Finanšu sektora darbības rādītāji

2024. gada 4. ceturksnī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms ievērojami pieauga (par 1.3 mljrd. eiro jeb 5.7 %), ko pamatā noteica iekšzemes klienti – uzņēmumu noguldījumi auga par 620 milj. eiro, bet mājsaimniecību – par 544 milj. eiro. Gada laikā noguldījumu apmērs kopā pieaudzis par 8.8 %. Noguldījumu struktūrā vērojams termiņnoguldījumu īpatsvara neliels samazinājums, lai arī to apmērs nedaudz pieaudzis.

Ceturkšņa straujais noguldījumu pieaugums noteica arī aktīvu pieaugumu (+4.8 %). Banku bilances aktīvu pusē ievērojami pieauga nauda un prasības pret centrālo banku (+43 %), vienlaikus sarūkot prasībām pret citām kredītiestādēm (-31.4 %), ko noteica atsevišķu banku veiktās operācijas grupas ietvaros. Gada laikā banku sektora kopējais aktīvu apmērs pieauga par 8 %, sasniedzot 30.5 mljrd. eiro.

Lai arī lielākā daļa kredītiestāžu pēdējā ceturkšņa laikā ir audzējušas kreditēšanas apjomus, taču vienas bankas saistītās līzinga kompānijas finansēšanas struktūras izmaiņu ietekmē sektora kopējais izsniegto kredītu apjoms nebanku klientiem nav mainījies. Gada griezumā kopējais kredītportfelis nebanku klientiem pieauga par 4.8 % jeb gandrīz 760 milj. eiro, t.sk. 440.6 milj. eiro iekšzemes klientiem. Straujāka izaugsme visa gada garumā novērota iekšzemes mājsaimniecību segmentā (gadā kopumā +6.7 %), tomēr arī iekšzemes uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs kopumā audzis (+5.8 %).

2024. gadu banku sektors noslēdza ar 571 milj. eiro peļņu, kas ir par 7.6 % mazāka nekā 2023. gadā. Peļņas samazinājumu ietekmēja tīro procentu ienākumu kāpuma bremzēšanās, administratīvo izmaksu pieaugums, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Attiecīgi nedaudz pasliktinājās arī pelnītspējas rādītāji - kapitāla atdeves rādītājs (ROE) gada laikā saruka no 20 % uz 16.7 %, savukārt izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) pieauga no 47.4 % uz 49.4 %.

Lai gan aktīvu kvalitāte kopumā saglabājās stabila visa gada garumā, gada pēdējā ceturksnī novērota atsevišķu tās raksturojošo rādītāju pasliktināšanās. Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars pieauga no 2.5 % uz 2.7 %, būtiski palielinoties ienākumus nenesošo kredītu apjomam ārvalstu klientu portfelī (+9.9 % jeb 41 milj. eiro). Audzis arī 2. posma ekspozīciju apjoms (par 5.7 % jeb 88 milj. eiro), norādot uz kredītriska pieaugumu.

Lai arī, samazinoties inflācijai, apdrošināšanas tirgū bruto parakstīto prēmiju pieauguma temps 2024. gadā ir palēninājies, parakstīto prēmiju apmērs turpināja pieaugt (par 10 %).

Latvijā parakstītās prēmijas veido 67 % no kopējā apjoma, un prēmiju pieaugums Latvijā 2024. gadā bija 9 %.

Savukārt izmaksāto atlīdzību pieaugums bija lēnāks, kopā vien 5 %. Latvijā izmaksātās atlīdzības veido 68 % no kopējā apjoma, un atlīdzību pieaugums Latvijā pērn bija 8 %.

2024. gadā veselības apdrošināšana piedzīvoja straujāko pieaugumu gan prēmiju, gan atlīdzību ziņā. Tas saistīts ar veselības produktu un pakalpojumu cenu palielinājumu. Savukārt vislielākais samazinājums novērots dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu, jo apdrošinātāji pakāpeniski atsakās no šī apdrošināšanas veida.

Lielākais īpatsvars apdrošināšanas sabiedrību portfelī bija ieguldījumiem fondos (34 %), un 71 % no tiem bija ieguldījumi akciju fondos. 2024. gadā akciju tirgus augstākas peļņas iespējas veicināja apdrošināšanas sabiedrību pārorientēšanos uz ieguldījumiem akciju fondos, kā rezultātā to īpatsvars portfelī pieauga par 44 procentu punktiem.

Visas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības kopā noslēdza 2024. gadu ar peļņu – kopējā peļņa sasniedza 59.4 miljonus eiro, kas ir par 19 % lielāka nekā iepriekšējā gadā.

2024. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 24 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko lielākoties ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti.

