Pētījumi. 2011-2015

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota tradicionālo eksporta un importa noteicējfaktoru ietekme, galveno uzmanību veltot cenu konkurētspējai ārējā līdzsvara atjaunošanā. Šis ir pirmais mēģinājums salīdzināt dažādu saskaņoto konkurētspējas rādītāju (SKR) robežietekmi uz preču un pakalpojumu eksportu un importu atsevišķās eiro zonas valstīs. Pētījuma autori konstatēja, ka uz plašākiem izmaksu un cenu rādītājiem balstīto SKR robežietekme uz preču eksportu ir lielāka (ar dažiem izņēmumiem). Pakalpojumu eksports ir jutīgs pret SKR lielajās eiro zonas valstīs un Slovākijā, kur konstatēts, ka pakalpojumu eksports ir jutīgāks arī pret tiem konkurētspējas rādītājiem, kuri balstās uz plašākiem cenu rādītājiem. Preču un pakalpojumu imports ir samērā nejutīgs pret relatīvo cenu pārmaiņām. Visbeidzot, dažos gadījumos pielāgošanās rādītāji liecina par lielas neizskaidrotas atlikušās daļas klātesamību, norādot, ka ārējās tirdzniecības veicināšanā liela loma varētu būt citiem ar cenu nesaistītiem faktoriem.

Atslēgvārdi: reālais valūtas kurss, eksports, imports, cenu konkurētspēja, eiro zona
JEL kodi: F14, F31, F41

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota negatīvā kredītu piedāvājuma šoka, kas radās eiro zonā un ASV, starptautiskā transmisija. Izmantota vairāku valstu GVAR pieeja ar tirdzniecību un divpusēju banku mijiedarbību kā svariem, un, izmantojot zīmju ierobežojumu, identificēti pieci strukturālie šoki. Šajā pētījumā īpaša uzmanība pievērsta CESEE, t.i., reģionam, kuram ir spēcīgas finanšu saiknes ar eiro zonu. Galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, ASV šokiem ir būtiska loma, skaidrojot novirzes no izlaides un kopējās kreditēšanas izaugsmes tendences gan eiro zonā, gan ASV. Otrkārt, eiro zonā un ASV salīdzinājumā ar iekšzemes kopējā pieprasījuma šoka ietekmi uz ekonomisko lejupslīdi kredītu piedāvājuma šokam var būt ilgstošākas negatīvas sekas, tomēr kopējā pieprasījuma šoka starptautiskā transmisija ir spēcīgāka. Treškārt, eiro zonas šoku transmisija CESEE valstīs salīdzinājumā ar ASV šokiem noris straujāk un spēcīgāk. Ceturtkārt, CESEE valstu reakciju uz šokiem gan eiro zonā, gan ASV raksturo liela heterogenitāte.

Atslēgvārdi: kredīta šoks, globālā vektoru autoregresija, zīmju ierobežojumi
JEL kodi: C32, F44, E32, O54

Kopsavilkums
Šajā pētījumā piedāvāta cenu un necenu konkurētspējas padziļināta analīze, kura ņem vērā tirdzniecības pievienotās vērtības pārmaiņas, izmantojot divas datu kopas – Comtrade datubāzē pieejamos ļoti detalizētos tirdzniecības datus un starptautiski integrētas piedāvājuma un izlietojuma (supply and use) tabulas, ko sniedz WIOD. Pievēršoties tradicionālajiem preču bruto eksporta rādītājiem, analīze liecina, ka 1995.–2011. gadā attīstīto valstu necenu konkurētspēja salīdzinājumā ar jauno tirgus ekonomikas valstu necenu konkurētspēju samazinājās. Aplūkojot ražošanas procesa sadrumstalotības ietekmi, situācija mainās. Secināts, ka šajā periodā ASV, Kanādas, Vācijas un Apvienotās Karalistes produkcijas relatīvā kvalitāte, nosakot eksporta pievienoto vērtību, bija nemainīga vai pat uzlabojās. Līdzīgi arī Brazīlijas, Krievijas un Indijas eksporta produkcijas relatīvo šķietami nemainīgo vai pat labāku kvalitāti galvenokārt noteica ārpakalpojumu izmantošana, nevis iekšzemes produkcijas kvalitātes uzlabojumi. Taču Ķīnas necenu konkurētspējas uzlabošanās ir nozīmīga, pat ņemot vērā integrāciju globālajās vērtību ķēdēs (GVĶ).

