2018. gada pētījumi
Volfs Heinrihs Reiters (Wolf Heinrich Reuter), Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts
Kopsavilkums
Izmantojot ES28 valstu datus par laikposmu no 1996. gada līdz 2015. gadam, šajā pētījumā apstiprināti iepriekšējo pētījumu secinājumi, ka fiskālie noteikumi mazina fiskālo svārstīgumu, tādējādi veicinot makroekonomisko stabilitāti. Tomēr autori pierāda, ka šis rezultāts attiecas tikai uz noteikumiem, kas izstrādāti tā, lai tos neietekmētu ekonomiskās attīstības cikla stāvoklis, t.i., uz acikliskiem noteikumiem. Tie var būt, piemēram, budžeta bilances noteikumi, kas nosaka maksimālās robežas cikliski koriģētā izteiksmē, vai izdevumu noteikumi, kas ietekmē potenciālo, nevis pašreizējo izaugsmi. Turklāt fiskālo noteikumu stingrība pastiprina to stabilizējošo ietekmi. Pastāvīgai fiskālo noteikumu ievērošanai, šķiet, nav sistemātiskas nozīmes, jo noteikumu ietekme uz fiskālās politkas svārstīgumu vērojama pat tad, ja tie netiek ievēroti katru gadu. Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka stingri, pareizi izstrādāti skaitliskie noteikumi ir kā balsts fiskālās politikas veidotājiem, kas stabilizē diskrecionāro fiskālo politiku.
Atslēgvārdi: fiskālie noteikumi, fiskālās politikas svārstīgums, paneļdati, ievērošana
JEL kodi: C23, E62, E32, H60
Sonja Benecka (Soňa Benecká), Ludmila Fadejeva, Martins Feldkirhers (Martin Feldkircher)
Kopsavilkums
Pētījumā analizēta eiro zonas monetārās politikas šoka starptautiskā transmisija, galveno uzmanību pievēršot Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas (CESEE) valstīm. Šim nolūkam kā viens no monetārās politikas nostājas atspoguļošanas veidiem normālu un par nulli zemāku procentu likmju periodos izmantots globālās vektoru autoregresijas (GVAR) modelis un ēnu procentu likmes. Pētījumā ierosināts izmantot jaunu paņēmienu eiro zonas valstu modelēšanai daudzvalstu ietvarā ar kopīgu monetāro politiku, kā arī jaunu pieeju šoku vienlaicīgai identificēšanai. Pētījuma rezultāti liecina, ka, reaģējot uz eiro zonas monetārās politikas stingrības palielināšanu, vairākumā eiro zonas un CESEE valstu cenas tiek koriģētas un ražošanas apjoms sarūk, taču neviendabīguma pakāpe ir būtiska.
Atslēgvārdi: eiro zonas monetārā politika, globālā vektoru autoregresija, transmisija
JEL kodi: C32, F44, E32, O54
Konstantīns Beņkovskis, Jāns Maso (Jaan Masso), Oļegs Tkačevs, Prīts Vahters (Priit Vahter), Naomicu Jaširo (Naomitsu Yashiro)
Kopsavilkums
Šajā darbā GVĶ kontekstā pētīts, kā iesaistīšanās eksportā ietekmē Latvijas un Igaunijas uzņēmumu produktivitāti, nodarbinātību un algas. Līdzīgi daudzām citām valstīm Latvijas un Igaunijas eksportējošie uzņēmumi ir daudz produktīvāki un lielāki, darbiniekiem maksā lielākas algas un ir kapitālietilpīgāki nekā neeksportējošie uzņēmumi. Lai gan daļēji tas ir tāpēc, ka jau sākotnēji produktīvākiem uzņēmumiem ar labākiem darbības rādītājiem ir lielākas iespējas uzsākt eksportēšanu, Latvijas un Igaunijas uzņēmumos pēc iesaistīšanās eksportā darba ražīguma līmenis paaugstinās attiecīgi vairāk nekā par 23% un 14%. Eksportēšanas sākšana palielina arī nodarbinātību un vidējo algu. Guvumi ir īpaši lieli, ja uzņēmumi iesaistās eksporta jomās, kas saistītas ar dalību zinātnesietilpīgās darbībās globālo vērtības ķēžu (GVĶ) augšposmos. Piemēram, Latvijas uzņēmumos, kuri sāk starppatēriņa preču vai ar transportu nesaistītu pakalpojumu (kas ietver zinātnesietilpīgus pakalpojumus) eksportu, produktivitātes pieaugums ir ievērojami lielāks nekā uzņēmumos. kuri uzsāk eksportēt galapatēriņa preces vai transporta pakalpojumus. Šie secinājumi akcentē nozīmi, kāda ir inovāciju politikai, lai stiprinātu uzņēmumu spēju GVĶ nodrošināt ļoti diferencētas zinātnesietilpīgas preces un pakalpojumus.
