Publicēts: 05.04.2022.

Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

Pēdējā laikā par kriptovalūtām (Bitcoin, Ethereum, Ripple, Dogecoin u.c.) dzirdam regulāri, turklāt visdažādākajās situācijās. Telefonkrāpnieki zvana un "ķer" lētticīgos, kuriem piesola milzu peļņu, ja uzticēs naudu ieguldījumiem kriptovalūtās; globālā satraukuma ēnā investori meklē "miera ostas" saviem ieguldījumiem un kriptovalūtu vērtība ir svārstīgāka nekā iepriekš; Krievija piesauc kriptovalūtas kā iespējamu risinājumu, lai apietu Rietumvalstu noteiktās sankcijas tās finanšu sistēmai pēc barbariskā uzbrukuma Ukrainai, turklāt kriptoaktīvu pārdošanas platformas pēc pašu iniciatīvas cenšas ar šo cīnīties (piemēram, platforma “Coinbase” iesaldēja 25 000 lietotāju no Krievijas).  

Arī “Latvijas Faktu” 2022. gada februārī veiktā aptauja apstiprina, ka aug Latvijas iedzīvotāju informētība par kriptovalūtām – par tām dzirdējuši 89% iedzīvotāju (pirms gada – 77%), bet 8% tās ir ieguvuši vai iegādājušies, un tas ir divas reizes vairāk nekā 2021. gadā.

Informētība nebūt nenozīmē pratību – atklāts ir jautājums, cik no tiem, kuri sākuši vai plāno sākt darboties ar kriptovalūtām, saprot, ka pēc būtības tā nav nauda, bet aktīvs – svārstīgs un riskants. Šis ir būtisks aspekts, un arī "Latvijas Faktu" aptaujā apstiprinās, ka kriptovalūtas arvien vairāk izmanto kā ieguldījumu, ne norēķinu veidu. 2022. gada februārī tikai 12% no tiem aptaujātajiem, kuri darbojas ar kriptovalūtām, tās izmantojuši maksājumiem, bet 80% – nav izmantojuši. Vēl pirms gada kriptovalūtas maksājumiem izmantoja 19% lietotāju, bet 2020. gadā – 24%.

Kas būtu jāzina, darbojoties ar kriptovalūtām? Šeit daži ieteikumi.

  • Vispirms būtu jāizprot kriptovalūtu būtība un to iegādes principi, saprotot, ka tās nevar iegādāties vienkārši ar telefonzvana palīdzību. Apgūstot vienkāršus pamatprincipus, mēs sevi pakļaujam krietni zemākam riskam tikt apkrāptiem.
  • Kriptovalūtas mēdz būt dažādas, un to ieguves principi var krasi atšķirties. Tāpēc, ja izvēlaties investēt kādā no kriptoaktīviem, izpētiet to kārtīgi. Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad par kriptoaktīviem dēvētas piramīdu vai Ponci shēmas un to veidotāji pazuduši ar ieguldītāju līdzekļiem.
  • Kriptovalūtu cenu var ietekmēt ļoti daudz un dažādi faktori, tāpēc to vērtības ir ļoti svārstīgas. Kriptovalūtu vērtību var būtiski un strauji ietekmēt valstu politiski lēmumi, lielu uzņēmumu un sabiedrībā zināmu personību paziņojumi (piemēram, Īlons Masks (Elon Musk) 2021. gadā nāca klajā ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par kriptovalūtu pieņemšanu norēķinos par “Tesla” elektroauto, un katru reizi tas radīja nozīmīgas tirgus svārstības.)
  • Liela daļa kriptovalūtu darījumu blokķēdē ir viegli izsekojami, un jebkurš no malas, zinot maciņa adresi, var pārbaudīt tā saturu un redzēt veiktās transakcijas. Tādējādi, ja kāds saka, ka ir pārskaitījis naudu uz jūsu maciņu, jūs to viegli varat pārbaudīt.
  • Glabājiet savas kriptomaciņu privātās atslēgas pēc iespējas vairāk un dažādās drošās vietās. Pazaudējot šo atslēgu, jūs zaudējat piekļuvi savam maciņam un tādējādi – savus kriptoaktīvus.
  • Visbeidzot – jāpatur prātā, ka, izmantojot kriptoaktīvus kā ieguldījumu instrumentu, jārēķinās ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto pienākumu iemaksāt valsts budžetā iedzīvotāju ienākumu nodokli 20% apmērā no gūtās peļņas.

Noslēgumā vēlos aicināt iepazīties ar kolēģes Kristīnes Petrovskas analīzi par kriptovalūtu uzraudzības tendencēm pasaulē, kā arī ekonometrisko modelēšanu par to izplatību Latvijā. Būtiskākie secinājumi ir šādi:

  • Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem kopumā ir samērā neliela, tā uzplaiksnī epizodiski un atsevišķos reģionos;
  • maksājumi kriptomaciņu papildināšanai apjoma ziņā ir līdzīgi azartspēļu maksājumiem;
  • Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi kriptoaktīvos ir cieši atkarīgi no Bitcoin cenas;
  • kopš 2020. gada vidus kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija pasaulē pieaugusi līdz 2 trilj. eiro jeb aptuveni 280 eiro uz katru planētas iedzīvotāju;
  • finanšu tirgu uzraugi Eiropā, ASV un citur steidz līdzi: piedāvā kriptouzraudzības ietvaru – tiem plāno tādas pašas prasības kā salīdzināmiem aktīviem bankās.

Raksti

05.08.2022

Augstā inflācija Latvijā: ko šobrīd darīt un ko nedarīt?

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais...

02.08.2022

Kā ECB procentu likmju kāpums ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno...

Skanošais Nr. 11
25.04.2022

Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz...

Skanošais Nr. 10
21.04.2022

Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk...

Skanošais Nr. 9
13.04.2022

Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?

Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par...

Hronometrs
07.04.2022

Inovācijas – new normal Latvijas maksājumu jomā

Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Šovasar apritēs pieci gadi, kopš ar Latvijas Bankas izstrādāto Zibmaksājumu servisu Latvija kā...

Latvijas Banka: Paveiktais 2021. gadā. Turpmākās prioritātes. Norises ekonomikā
Tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi

    Tēmas