Atslēgvārdi: tirdzniecības pievienotās vērtības daļa, sadrumstalotība, necenu konkurētspēja, Ķīna, BRIC, G7
JEL kodi: C43, F12, F15, L15, O47

Kopsavilkums 
Šajā pētījumā piedāvāta teorētiskā bāze eksporta tirgus daļu pieauguma un sarukuma iemeslu skaidrošanai, ņemot vērā gan cenu, gan necenu noteicējfaktorus. Autori vispirms pievēršas pieprasījuma modelim atbilstoši P. S. Armingtona (P. S. Armington) (4) pieejai un mazina vairākus ierobežojošus pieņēmumus, lai izvērtētu nenovērojamu patērētāju gaumes un preču kvalitātes pārmaiņu devumu, ņemot vērā aizvietojamības elastības atšķirības preču tirgos. Izmantojot ļoti detalizētus Comtrade datubāzē pieejamos tirdzniecības datus, pētījuma autoru veiktā empīriskā pasaules lielāko eksportētājvalstu (G7 un BRIC valstu) analīze atklāj necenu faktoru noteicošo lomu BRIC valstu konkurences pieauguma un vienlaikus notiekošā G7 valstu tirgus daļas sarukuma pasaules eksportā skaidrošanai.

Atslēgvārdi: eksporta tirgus daļu sadalījums, necenu konkurētspēja, reālais efektīvais kurss
JEL kodi: C43, F12, F14, L15

Kopsavilkums
Šajā pētījumā izstrādāts Latvijas DSGE modelis, kuru Latvijas Banka var izmantot monetārās politikas analīzē un prognozēšanas procesā. Darbā izmantots L. Dž. Kristiāno (L. J. Christiano), M. Trābanta (M. Trabandt) un K. Valentīna (K. Walentin) (5) izveidotais DSGE modelis ar finanšu frikcijām; tas piemērots Latvijas datiem un novērtēti tā parametri, kā arī veikta izpēte, vai, pievienojot finanšu frikciju bloku citādi identiskam (bāzes) modelim, tiek iegūts uzlabojums. Pētījumā izteikti šādi galvenie secinājumi: 1) finanšu frikciju bloka iesaistīšana sniedz precīzāku ekonomiskās aktivitātes virzītāju interpretāciju un pieļauj to lomas skaidrojuma maiņu; 2) finanšu frikciju nozīme 2008. gada recesijā Latvijā bija būtiska; 3) PCI inflācijas un IKP prognozēšanā modelis ar finanšu frikcijām ir precīzāks par bāzes modeli un gadījuma klejošanas (random walk) modeli un sniedz aptuveni līdzīgu precizitāti kā Beijesa (Bayes) SVAR modelis.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, finanšu frikcijas, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, novērtējums ar Beijesa pieeju, valūtas savienība
JEL kodi: E0, E3, F0, F4, G0, G1

Programmas kodi Bušs 2/2014 (7z arhīvs)

Kopsavilkums
Šis pētījums piedāvā metodi dinamisko stohastisko vispārējā līdzsvara (Dynamic Stohastic General Equilibrium; DSGE) modeļu daļēji globālu atrisinājumu konstruēšanai, balstoties uz perturbāciju metodi. Tā galvenais mērķis ir paplašināt atrisinājumu uz maza parametra pakāpju rindu, ar ko nosaka tautsaimniecības nenoteiktības līmeni, ap deterministiska modeļa, t.i., tāda, kurā izzūd šoku svārstīgums, atrisinājumu. Ja līdzsvara stāvokļa mainīgo deterministiskā trajektorija ir globāla, tādi ir arī iegūtie stohastiskā modeļa atrisinājumi; savukārt šie atrisinājumi attiecībā uz mēroga parametru ir lokāli. Pieņemot, ka deterministiskā trajektorija jau ir zināma, rindas izvirzījuma augstākās kārtas locekļus iegūst rekursīvi, atrisinot lineāros racionālo gaidu modeļus ar laikā mainīgiem parametriem. Šajā pētījumā izstrādāta metode, kas šāda veida modeļu atrisinājumā balstās uz atpakaļvērstu rekursiju.

