Finanšu sektora darbības rādītāji

2024. gada 3. ceturksnī banku sektora kopējais aktīvu apjoms pieauga par 1.7 %, sasniedzot 29.1 miljardu eiro. Aktīvu kāpumu sekmēja gan prasību pret centrālo banku pieaugums par 4.2 %, gan arī samērā aktīvā kreditēšana, kopējam kredītportfelim pieaugot par 2.1 %. Iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apjoms sasniedza 13.955 miljardus eiro, un izaugsme bija vērojama visos būtiskākajos aizņēmēju segmentos.

Augot iekšzemes mājsaimniecību un valdības noguldījumiem, kā arī citu Eiropas Savienības valstu klientu noguldījumiem, 3. ceturksnī atkal bija vērojams kopējais depozītu apmēra pieaugums (par 238 milj. eiro jeb 1.1 %).

2024. gada trīs ceturkšņos banku sektors darbojās ar 451 milj. eiro peļņu, kas ir par 20 % mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Peļņas samazinājumu ietekmēja tīro procentu ienākumu kāpuma bremzēšanās, administratīvo izmaksu pieaugums, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Attiecīgi ceturkšņa laikā  kapitāla atdeves rādītājs (ROE) saruka no 18.3 % līdz 17.3 %.

Kopējā kredītu kvalitāte saglabājās augsta arī 3. ceturksnī, ienākumus nenesošo kredītu īpatsvaram sarūkot līdz 2.5 %. To veicināja gan jaunā kreditēšana, gan ienākumus nenesošo kredītu apjoma samazinājums par 4.9 %. Ceturkšņa laikā bija vērojamas strukturālas izmaiņas ienākumus nenesošo kredītu sadalījumā pēc kavējuma ilguma, proti, pieauga tādu kredītu apmērs, kuru atmaksa kavēta ilgāk par gadu.

2024. gada 1. pusgada beigās bruto parakstīto prēmiju kopsumma pieaugusi par 56 milj. eiro jeb 10 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Pieaugums galvenokārt saistīts ar veselības, īpašuma un sauszemes transporta apdrošināšanas izaugsmi.

Inflācijas veicinātā pakalpojumu cenu pieauguma rezultātā palielinājās arī apdrošināšanas produktu cenas. Attiecīgi šogad 1. pusgada beigās veselības apdrošināšanas prēmijas parakstītas par 18 milj. eiro jeb 18 % vairāk nekā 2023. gada 1. pusgada beigās. Īpašuma apdrošināšanas parakstīto prēmiju apmērs pieaudzis par 12 milj. eiro jeb 17 % un sauszemes transporta apdrošināšanas prēmiju parakstītais apmērs palielinājās par 11 milj. eiro jeb 10 %, salīdzinot ar 2023. gada jūnija beigām.

Izmaksāto atlīdzību kopsumma šogad jūnija beigās bija par 13 milj. eiro jeb 4 % lielāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. To galvenokārt noteica OCTA apdrošināšanas pieaugums par 6 milj. eiro jeb 17 % un sauszemes transporta apdrošināšanas pieaugums par 5 milj. eiro jeb 9 %.

Ieguldījumu portfeļa vērtība šogad jūnija beigās bija par 118 milj. eiro jeb 9 % lielāka nekā 2023. gada 1. pusgada beigās. To būtiski ietekmēja parāda vērtspapīru vērtības pieaugums šajā periodā.

2024. gada pirmajā ceturksnī Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 27 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Galvenokārt to ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti, kurus plānu pārvaldītāji sasniedza, pateicoties parāda vērtspapīru pārvērtēšanai, kā arī straujam izaugsmes tempam akciju tirgū.

Visi ieguldījumu plāni, izņemot vienu konservatīvo, spēja sasniegt pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede bija no -0.3 % līdz 11 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 7 %) panāca aktīvie ieguldījumu plāni.

2024. gada 1. ceturksnī bruto darba samaksas mediāna pieauga par 13 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, kas būtiski ietekmēja arī Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu dalībnieku iemaksu apjomu, gada laikā tam pieaugot par 25 %.

Pārvaldīšanas izdevumus būtiski ietekmēja straujš atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem pieaugums.

2024. gada pirmajā ceturksnī privāto pensiju fondu plānu neto aktīvi pieauga par 24 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Galvenokārt to ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti, kurus plānu pārvaldītāji sasniedza, pateicoties parāda vērtspapīru pārvērtēšanai, kā arī straujam izaugsmes tempam akciju tirgū.

Visi aktīvie un sabalansētie pensiju plāni ir sasnieguši pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede starp konservatīvajiem, sabalansētajiem un aktīvajiem pensiju plāniem bija no -1 % līdz 11 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 6 %) sasniedza aktīvie pensiju plāni.

2024. gada 1. ceturksnī reālā darba samaksa pieauga par 9 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu. Pirktspējas uzlabošanās būtiski ietekmēja arī privāto pensiju fondu plānu dalībnieku iemaksu apjomu, gada laikā tam pieaugot par 15 %.

2024. gada otrajā ceturksnī visi ieguldījumu fondi spēja sasniegt pozitīvu ienesīgumu, ko sekmēja parāda vērtspapīru vērtības pieaugums.

Augstāka ienesīguma meklējumos pārvedamu vērtspapīru kopējo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) visvairāk iegulda parāda vērtspapīros, kuru emitenta valstis atrodas ārpus Eiropas ekonomiskas zonas, to īpatsvars kopējā ieguldījumu apjomā veido 32 %. Savukārt ieguldījumu apjoma samazinājums (-15 %) ir skaidrojams ar 2023. gadā notikušām strukturālām izmaiņām. Fondiem, kas turpināja savu darbību arī 2024. gadā, bija vērojams 47 milj. eiro ieguldījumu apjomu pieaugums.

