Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzība
Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Atbilstoši Latvijas Bankas likumam tā veic finanšu tirgus un tā dalībnieku, tostarp kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, darbības regulēšanu un uzraudzību.
Latvijas Banka veicina kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.
Izdot normatīvos aktus un pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību; Regulēt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un normatīvo noteikumu un Latvijas Bankas lēmumu izpildi; Noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām; Noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību; Apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to; Nodrošināt Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šī fonda saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu; Analizēt finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai; Sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību; Sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā; Kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos regulēto darbību veic tikai šajos normatīvajos aktos minētās personas.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību nosaka un regulē Kooperatīvo sabiedrību likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, saskaņā ar šiem likumiem izdotie normatīvie noteikumi un citi likumi un normatīvie akti, kas regulē kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību.
Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl Krājaizdevu sabiedrību likumā nav noteikts citādi.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības jomu regulējošie tiesību akti
Uzraudzības procesā izmantotie rīki
Uz nākotni vērsts un uz risku ietekmes novērtēšanu balstīts uzraudzības process notiek, izmantojot dažādas uzraudzības pieejas, lai nodrošinātu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības nepārtrauktu un visaptverošu uzraudzību Latvijas Bankā:
Neklātienē tiek veikta kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju analīze, pievēršot uzmanību finanšu rādītāju kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām un regulējošo prasību izpildei ar mērķi identificēt un novērtēt katras kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbībai piemītošos būtiskos riskus visās tās darbības jomās.
Tiek veiktas neklātienes un klātienes pārbaudes, kurās tiek analizēti kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošie rādītāji, riski un risku pārvaldības kvalitāte, kā arī darbības aspekti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rādītājiem un regulējošo prasību izpildes aspektiem, kuru kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiņas varētu radīt jaunus darbības riskus vai padziļināt pastāvošo risku ietekmi uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību un finanšu tirgus darbību kopumā.
Tiek iniciēti un veikti uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz risku novērtēšanas procesā vai pārbaužu rezultātā atklāto darbības vai prasību izpildes nepilnību vai konstatēto trūkumu un neatbilstību novēršanu ar mērķi savlaicīgi mazināt to negatīvo ietekmi uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību un tirgu kopumā un veicināt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības stabilitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, izpildītu noteiktos uzdevumus un veicinātu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību attīstību, Latvijas Banka īsteno uz komunikāciju vērstu sadarbību ar tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošina sadarbību ar citām nacionālajām un starptautiskajām institūcijām.
Uzraudzības mērķi un uzdevumi
Latvijas Banka saskaņā ar Latvijas Bankas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu tirgu, lai veicinātu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu tirgus dalībnieku darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.
Uzraudzības pasākumu mērķis ir nodrošināt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības stabilitāti un savlaicīgu risku, to iespējamās ietekmes un cēloņu konstatēšanu, lai mazinātu vai novērstu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību riskus un to ietekmi uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību un finanšu un kapitāla tirgu kopumā.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzības prioritātes izriet no Latvijas Bankas noteiktajām finanšu tirgus uzraudzības prioritātēm:
Risku novērtēšanas process
Ar risku novērtēšanas procesa palīdzību tiek identificēti, analizēti un novērtēti kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbībai piemītošie riski. Tiek novērtētas arī sabiedrību lietotās metodes šo risku pārvaldībai, to kvalitāte, pietiekamība un atbilstība kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbības, apjomam un sarežģītībai.
Risku novērtēšanas procesā Latvijas Banka izmanto šādu rīkus:
Ar to tiek pārraudzītas būtisku ar regulējošo prasību izpildi saistītu finanšu rādītāju novirzes. Šīs pārraudzības mērķis ir savlaicīgi identificēt situācijas vai tendences, kas varētu apdraudēt kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti. Šā procesa ietvaros tiek veikta dažādu rādītāju noviržu un to savstarpējās sakarības un atkarības padziļināta analīze, lai nepieciešamības gadījumā varētu noteikt papildu uzraudzības un administratīvos pasākumus. Tas tiek veikts, pamatojoties uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sniegto informāciju, Latvijas Bankas uzraudzības novērojumiem un konstatējumiem konkrētajā periodā, veikto klātienes un neklātienes pārbaužu rezultātiem un secinājumiem. Risku vērtējums ietver kategorijas un parametrus, kas aptver visu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību finanšu un nefinanšu darbību. Risku novērtēšanas rezultātā katrai kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai tiek noteikta riska pakāpe robežās no "1" līdz "4", kas savienojumā ar kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības ietekmi uz tirgu veido uzraudzības intensitātes līmeni, kurš var būt diapazonā no zema līdz augstam. Uzraudzības intensitātes līmenis norāda uz uzraudzības pasākumu nepieciešamību un atsevišķu aspektu padziļinātu izpēti un pārraudzību nākotnes periodos. Vairāk informācijas skatīt Uzraudzības intensitātes līmeņa noteikšanas modelī: Risku novērtēšanas procesa rezultātu (noteikto uzraudzības intensitātes līmeni) izmanto efektīvai kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzībai, tostarp, nosakot prioritātes un uzraudzības pasākumu intensitāti un plānojot darbības pārbaudes, nosakot to apjomu, mērķi un biežumu atbilstoši proporcionalitātes principam.
Noderīga informācija