Publicēts: 16.11.2023.

Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina riskos balstītas pieejas ieviešana. Sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, jāpanāk, lai NILLTPF novēršanas jomas regulējums Latvijas finanšu iestādēs tiktu piemērots samērīgi, neapgrūtinot finanšu pakalpojumu pieejamību, investīciju piesaisti un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Šonedēļ Latvijas Banka piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā tika izskatīts Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojums par 2020.–2022. gadu un Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija, kā arī apspriestas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) aktualitātes saistībā ar 6. kārtas novērtējumu.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale uzsver: "Finanšu noziegumu novēršanas uzraudzības jomā atslēgas vārds ir samērība. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga kredītiestāžu piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas. Uzraudzības procesā pamanām situācijas, kas liecina, ka finanšu sektorā notikušo straujo pārmaiņu rezultātā ne vienmēr sadarbībā ar klientiem tiek piemērota samērīga pieeja, īpaši attiecībā uz zema riska klientiem vai specifiskām klientu grupām. Latvijas Banka ir izstrādājusi pasākumu plānu nākamajam gadam, lai vērtētu finanšu iestāžu NILLTPF riska pārvaldības praksi, un pārbaužu procesā pievērsīs uzmanību arī zema riska klientu apkalpošanai. Finanšu pakalpojumu pieejamība ir mūsu prioritāte."

Līdztekus sekmīgai NILLTPF novēršanas standartu ieviešanai Latvijā un arī citās valstīs vērojama finanšu iestāžu atteikšanās uzņemties riskus. Ņemot vērā šīs problēmas globālo raksturu un saikni ar NILLTPF novēršanas regulējumu, vairākas starptautiskās organizācijas ir reaģējušas uz augošajām bažām par kredītiestāžu nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar to klientiem un šādas rīcības ietekmi.

Latvijas Banka un iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sākot ar 2020. gadu, bet īpaši pēdējo divu gadu laikā, būtisku uzmanību veltījusi samērīgas regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem – sadarbībā ar nozari izstrādājot AML rokasgrāmatu, sniedzot izvērstus skaidrojumus, sagatavojot un publicējot labās un sliktās prakses piemērus, organizējot kredītiestāžu un to klientu mediācijas procesus, kā arī rīkojot izglītojošus pasākumus un sniedzot konsultācijas.

Latvijas Bankas atbilde uz kredītiestāžu  piesardzību ir regulējuma pārmaiņas un jaunu produktu izveide. Pašlaik tiek atviegloti pamatkonta pakalpojuma nosacījumi un izstrādāts priekšlikums uzņēmumu saimnieciskās darbības konta regulējumam. Līdztekus minētajam plānota kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju NILLTPF novēršanas uzraudzības ietvara izveide, AML rokasgrāmatas pilnveide, skaidrojumu sagatavošana par nesamērīgu NILLTPF novēršanas prasību piemērošanas gadījumiem, nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar mērķi izvairīties no riska un sankciju prasību piemērošanu publiskās un privātās partnerības ietvaros, kā arī starptautiskā pieredzes apmaiņa.

Latvijas kredītiestāžu noguldījumu ģeogrāfiskajā struktūrā turpinās pēdējo gadu tendence – nedaudz pieaug Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu rezidentu noguldījumi. 2023. gada 2. ceturksnī Latvijas klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu kopējā atlikumā sasniedzis 87.8 %, bet EEZ valstu klientu noguldījumi veido 8.2 %. Neraugoties uz regulāri veiktajām pārbaudēm, kredītiestādēm krietni retāk piemēroti sodi, jo būtiski palielinājusies to izpratne par risku pārvaldību.

Plānojot nākamā gada finanšu sektora uzraudzības prioritātes, Latvijas Banka ir apkopojusi būtiskāko informāciju par NILLTPF novēršanas uzraudzību.

Citi jaunumi

29.02.2024.

Latvijas Banka rīko ekspertu sarunu "Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?"

Trešdien, 13. martā, plkst.14.30-16.30 Latvijas Banka rīkos...
29.02.2024.

Latvijas Bankas ekonomisti atsāk vieslekcijas augstskolās

Latvijas Bankas ekonomisti un eksperti pēc neliela pārtraukuma...
27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
www.bank.lv
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...