Visi ieguldījumu plāni spēja sasniegt pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede bija no 3 % līdz 26 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 22 %) panāca augsta riska ieguldījumu plāni.

Lai arī līdz ar bruto darba samaksas pieaugumu palielinājās arī jaunās iemaksas ieguldījumu plānos, pieaugumu galvenokārt noteica kapitāla pieaugums, kas veidojas ieguldījumu plānu maiņas ietekmē. Tas skaidrojams ar to, ka dalībnieki aktīvāk mainīja ieguldījumu plānus, pārejot uz augsta riska plāniem, kas pēdējo gadu laikā uzrāda būtiski labākus rezultātus. Vēl viens faktors, kas sekmēja aktīvāku dalībnieku plānu maiņu, ir jauns Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju pienākums, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un nosaka pārvaldītājiem izvērtēt, vai dalībnieka izvēlētais plāns atbilst viņa vecumam, un informēt dalībnieku par plāna neatbilstību, ja tāda pastāv.

Pārvaldīšanas izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski ietekmēja papildus ieturētā no ieguldījumu rezultātiem atkarīga mainīgā komisijas maksa.

2024. gada laikā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0.98 miljardu eiro. Iemaksu apjoms 3. pensiju līmenī 2024. gadā audzis par 19 %, un līdz ar iemaksu pieaugumu par 27 % palielinājies arī izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Būtiskākais izmaksu pieaugums vērojams 2024. gada pēdējā ceturksnī, kad tika izziņotas nodokļu izmaiņas, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu no kapitāla pieauguma (no 2025. gada 1. janvāra palielināts no 20 % uz 25.5 %).

Aizvadītajā gadā pensiju plānu vidējais ienesīgums sasniedza 11 %. Augstāka riska līmeņa pensiju plāni uzrādīja augstākos rezultātus, sasniedzot 15 %, bet vidēja un zema riska plāniem attiecīgi 12 % un 7 %. Kopumā vērojama tendence, ka aizvien vairāk dalībnieku uzkrātos aktīvus izvēlas pārvirzīt no zema riska uz augstāka riska pensiju plāniem.

Kopumā 2024. gada beigās 3. pensiju līmenī bija 445 tūkstoši dalībnieku, no kuriem 51 % bijuši aktīvi un veikuši iemaksas.

Pielāgojot ieguldījumu stratēģijas tirgus izmaiņām un labvēlīgiem tirgus apstākļiem, ieguldījumu fondiem 2024. gadā izdevās gūt pozitīvu ienesīgumu. Fondu griezumā ienesīgums bija robežās no 2 % līdz 30 %.

Ņemot vērā straujo akciju tirgus izaugsmi, vislabāk veicās akciju ieguldījumu fondiem, kuru neto aktīvi 2024. gadā pieauga par 9 %.

Vairāk nekā puse fondu aktīvu tiek ieguldīti vērtspapīros, kas emitēti ārpus Eiropas Savienības, un no tiem lielākā daļa – ASV emitentu vērtspapīros. Tas atspoguļo arī globālās ieguldījumu tendences – 2024. gadā augstāka ienesīguma meklējumos investori izteikti fokusējās uz ASV akciju tirgus.

Taču, neskatoties uz pozitīviem ieguldījumu rezultātiem, neto aktīvu kopsumma 2024. gadā samazinājās par 7 %, ko ietekmēja fondu atpakaļpirkšanas darījumu pieaugums.

2024. gada beigās Latvijā darbojās 10 ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru kopējais bilances aktīvu apmērs sasniedza 19.1 miljonus eiro, kas ir par 31.3 % vairāk nekā 2023. gada beigās. Aktīvu kāpumu visbūtiskāk sekmēja prasību pret monetārajām finanšu iestādēm pieaugums par 3.3. miljoniem eiro.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu iegādāto finanšu instrumentu apjoms pēc nominālvērtības 2024. gadā veidoja 3.8 miljardus eiro, un klientu veikto darījumu skaits sasniedza 25.2 miljonus, kas ir par 13.5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārsvarā darījumi tika veikti privāto klientu vārdā. Kopējais klientu skaits gada beigās bija 394.9 tūkstoši, kas ir par 9.0 % vairāk nekā 2023. gada beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc neauditētiem datiem 2024. gadā strādāja ar 2.4 miljonu eiro zaudējumiem, ko ietekmēja administratīvo un citu izdevumu straujāks kāpums salīdzinājumā ar ienākumiem. Segmenta kapitāla atdeves rādītājs (ROE) 2024. gadā bija -21.6 %, bet aktīvu atdeves rādītājs (ROA) bija -14.1 %, kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Vienlaikus ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējais kapitāls un rezerves pieauga, sasniedzot 12.3 miljonus eiro. Pašu kapitāla rādītājs 2024. gada beigās bija 198.1 % un likviditātes rādītājs – 517.5 %, abiem rādītājiem ievērojami pārsniedzot noteikto minimālo prasību (100 %).

