Uzvaras laukuma izbūves iecere

Lai nostiprinātu vadonības un latviskuma ideoloģiju, pēc 1934. gada 15. maija arhitektūrā nostiprinājās doma par nacionālā stila radīšanu. Spilgts t.s. idejiskās celtniecības piemērs ir 15. maija laukuma izveide pie Rīgas Doma, bet Pārdaugavā plānotais Uzvaras laukums ar 60 m augstu torni un svētnīcu tautas vadoņu piemiņai netika izveidots padomju okupācijas dēļ.

Latvijas Banka piedalījās finansējuma gādāšanā šim monumentālās celtniecības objektam Pārdaugavā, kur nākotnē notiktu parādes, sporta pasākumi, zemnieku, strādnieku, jaunatnes, dziesmu un citi tautas svētki. Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve darbojās gan Uzvaras laukuma izbūves komitejā un tās prezidijā, gan bija Loterijas komisijas priekšsēdētājs. Pirmo finansējumu izbūves komiteja ieguva, izsludinot valstī visaptverošu ziedojumu vākšanu.

Ziedojumu vākšana šķietami brīvprātīgā kārtā, lai tos nodotu autoritārās valdības vadītājam Kārlim Ulmanim izlietošanai pēc viņa ieskatiem, bija plaši izmantots finansējuma sagādes instruments. 1937. gada 15. maijā Latvijas Banka īpašā presē atspoguļotā audiencē Kārlim Ulmanim nodeva 0.5 milj. latu ziedojumu, lai viņš to izlietotu pēc saviem ieskatiem.

Uzvaras laukuma izbūves komitejas loterijas biļešu pārdošana sākās 1937. gada 16. jūnijā. Tās pārdeva visos pasta kantoros un Latvijas Bankas nodaļās. Kopumā bija 265 tūkst. ložu par 2.6 milj. latu, vinnesta kopsumma – 550 tūkst. latu. Loterijas izloze sākās 1938. gada 26. janvārī un ilga trīs nedēļas. Galveno vinnestu (100 tūkst. latu) ieguva Irlavas-Vecsātu piensaimniecības sabiedrība.

Uzvaras laukuma naudas loterijas pirmā diena Kongresu nama Kolonnu zālē. Rita Alksne izvelk pirmo vinnestu. Tvertni ripina Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ādolfs Klīve, līdzās stāv Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un loterijas dalībniece Rita Alksne.