Atslēgvārdi: DSGE, perturbāciju metode, racionālo gaidu modelis ar laikā mainīgiem parametriem, aktīvu cenas noteikšanas modelis
JEL kodi: C61, C62, C63, D50, D58

Pētījums
Kopsavilkums
Šis pētījums iepazīstina ar metodi pieaugošas precizitātes tuvinātu kontrolfunkciju virknes izveidošanai nelokālos apgabalos. Metodes pamatā ir stabilās varietātes jēdziens, kas aizgūts no dinamisko sistēmu teorijas. Tuvinātās kontrolfunkcijas veido, izmantojot saspiedošo attēlojumu teorēmu un to, ka racionālo gaidu modeļu atrisinājumi konverģē uz stabila līdzsvara stāvokli. Šāda pieeja ļauj iegūt tuvinājumu precizitātes un to definīcijas apgabala novērtējumu. Metode piemērota neoklasiskajam izaugsmes modelim un salīdzināta ar perturbāciju metodēm. Jau otrais piedāvātās pieejas tuvinājums nodrošina ļoti augstas precizitātes tuvināto atrisinājumu globālā apgabalā. Atšķirībā no izvirzījumiem Teilora rindā šīs metodes atrisinājumi globāli pārmanto tādas precīzā atrisinājuma īpašības kā monotonitāte un konkavitāte.

Atslēgvārdi: dinamiskais līdzsvars, racionālās gaidas, nelineārie nekļūdīgas paredzēšanas modeļi, stabilā varietāte, perturbāciju metode, pagarinātā trajektorija, neoklasiskais izaugsmes modelis
JEL kodi: C62, C63, D9, D58

Pētījums
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegts pārskats par Latvijas darba tirgus iekšējo un starpnozaru mobilitāti, salīdzinot pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes periodu norises. Darbaspēka mobilitātes un to ietekmējošo faktoru izpētē izmantota darbaspēka plūsmu un izdzīvošanas analīze, kas balstās uz DA izlases novērojumiem 2005.–2011. gadā.

Pētījumā analizētas darba tirgus iespējamās asimetriskās reakcijas tautsaimniecībai kritiskajā uzplaukuma un krituma periodā, detalizēti aprakstīti dažādi darba tirgus mobilitātes aspekti (piemēram, darba līgumu veidu, nozaru un darbvietu reģionu pārmaiņas) un raksturoti faktori, kas nosaka ekonomiskās aktivitātes statusa pārmaiņas (nodarbinātais vai bezdarbnieks). Pētījumā piedāvāts arī darbaspēka plūsmu aprēķināšanas veids, sniedzot informāciju par ceturkšņa pārmaiņām.

Atslēgvārdi: darbaspēka mobilitāte, starpnozaru un starpprofesiju mobilitāte, darbaspēka plūsmas, bezdarbs, darbaspēka apsekojums
JEL kodi: J23, J61, J62, J64

Pētījums
Kopsavilkums
Izmantojot PCI mikrodatus, šajā pētījumā novērtēta neseno PVN likmju pārmaiņu ietekme uz inflācijas līmeni Latvijā. Rezultāti liecina, ka, ja nodoklis tiek paaugstināts, ietekme uz patēriņa cenām ir spēcīga, īpaši gadījumos, kad pieprasījums nav ierobežots; savukārt, ja nodoklis tiek samazināts, transmisija ir vājāka. Cenu pārmaiņu biežums ir vislielākais tieši PVN likmju maiņas brīdī, to gan daļēji kompensē cenu pārmaiņu mazāka vidējā amplitūda. PVN likmes pārmaiņu ietekmes līmenis ir ļoti heterogēns un vairāk ietekmē preču, īpaši pārtikas, bet mazāk – pakalpojumu cenas.