Atslēgvārdi: produktivitāte, globālā vērtības ķēde, eksports, Latvija, Igaunija
JEL kodi: F12, F14, O19, O57
Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju dabiskā līmeņa novērtēšanas metode, pamatojoties uz procentu likmju modeļa ēnu procentu likmju termiņstruktūru un izmantojot informāciju, ko sniedz nominālā ienesīguma likmes dati. Lai varētu salīdzināt un veikt stabilitātes pārbaudi, dabiskais procentu likmju līmenis novērtēts, izmantojot trīs eiro zonas un divas ASV datu izlases. Veicot visu aplūkoto izlašu novērtējumu, redzams, ka eiro zonas dabiskā procentu likmju līmeņa tendence ir lejupvērsta. Tomēr kopš 2013. gada sākuma šī lejupvērstā tendence ir izlīdzinājusies. Salīdzinājumā ar rezultātiem, kas iegūti ar afīno modeli, dabisko procentu likmju novērtējums ar ēnu procentu likmes modeli ir zemāks. Ar 2013. gada sākumu ASV DPL novērtēto laikrindu dinamika gandrīz pilnībā atbilst Laubaha–Viljamsa (Laubach–Williams) laikrindām. Taču periodā pirms tam laikrindu atšķirības ir lielākas. Lai parādītu DPL lietojumu, šajā pētījumā izmantotas DPL laikrindas, kas novērtētas, izmantojot Teilora (J. B. Taylor) likuma līdzsvara pieeju. Rezultāti liecina, ka izlases perioda beigās 2017. gada jūlijā monetārās politikas procentu likmes, kas aprēķinātas, izmantojot Teilora likumu, atbilda ECB faktiskajām monetārās politikas likmēm.
Atslēgvārdi: dabiskā procentu likme, procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12
Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs, Naomicu Jaširo (Naomitsu Yashiro)
Kopsavilkums
Šajā pētījumā izzināta ES reģionālā atbalsta ietekme uz uzņēmumu produktivitāti, darbinieku skaitu un citiem uzņēmumu snieguma rādītājiem. Šim nolūkam izmantota bagātīga Latvijas, kur ES finansējuma pieejamība ietekmē ieguldījumu darbības, uzņēmuma līmeņa datu kopa. Pētījumā konstatēts, ka dalība ERAF līdzfinansētos pasākumos palielina uzņēmumu resursu ieguldījumus un produkcijas izlaidi drīz pēc to uzsākšanas. Savukārt ietekme uz darba ražīgumu un KFP vērojama tikai pēc trim gadiem. Tomēr šī pozitīvā produktivitātes prēmija dažādos uzņēmumos atšķiras un, visticamāk, īstenosies sākotnēji mazāk produktīvos uzņēmumos, kā arī vidējos un lielos uzņēmumos. Turklāt dažādas novērtēšanas procedūras liecina, ka produktivitātes pieauguma statistiskais nozīmīgums nav īpaši stabils. Pētījumā arī secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumu izdevumus, ES un privāti finansēti projekti ir vienlīdz efektīvi, neraugoties uz privātā finansējuma avotiem.
Atslēgvārdi: ES fondu līdzekļi, produktivitāte, uzņēmuma līmeņa dati, tieksmes vērtējuma saskaņošana
JEL kodi: C14, D22, R11