Publicēts: 01.04.2022.

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

2021. gadā atkal apstiprinājies, ka eiro ir drošākā globālā valūta. Apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits bija vēsturiski zemākajā līmenī – 12 viltotu eiro banknošu uz 1 miljonu banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 17 viltotu banknošu uz 1 miljonu, bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 miljonu).

Tendence samazināties atklāto viltojumu skaitam bija vērojama arī Latvijā, kas jau tā ir starp vadošajām valstīm eiro zonā naudas drošības jomā. 2021. gadā apgrozībā konstatētas 703 viltotas naudas zīmes, t.sk. 497 viltotas banknotes un 206 viltotas monētas, – aptuveni par 25% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas).

Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 27 282 eiro (t.sk. 26 905 eiro viltoto banknošu un 377 eiro viltoto monētu dēļ) – aptuveni par 12% mazāk nekā 2020. gadā, kad viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818.5 eiro (t.sk. 30 415 eiro viltoto banknošu un 403.5 eiro viltoto monētu dēļ).

Latvijā izplatītākie ir 50 eiro banknošu viltojumi (2021. gadā – 229), seko 2 eiro monētas (176 viltojumi) un 20 eiro banknotes (140 viltojumu).

Eiro zonā kopumā 2021. gadā konstatēti 347 000 viltotu banknošu (salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad konstatēti 460 000 viltotu banknošu, aptuveni par 25% mazāk). Eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes (kopā aptuveni 2/3 no viltoto banknošu skaita).

Redzot šos datus, apstiprinās, ka otrās sērijas eiro banknošu ieviešana, kas noslēdzās 2019. gada maijā, ir nodrošinājusi eiro naudas zīmju drošības tālāku uzlabošanos. Vēlos uzslavēt iedzīvotājus un uzņēmējus, kuri ļoti nopietni attiecas pret naudas drošību un labi pārzina eiro banknošu un monētu dizainu un drošības elementus. Tomēr atkārtoju gadu no gada, un darīšu to arī turpmāk – darījumos ar skaidro naudu jābūt modriem un vērīgiem. Lai arī kopējā statistika liecina par priekšzīmīgu naudas drošības situāciju, katrs individuāls gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote, ir sāpīgs katra šāda nozieguma upurim. Turklāt ne tikai no finansiālā skatpunkta raugoties.


Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas