Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija
Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ir uzskatāmi līdzekļi, kuri tieši vai netieši iegūti personas īpašumā vai valdījumā, izdarot noziedzīgu nodarījumu vai citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomu (tā saukto AML jomu) regulē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kura mērķis ir novērst NILLTPF, nosakot dažādiem likuma subjektiem, tostarp iestādēm, ko uzrauga un kontrolē Latvijas Banka, pasākumus, kas veicami šī mērķa sasniegšanai.
Klienta izpēte
Viena no pamata prasībām, lai novērstu NILLTPF, ir klienta izpēte.
Klienta izpēte ir uz risku izvērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros klients tiek identificēts un tiek veikti pasākumi ar mērķi noskaidrot klienta patieso labuma guvēju un darījuma attiecību mērķi un būtību, kā arī tiek nodrošināta klienta darījumu uzraudzība un klienta izpētes ietvaros iegūtās informācijas un klienta izpētes pamatdatu aktualizēšana atbilstoši klienta riskam.
Nepieciešamā informācija par klientu, kam piemīt zemāks risks, būs mazāka apjoma nekā par klientu, kam ir augstāks risks.
Tāpat kā var atšķirties informācijas apjoms, var atšķirties arī veids, kādā tiek iegūta klienta izpētei nepieciešamā informācija. Pamatojoties uz klienta riska novērtējumu, tā var būt klienta anketa, kas ietver dažādus jautājumus ar mērķi iegūt informāciju, kas ir pamatota un pietiekama klienta riska noteikšanai, kā arī informācija no publiskiem un uzticamiem avotiem, piemēram, komerciālām datubāzēm.
Praksē tas nozīmē, ka banka lūdz klientam skaidrot dažādu informāciju, kad klients vēlas atvērt kontu (piemēram, klienta nodarbošanās, kādi naudas līdzekļi kontā tiks saņemti, kādi darījumi un kādos apjomos veikti), kā arī jau sadarbības laikā banka var lūgt klientam sniegt papildu skaidrojumu, piemēram, par līdzekļu izcelsmi, ja šādu nepieciešamību banka konstatē, veicot klienta izpēti un darījumu uzraudzību.
Būtiski, ka NILLTPF novēršanas likums nosaka pienākumu arī klientam sadarboties un sniegt pieprasīto informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem (gadījumos, ja klients ir juridiskā persona vai darījumi tiek veikti citas personas labā), veiktajiem darījumiem, saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.
Gadījumā, ja klients atsakās sadarboties un nesniedz finanšu iestādes pieprasīto informāciju vai dokumentus, vai nesniedz to pietiekamā apjomā, finanšu iestādei, tostarp bankai, ir pienākums lemt par darījuma attiecību izbeigšanu ar šādu klientu, kā arī pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi, ja klientam ir saistības pret konkrēto banku vai finanšu iestādi.
Detalizētāku skaidrojumu un piemērus par NILLTPF novēršanas prasībām (tostarp par terorismu un tā finansēšanu) un to piemērošanu attiecībā uz iestādēm, ko uzrauga un kontrolē Latvijas Banka, aicinām skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 21.12.2021. ieteikumu Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" attiecīgajās nodaļās.
Papildu informācija par NILLTPF novēršanu pieejama arī Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē.