Publicēts: 26.11.2022. Aktualizēts: 10.02.2025.

Noregulējuma darbību veic, kad noregulējuma iestāde (Vienotā noregulējuma valde vai Latvijas Banka) konstatē, ka grūtībās nonākusī kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība (noregulējamā iestāde) nevar tikt likvidēta, nekaitējot sabiedrības interesēm un neradot finanšu sektora nestabilitāti.

Noregulējuma darbība ir noregulējuma iestādes lēmums sākt kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu.

Noregulējuma funkcijas nošķirtība

Latvijas Banka veic noregulējuma iestādes uzdevumus, vienlaikus nodrošinot, ka uzdevumu izpilde neierobežo citus Latvijas Bankas likuma 5. pantā noteiktos uzdevumus, tai skaitā finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības uzraudzību un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu. Noregulējuma iestādes uzdevumu izpilde nedrīkst ietekmēt vai traucēt arī citu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tai skaitā monetārās politikas veidošanu un īstenošanu.

Latvijas Banka nodrošina noregulējuma funkcijas operacionālu neatkarību, nošķirot to no pārējām tās funkcijām, īpaši attiecībā uz dienesta noslēpumu un informācijas sniegšanu uzraudzības un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanas funkciju ietvaros.

Latvijas Banka nodrošina, ka padomes un tās izveidoto komiteju darbība, tai skaitā Latvijas Bankas noregulējuma komitejas darbība, noregulējuma jomā ir pilnībā nodalīta no citām funkcijām.

Latvijas Banka uztur neatkarīgas lēmumu pieņemšanas procedūras noregulējuma funkcijas ietvaros, tajā skaitā nosakot informācijas aprites ierobežojumus un aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami noregulējuma iestādes uzdevumu izpildei.

Latvijas Bankas darbinieki, kuri ir iesaistīti noregulējuma iestādes uzdevumu izpildē, ir organizatoriski nošķirti no darbiniekiem, kuri ir iesaistīti citu Latvijas Bankas uzdevumu izpildē.

Noregulējuma mērķi

Noregulējuma iestāde izvēlas piemērot noregulējamajai iestādei tos instrumentus, kuri vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus:

  • garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;
  • izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgus stabilitāti un uzturēt tirgus disciplīnu;
  • aizsargāt valsts līdzekļus, samazinot paļaušanos uz valsts atbalstu;
  • aizsargāt noguldītāju un ieguldītāju intereses;
  • aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

Noregulējuma plāns

Lai nodrošinātu noregulējuma iestādes operatīvu rīcību krīzes situācijā, katrai kredītiestādei un noregulējumam pakļautai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir izstrādāts noregulējuma plāns (to pārskata reizi gadā) un veikts noregulējamības novērtējums.

Noregulējuma plānošanas procesā noregulējuma iestāde nodrošina, ka kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iespējams un ticams piemērot noregulējuma darbību, ja ir izpildīti šādi noregulējuma nosacījumi:

  • kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;
  • nepastāv alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas, īstenoti saprātīgā termiņā, novērstu kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu grūtības;
  • noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus un, ja kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība tiktu likvidēta, noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā apjomā.

Noregulējuma instrumenti

Noregulējuma iestādei ir tiesības kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura atbilst visiem noregulējuma piemērošanas nosacījumiem, piemērot vienu vai vairākus šādus noregulējuma instrumentus:

  • uzņēmuma pārdošanas instrumentu;
  • pagaidu iestādes instrumentu;
  • aktīvu nodalīšanas instrumentu;
  • iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.