dīķu un upju malās. Savukārt melnie stārķi (Ciconia nigra) jeb gandri ieguvuši retas sugas statusu un reizēm sastopami vecu mežu masīvos ūdens vai mitru vietu tuvumā. Lielākā daļa balto un melno stārķu populācijas ligzdo Eiropā un nav pietiekami aizsargāta, tāpēc šīs sugas ir starp tām, kam ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu noteikta prasība īstenot īpašus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos. Melnais stārķis ir viena no Eiropas dabas aizsardzības karogsugām, un pirms 10 gadiem Latvijā tika pieņemts melnā stārķa aizsardzības pasākumu plāns. 2014. un 2015. gadā visās Eiropas valstīs veiktajā 7. Starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē, tāpat kā visās iepriekšējās kopš 1934. gada, piedalījusies arī Latvija. Tā lepojas, ka tiek saukta par svēteļu zemi, kurā sauli ierauga gandrīz 5% pasaules balto stārķu mazuļu. Tāpēc, atzīmējot Latvijas Ornitoloģijas biedrības 30 gadu jubileju, apgrozībā laista 2 eiro piemiņas monēta ar stārķa attēlu.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2015. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Georgijs Stamatopuls (Georgios Stamatopoulos)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Eiropas Savienības karogs, ko ietver bērna zīmējumu stilā veidotas aplī dejojošu cilvēku figūriņas, virs attēla uzraksts LATVIJA, pa labi no attēla gadskaitļi 1985–2015.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g

Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2015. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Gunārs Lūsis (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo – arhetipisks dzirnakmens tēls, virs tā uzraksts LATVIJAS PREZIDENTŪRA ES PADOMĒ, zem tā uzraksts EU2015.LV.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvija var! Šā uzmundrinošā un nacionālo pašapziņu veicinošā saukļa spilgtākais piepildījums ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā, turpinot Itālijas iesākto un nododot stafeti Luksemburgai. Trio viduspunkta epicentrs ir Gaismas pils – jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājvieta ar brīnišķīgu arhitektonisko veidolu. Atrašanās pasaules sabiedrības uzmanības fokusā ir Latvijas vēsturiska iespēja parādīt savus sasniegumus visdažādākajās jomās un spēju atbildīgi risināt sarežģītus uzdevumus. Dzirnakmens smagums rotācijas kustībā uzkrāj enerģiju, kas latviešiem gadsimtiem devusi eksistences pamatu rudzu maizes klaipos, spēku darbam un gaviles dziesmu un deju rakstos.

Svars: 8.50 g, diametrs: 25.75 mm, jostas platums: 2.20 mm

Metāls: vairāku metālu sakausējums (ārējā jeb gredzena daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā jeb centra daļa – niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums); ārējā daļa sudraba krāsā, iekšējā daļa – zelta krāsā

Kalta 2014. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: Henrihs Vorkals (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas nacionālā puse

Centrā Rīgas panorāmas attēls, zem tā gadskaitlis 2014, uzraksts "RĪGA – 2014" un "LV". Monētas augšā puslokā uzraksts "EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA". Monētas gredzena daļā 12 zvaigznes.

Monētas Eiropas puse

Centrā – cipars "2" un uzraksts "EURO" uz Eiropas kartes fona.

Monētas josta

Uzraksts "DIEVS SVĒTĪ LATVIJU", vārdi atdalīti ar zvaigznēm.

2014. gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tas sniedz unikālu iespēju jaunā kvalitātē atklāt pilsētas un visas Latvijas piederību Eiropas kultūras kopīgajām vērtībām.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iekļauti vairāki simti īpaši kultūras gadam veidotu pasākumu, kurus raksturo jaunrades un meklējumu gars. Tās sagatavošanā un īstenošanā iesaistīti vairāk nekā 12 tūkst. dalībnieku no gandrīz 100 dažādām kultūras iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Daudzi pasākumi veidoti, Latvijas radošajām grupām sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, turklāt Rīgā un Latvijā izbaudāmi pirmo reizi. Programmā iekļauti gan pasaules un Eiropas mēroga kultūras notikumi, gan mākslinieciski augstvērtīgi koncerti, izstādes, izrādes, gan rīdzinieku iniciatīvas kādā no 58 Rīgas apkaimēm.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai dots nosaukums Force Majeure. Ar dažādu žanru notikumiem, caur dažādu jomu saskarsmi Rīga vēlas parādīt kultūru kā nepārvaramu varu, lai stiprinātu pārliecību, ka kultūra var mainīt dzīvi uz labu. Rīga – iedvesmas pilsēta.