Detalizētāka informācija par PVKIU darbību 2024. gada pirmajā pusgadā apkopota infografikā.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu, segmenta kapitāla atdeves rādītājs ROE pērn bija 8.9 %, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

2023. gada beigās Latvijā bija deviņas ieguldījumu brokeru sabiedrības, to kopējais bilances aktīvu apmērs gada beigās sasniedza 14.6 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā 2022. gada beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu iegādāto finanšu instrumentu apjoms pēc nominālvērtības 2023. gadā veidoja piecus miljardus eiro, veikto darījumu skaits pērn sasniedza 22.2 miljonus.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrību sektora pašu kapitāla rādītājs 2023. gada beigās sasniedza 185.5 %, likviditātes rādītājs – 440.9 %.

• Maksājumu apjomu pieaugumu temps 2024. gada pirmajā pusē ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar atbilstošu periodu 2023. gadā. Līdzīga tendence vērojama arī maksājumu apjomos, kurus iedzīvotāji veic, izmantojot kredītiestādes. Būtiskus apjomus nebanku maksājumu segmentā veido iedzīvotāju dažādu rēķinu apmaksa (piemēram, komunālie maksājumi), kuru apjomi būtiski pieauga 2023. gadā un nedaudz mazinājās 2024. gadā. Sabiedrības veikto maksājumu apjomu izmaiņas korelē ar inflācijas samazināšanos.
• 2024. gada pirmajos sešos mēnešos maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā izsniegta jauna licence elektroniskās naudas iestādei TigSiPay SIA, kas specializējas digitālo un mobilo finanšu pakalpojumu un maksājumu infrastruktūrā, piedāvājot lojalitātes, finanšu tehnoloģiju un maksājumu risinājumus.
• Gadu no gada būtiskākais uzraudzības fokuss maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā ir klientu līdzekļu seguma nodrošināšana un pārvaldīšana. Tirgus dalībnieki regulējumā noteiktās prasības izpilda un nodrošina klientu līdzekļu segumu šķirtu glabāšanu, turklāt līdzekļus glabā Latvijas komercbankās. Pozitīvu ietekmi uz klientu līdzekļu aizsardzības mehānismiem rada arī klientu līdzekļu glabāšana zema riska, likvīdos vērtspapīros, kas ir saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām, jo tas liecina par diversificētu pieeju risku pārvaldīšanā.
• Segmenta maksātspēja kopumā pārsniedz regulējumā noteiktās prasības, respektīvi, pašu kapitāls ir atbilstošs iestāžu individuāli noteiktajām prasībām. Gadījumos, ja tirgus dalībnieka pašu kapitāla prasību izpilde nav pietiekama, regulators piemēro pastiprinātu uzraudzības režīmu.
• Bruto peļņa ir stabilizējusies pēcpandēmijas periodā, kas liecina par tirgus dalībnieku biznesa modeļu ilgtspēju un noturību. Tāpat arī kapitāla atdeves rādītājs segmenta griezumā kļuvis pozitīvs (salīdzinājumam – 31.12.2023. tas bija -2.9 %).

2024. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā darbojās 26 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), kas pārvaldīja aktīvus 29.3 miljonu eiro apmērā.

KKS segmentā ir vērojama augsta koncentrācija: pieci lielākie tirgus dalībnieki veido 90 % no visiem KKS aktīviem.

KKS galvenokārt apkalpo mājsaimniecības – 86 % piesaistīto noguldījumu (19.8 miljoni eiro) un 99 % KKS izsniegto kredītu (25.4 miljoni eiro) veido mājsaimniecības. Kopējais kredītu apmērs gada laikā pieaudzis par 6 %.

Nedrošo parādu īpatsvars gada laikā samazinājās no 15.5 % līdz 14.3 %. Uzkrājumu apmērs tiem saglabājās stabili augsts – 45.1 %, situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2024. gada 1. pusgadā segments kopumā darbojās ar 219.1 tūkstošu eiro peļņu, uzrādot augstu aktīvu (1.5 %) un kapitāla (6.2 %) atdevi, kā arī labu izdevumu attiecību pret ienākumiem (65.2 %). KKS vidēja kapitalizācija arī bija augsta – 25.7 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2024. gada 1. pusgadā tirdzniecībai bija iekļauti 20 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, bet alternatīvajā tirgū – 20 emitentu vērtspapīri.

Kopējais regulētā tirgus kapitalizācijas apmērs šā gada sešos mēnešos bija 1.86 miljardi eiro, bet apgrozījums 13.1 miljons eiro, kas ir par 62.1 % vairāk nekā 2023. gada 1. pusgadā. Savukārt kopējā alternatīvā tirgus kapitalizācija šā gada sešos mēnešos sasniedza 394.0 miljonus eiro, bet apgrozījums 29.1 miljonu eiro, kas bija 3.2 reizes vairāk, salīdzinot ar 2023. gada 1. pusgadu.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, akciju darījumi 2024. gada 1. pusgadā pārsvarā veikti regulētajā tirgū – 79 % darījumu jeb 23.7 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 21 % darījumu jeb 6.5 tūkstoši. Savukārt obligāciju darījumu skaits regulētajā tirgū bija 0.9 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 1.1 tūkstotis.