Atslēgvārdi: PVN, inflācija, izlases atlases modelis, PCI mikrodati, Latvija
JEL kodi: C24, D40, E31, H20

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota regularizēta tiešā filtra pieeja kā daudzdimensiju filtrēšanas un reālā laika signālu ieguves rīks. Parādīts, ka ar regularizētu filtru var apstrādāt daudzdimensiju datu kopas, ņemot vērā efektīvās brīvības pakāpes, un ātri veikt aprēķinus. Pētījumā raksturotas filtra īpašības, sekojot eiro zonas IKP izaugsmes vidēja termiņa un ilgtermiņa komponentu norisēm, t.sk. atdarinot EUROCOIN darbību un aprēķinot aktuālākus rādītājus. Pēc tam stabilitātes tests veikts, izmantojot vairs ne tik homogēnu Latvijas datu kopu. Izpētīts, ka iegūtie reālā laika rādītāji atspoguļo ekonomisko darbību laikus un stabili. Tādējādi var uzskatīt, ka regularizēta tiešā filtra pieeja ir vērtīgs instruments gan prognozēšanai, gan laiksakritīgu novērtējumu iegūšanai, izmantojot daudzdimensiju datu kopas, un vienlaikus – arī laba alternatīva dinamisko faktoru metodoloģijai.

Atslēgvārdi: daudzdimensiju filtrēšana, reālā laika novērtējums, vienlaicīgs rādītājs, apsteidzošs rādītājs, parametru sašaurināšana, ekonomiskās attīstības cikli, dinamisko faktoru modelis
JEL klasifikācija: C13, C32, E32, E37

Pētījums

Kopsavilkums
KFP un tās pieaugums ir viens no katras valsts ilgtermiņa attīstību noteicošajiem faktoriem. Šajā pētījumā analizēta nozaru tehnoloģisko pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecības vispārējās izaugsmes rezultātiem. Pētījumā izmantotajam KFP pieauguma aprēķinam ir trīs svarīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo Solova atlikuma pieeju (Solow residual approach). Pirmkārt, nozares KFP pieauguma aprēķinā pieļauta mainīga mēroga ietekme (non-constant returns to scale) un mainīga ražošanas faktoru izmantošana. Otrkārt, izveidojot apkopoto tautsaimniecības (makro līmeņa) KFP no nozares līmeņa atbilstošajām vērtībām, ņemtas vērā tautsaimniecības savstarpējās iekšējās saiknes, tā atspoguļojot gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Treškārt, ņemtas vērā atvērtas tautsaimniecības iezīmes, precīzi definējot tirdzniecības nosacījumu šoku lomu. Pētījumā 10 Austrumeiropas ES valstu izlasei veiktie aprēķini pamatoti uz nesen pieejamo PIID par 1995.–2009. gadu.

Atslēgvārdi: kopējā faktoru produktivitāte, tirdzniecības nosacījumi, izlietojums, izmaksu un izlaides tabula, Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstis
JEL klasifikācija: F31, F32, O24

Pētījums

Kopsavilkums
Šā pētījuma mērķis ir novērtēt lata līdzsvara reālo efektīvo valūtas kursu, izmantojot dažādas metodoloģijas, t.sk. VKKG izstrādāto pieeju, kā arī NATREX un SVAR modeļus. SVF metodoloģija paredz izmantot trīs dažādas pieejas – makroekonomiskā līdzsvara, ārējās ilgtspējas un reducētu vienādojumu līdzsvara reālā valūtas kursa pieeju. Visu šajā pētījumā izmantoto pieeju rezultāti liecina, ka lata reālais kurss pēc paaugstināšanās ekonomiskās izaugsmes gados un tai sekojošās korekcijas atsauces perioda beigās, t.i., 2010. gada beigās, bija tuvu līdzsvara stāvoklim.

Atslēgvārdi: līdzsvara reālais valūtas kurss, valūtas līdzsvara kurss no dinamikas aspekta, makroekonomiskais līdzsvars, ārējā ilgtspēja, NATREX, SVAR, Latvija

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā no dažādiem aspektiem novērtēta Latvijas eksportētāju konkurētspēja, izmantojot detalizētus Comtrade datubāzes tirdzniecības datus. Vērtējot Latvijas tirgus daļu pasaules tirdzniecībā, valsts preču konkurētspēja uzlabojusies, 1999.–2010. gadā palielinoties aptuveni divas reizes. Šādu augšupvērstu dinamiku galvenokārt noteica intensīvā attīstība (intensive margin), Latvijas eksportētājiem izvēršot darbību esošajos tirgos. Turklāt arī ekstensīvās attīstības (extensive margin) ietekme bija pozitīva ģeogrāfiskās ekspansijas dēļ. Necenu konkurētspējas analīze liecina, ka, lai gan eksporta vienības vērtība Latvijā paaugstinājās ātrāk nekā tās galvenajās konkurentvalstīs, relatīvās preču kvalitātes un patērētāju novērtējuma (gaumes) kāpums bija vēl straujāks un kopumā Latvijas eksportētāju konkurētspēja uzlabojās.

