Miķelis Zondaks, Latvijas Bankas ekonomists
2022. gada 12. jūlijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma vēsturisku lēmumu par Horvātijas uzņemšanu eiro zonā ar 2023. gada 1. janvāri. Horvātija kļūs par 20. eiro zonas dalībvalsti (kā 18. dalībvalsts 2014. gada 1. janvārī eiro ieviesa Latvija, bet gadu vēlāk mūsu pēdās sekoja Lietuva).
Ņemot vērā Horvātijas laikus uzsākto un ilgstošo gatavošanos, ir diezgan droši, ka šīs valsts iedzīvotājiem eiro ieviešana ikdienu neapgriezīs ar kājām gaisā, kas nebūt nav slikti. Lielākie ieguvumi ir tie, kurus ikdienā iedzīvotāji nemaz neredz, – krietni zemākas ar citām eiro zonas valstīm veikto darījumu izmaksas, samazināts valūtas risks un palielināta tautsaimniecības noturība pret krīzēm. To visu gandrīz deviņu gadu laikā esam novērojuši Latvijā, kur par valūtas stabilitāti nav bažu, lai gan šajā laikā notikuši vairāki satricinājumi tautsaimniecībā, piemēram, pandēmija un divi Krievijas uzbrukumi Ukrainai.
Horvātijas centrālās bankas politika jau ļoti ilgi ir bijusi noturēt Horvātijas nacionālās valūtas – kunas – kursu attiecībā pret eiro relatīvi stabilā diapazonā. Turklāt vēl pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas vairākums mājsaimniecību noguldījumu (87%) un teju viss ārējais parāds (90%) ir eiro, un tas nozīmē, ka samazinātais valūtas risks būs liels ieguvums. Līdzīga situācija ir uzņēmumiem – tie ne tikai aizņemas eiro, bet nereti arī norāda preču un pakalpojumu cenas eiro (piemēram, nekustamā īpašuma, automobiļu, naktsmītņu u.c. citās jomās).
Redzot, cik plaši izmantota valūta Horvātijas tautsaimniecībā jau pašlaik ir eiro, var rasties jautājums par iedzīvotāju ne pārāk augsto atbalstu eiro ieviešanai, taču šī statistika būtu jāaplūko kopskatā ar situāciju Horvātijā kopumā. Atbilstoši "Eirobarometra" veiktajai aptaujai 2022. gada vasarā, redzams, ka 52% Horvātijas iedzīvotāju atbalsta vienotu valūtu ES, un tas ir zemāks rādītājs nekā vidēji ES (72%). Vienlaikus šāds rādītājs ir vērtējams kā relatīvi augsts to valstu vidū, kurās vēl nav ieviests eiro (piemēram, Čehijā – 33%). Turklāt kopš gada sākuma to respondentu skaits, kuru attieksme ir negatīva, ir samazinājies par 4 procentu punktiem (līdz 40%). Jāņem vērā arī tas, ka horvāti ir samērā skeptiski pret daudz ko, arī pret ES kopumā – tai "Eirobarometra" aptaujā uzticību pauduši vien 42% aptaujāto (kas gan ir divas reizes augstāks uzticības rādītājs nekā horvātu pašu valdībai un parlamentam). Attiecīgi varam secināt, ka Horvātijas pievienošanās eiro zonai būs visai rāma un skepticisms drīzāk skaidrojams ar vispārējo zemo iedzīvotāju uzticēšanos dažādām valsts un starptautiskajām institūcijām.
Šī eiro zonas paplašināšanās arī Latvijas iedzīvotāju ikdienā neradīs būtiskas pārmaiņas – galvenokārt ģeogrāfiskā attāluma dēļ. Ietekme būs vērojama vairākās jomās. Pirmkārt, iepriekš minētās samazinātās darījumu izmaksas tiešā veidā izjutīsim tūrisma braucienos, jo turpmāk visas cenas būs tikai eiro un nebūs jādomā par valūtas konvertāciju un apmaiņas kursu. Sīkums, bet patīkami. Turklāt Horvātija, turpinot integrēšanos ES, plāno pievienoties arī Šengenas zonai, kas ar laiku padarītu ceļošanu vēl ērtāku. Otrkārt, ikviena jauna eiro saimes dalībvalsts palielina eiro nozīmi un lomu starptautiskajā tautsaimniecībā. Tas savukārt padara spēcīgāku eiro kopumā, tātad palielina gan Latvijas, gan Horvātijas un visas eiro zonas tautsaimniecības noturību pret krīzēm.
Savukārt tiem, kurus aizrauj monētu kolekcionēšana, būs jauns darba lauks – iegūt jaunās Horvātijas eiro monētas, kas jau pašlaik tiek kaltas vietējā naudas kaltuvē. 2 eiro monētas reversā tiks attēlots Horvātijas siluets, bet 1 eiro monētas reversā – cauna. Cauna izvēlēta par godu esošajai nacionālajai valūtai kunai (horvātu valodā cauna ir kuna), kuras nosaukums savukārt saistīts ar to, ka caunādas vēsturiski viduslaikos tika izmantotas kā norēķinu līdzeklis. Uz centu monētām būs redzams Nikolas Teslas portrets un burti HR glagolicas rakstībā.
Paredzams, ka Horvātijas piemēram kā nākamā sekos Bulgārija, kas jau veic priekšdarbus eiro ieviešanai. Tas turpinās stiprināt eiro pozīcijas kā otrajai globāli nozīmīgākajai valūtai (līdztekus ASV dolāram).