• Maksājumu apjomu pieaugumu temps 2024. gada pirmajā pusē ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar atbilstošu periodu 2023. gadā. Līdzīga tendence vērojama arī maksājumu apjomos, kurus iedzīvotāji veic, izmantojot kredītiestādes. Būtiskus apjomus nebanku maksājumu segmentā veido iedzīvotāju dažādu rēķinu apmaksa (piemēram, komunālie maksājumi), kuru apjomi būtiski pieauga 2023. gadā un nedaudz mazinājās 2024. gadā. Sabiedrības veikto maksājumu apjomu izmaiņas korelē ar inflācijas samazināšanos.
• 2024. gada pirmajos sešos mēnešos maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā izsniegta jauna licence elektroniskās naudas iestādei TigSiPay SIA, kas specializējas digitālo un mobilo finanšu pakalpojumu un maksājumu infrastruktūrā, piedāvājot lojalitātes, finanšu tehnoloģiju un maksājumu risinājumus.
• Gadu no gada būtiskākais uzraudzības fokuss maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā ir klientu līdzekļu seguma nodrošināšana un pārvaldīšana. Tirgus dalībnieki regulējumā noteiktās prasības izpilda un nodrošina klientu līdzekļu segumu šķirtu glabāšanu, turklāt līdzekļus glabā Latvijas komercbankās. Pozitīvu ietekmi uz klientu līdzekļu aizsardzības mehānismiem rada arī klientu līdzekļu glabāšana zema riska, likvīdos vērtspapīros, kas ir saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām, jo tas liecina par diversificētu pieeju risku pārvaldīšanā.
• Segmenta maksātspēja kopumā pārsniedz regulējumā noteiktās prasības, respektīvi, pašu kapitāls ir atbilstošs iestāžu individuāli noteiktajām prasībām. Gadījumos, ja tirgus dalībnieka pašu kapitāla prasību izpilde nav pietiekama, regulators piemēro pastiprinātu uzraudzības režīmu.
• Bruto peļņa ir stabilizējusies pēcpandēmijas periodā, kas liecina par tirgus dalībnieku biznesa modeļu ilgtspēju un noturību. Tāpat arī kapitāla atdeves rādītājs segmenta griezumā kļuvis pozitīvs (salīdzinājumam – 31.12.2023. tas bija -2.9 %).

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), un to kopējais aktīvu apmērs sasniedza 29.8 miljonus eiro.

KKS segmentā vērojama augsta koncentrācija: pieci lielākie tirgus dalībnieki veido 91 % no visiem KKS aktīviem.

KKS galvenokārt apkalpo mājsaimniecības – 84 % piesaistīto noguldījumu (20.2 miljoni eiro) un 99 % KKS izsniegto kredītu (25.8 miljoni eiro) veido mājsaimniecības. Kopējais kredītu apmērs gada laikā pieaudzis par 5 %, noguldījumu apmērs – par 4 %.

Nedrošo parādu īpatsvars gada laikā samazinājās no 14.4 % līdz 14.2 %, kā arī uzkrājumu tiem apmērs saglabājās stabili augsts – 45.2 %, tomēr situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2024. gadā segments kopumā darbojās ar 380.7 tūkstošu eiro peļņu, aktīvu un kapitāla atdevei (ROA un ROE) sasniedzot attiecīgi 1.3 % un 5.4 %, savukārt izdevumu attiecībai pret ienākumiem – 69.5 %. Arī KKS vidējā kapitalizācija saglabājās augsta – 25.9 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2024. gada 1. pusgadā tirdzniecībai bija iekļauti 20 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, bet alternatīvajā tirgū – 20 emitentu vērtspapīri.

Kopējais regulētā tirgus kapitalizācijas apmērs šā gada sešos mēnešos bija 1.86 miljardi eiro, bet apgrozījums 13.1 miljons eiro, kas ir par 62.1 % vairāk nekā 2023. gada 1. pusgadā. Savukārt kopējā alternatīvā tirgus kapitalizācija šā gada sešos mēnešos sasniedza 394.0 miljonus eiro, bet apgrozījums 29.1 miljonu eiro, kas bija 3.2 reizes vairāk, salīdzinot ar 2023. gada 1. pusgadu.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, akciju darījumi 2024. gada 1. pusgadā pārsvarā veikti regulētajā tirgū – 79 % darījumu jeb 23.7 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 21 % darījumu jeb 6.5 tūkstoši. Savukārt obligāciju darījumu skaits regulētajā tirgū bija 0.9 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 1.1 tūkstotis.