Atslēgvārdi: eksports, ekstensīvā attīstība, intensīvā attīstība, necenu konkurētspēja, Latvija
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, L15

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījums piedāvā jaunu oriģinālu reālā laika IKP rādītāju, kas raksturo eiro zonas IKP ceturkšņa pieauguma vidēja termiņa un ilgtermiņa komponenti. Jaunais rādītājs balstās uz nesen izstrādātu reālā laika filtra metodoloģiju – daudzdimensiju tiešā filtra pieeju, kas izmantota atsevišķu uzņēmumu un patērētāju apsekojumu un akciju cenu datu apstrādē. Pētījumā izteikts secinājums, ka jaunais rādītājs kopš 2009. gada vidus aptuveni par trim mēnešiem apsteidz citu plaši izmantotu rādītāju EUROCOIN un ka tas ir aptuveni vienlaicīgs ar IVI, bet ir gludāks nekā IVI. Papildus eiro zonas agregētajam rādītājam pētījumā izstrādāti šā rādītāja prototipi četrām IKP apjoma ziņā lielākajām ES valstīm – Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un Itālijai. Kopumā secināts, ka tiešā filtra pieeja ekonomiskās attīstības cikla analīzei sniedz mazliet labākus rezultātus salīdzinājumā ar citām plaši izmantotām pieejām.

Atslēgvārdi: reālā laika signālu iegūšana, vienlaicīgs rādītājs, daudzdimensiju tiešā filtra pieeja
JEL klasifikācija: C13, C32, E32, E37

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā darbā autori izstrādājuši ar necenu faktoriem koriģētu eksporta cenu rādītāju valstu konkurētspējas noteikšanai (tālāk tekstā – necenu konkurētspēja). Pētījuma autori balstās uz K. Brodas (C. Broda) un D. E. Veinsteina (D. E. Weinstein) pieeju (6), kuri koriģēja cenu norises atbilstoši importēto preču daudzveidības pārmaiņām. Tomēr šajā pētījumā netiek izmantots minēto autoru pieņēmums, ka kvalitāte laika gaitā nemainās, un piedāvātais indekss piemērots CESEE valstu (kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā) eksporta cenām. Indekss aprēķināts, izmantojot Comext datubāzes datus ļoti detalizētā preču astoņciparu KN kodu līmenī. Analīze aptver 1999.–2010. gadu, tātad tiek iekļauts arī 2009. gads – nesenās globālās recesijas periods. Rezultāti liecina, ka visās CESEE valstīs cenu konkurētspēja samazinājusies, tomēr daudz mazāk, nekā parasti novērtējot ar tradicionālajiem uz PCI vai VDI balstītajiem reālā efektīvā kursa rādītājiem. Lai gan relatīvās eksporta cenas (vienības vērtības) CESEE valstīs salīdzinājumā ar to konkurentiem pieauga straujāk, tajās ražoto preču kvalitāte uzlabojās vēl ātrāk, pilnībā kompensējot cenu kāpumu. Necenu konkurētspējas uzlabojumi bija raksturīgi visām CESEE valstīm.

Atslēgvārdi: necenu konkurētspēja, kvalitāte, relatīvās eksporta cenas
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, L15

Pētījums

Kopsavilkums
Nesenās finanšu krīzes nopietnās atskaņas izgaismoja finanšu sektora lielo lomu ekonomisko un finanšu šoku izplatībā. Šajā pētījumā analizēta finanšu tirgu ierobežojumu nozīme ekonomiskās attīstības cikla svārstībās un monetārās politikas transmisijā mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību ar fiksēta valūtas kursa stratēģiju. Lai veiktu šādu analīzi, izstrādāts un novērtēts DSGE modelis Latvijai ar finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām (financially constrained households; impatient households or agents) un uzņēmumiem, iekļaujot monopolistiski konkurētspējīgu banku sektoru ar kapitāla ierobežojumiem. Šāds vispārējā līdzsvara ietvars ir efektīvs, lai pētītu makrouzraudzības instrumentu potenciālu un to mijiedarbību ar citiem makroekonomiskajiem un monetārās politikas instrumentiem. Rezultāti liecina, ka banku sektors vājina banku procentu likmju reakciju uz ārvalstu monetārās politikas procentu likmju kāpumu, tādējādi palēninot reālo rādītāju sarukumu. Pastāvīgs banku kapitāla kritums ilgtermiņā samazina produkcijas izlaidi, patēriņu, investīcijas, iekšzemes kreditēšanu un ārvalstu aizņēmumus. Īslaicīga banku kapitāla šoka gadījumā aktīvu cenas un investīcijas nekustamajā īpašumā atjaunojas pirmās, aizdevumu atjaunošanās prasīs vairākus gadus, bet produkcijas izlaides, patēriņa un kapitālieguldījumu atveseļošanās temps būs lēnāks. Stingrāka kapitāla prasība ilgtermiņā veicinās produkcijas izlaidi, kapitālieguldījumus un iekšzemes kreditēšanu, vienlaikus sarūkot mājsaimniecību noguldījumu apjomam un banku ārvalstu saistībām.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums
JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā novērtēta inflācijas mērķa noteikšanas ietekme salīdzinājumā ar fiksētu valūtas kursu Lielbritānijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, t.i., septiņās ārpus eiro zonas esošajās ES valstīs. Tas panākts, novērtējot mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modeli un veicot modeļa simulācijas ar novērtētajiem strukturālajiem parametriem un dažādām politikas parametru kopām. Iegūtie rezultāti salīdzināti inflācijas, produkcijas izlaides starpības un procentu likmju svārstību izteiksmē. Valstīs, kuras nosaka inflācijas mērķi, politikas maiņa uz fiksētu valūtas kursu palielinātu inflācijas svārstīgumu 3–6 reizes. Baltijas valstīs fiksēta valūtas kursa politikas maiņa uz inflācijas mērķa noteikšanu ar pilnībā elastīgu valūtas kursu paaugstinātu inflāciju 2–4 reizes, savukārt saistībā ar esošo cenu stabilizāciju un valūtas kursa svārstībām VKM II noteiktajās robežās inflācijas svārstīgums palielinātos 3–6 reizes. Tādējādi politikas simulācijas liecina, ka visās minētajās valstīs īstenotā monetārā politika nodrošina stabilāku inflāciju un produkcijas izlaides starpību nekā alternatīvu režīmu vidē.
 

Atslēgvārdi: DSGE modelis, maza atvērta tautsaimniecība, fiksēts valūtas kurss, inflācijas mērķa noteikšana, Beijesa novērtējums
JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizēti faktori, kas nosaka uzņēmumu lēmumus koriģēt cenas.Novērtējumā izmantoti dažādi paneļa logita modeļi, ar lielu eksogēnu mainīgo kopuskaidrojot cenu pārmaiņu novērojuma varbūtību. Modeļa rezultāti liecina, kapatēriņa cenu veidošanas mehānismu Latvijā nosaka ekonomiskā stāvokļa un laikanosacījumu kombinācija. No vienas puses, cenu pārmaiņu biežums atkarīgs noinflācijas, pieprasījuma apstākļiem un iepriekšējās cenu pārmaiņas lieluma. No otraspuses, atklājās vairāki laika noteiktas cenu veidošanas elementi, piemēram, cenupārmaiņas pēc fiksēta laika un spēcīga sezonāla ietekme. Arī cenu paaugstināšanasun pazemināšanas gadījumos cenu noteikšanas mehānismā atklājās vairākas būtiskasatšķirības. To, ka cenu pārmaiņu biežums Latvijā atkarīgs no inflācijas unpieprasījuma un piedāvājuma nosacījumiem, var uzskatīt par priekšnoteikumustraujākam cenu korekcijas procesam tautsaimniecības kropļojumu laikā.Ekonomiskās nelīdzsvarotības gadījumā stāvokļa noteikta cenu veidošanās mainacenu elastīgumu un nodrošina straujāku korekciju līdzsvara virzienā.

Atslēgvārdi: DSGE modelis, Beijesa novērtējums, banka, finanšu ierobežojums, makrofinansiālās sakarības, maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību
JEL klasifikācija: C11, E32, E43, E44, F41, R21