Publicēts: 21.12.2023.

Latvijas Banka ir noteikusi finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2024. gada finanšu tirgus uzraudzības plāns. Tas paredz veikt 31 klātienes pārbaudi un dažādas neklātienes aktivitātes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību, ilgtspēju un dažādu risku pārvaldību, kā arī šā sektora institūciju klientu interešu aizsardzību.

"Laikā, kad strauji pieaug finanšu sektora atkarība no informācijas tehnoloģijām (IT), kas saistīta gan ar klientu vēlmi ātri un attālināti saņemt pakalpojumus, gan arī ar tehnoloģiju attīstību un tendenci piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tirgus dalībniekiem pastiprināti jāpievērš uzmanība digitālajai noturībai un kiberdrošības riskiem. Tāpēc 2024. gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību Latvijas finanšu iestādēs pievērsīs IT drošības riskiem, fokusējoties uz kiberdrošības pārvaldību un trešo pušu (ārpakalpojumu sniedzēju) risku vadību. Vienlaikus vērtēsim ilgtspējas aspektus un kredītiestāžu darbu ne tikai ar augsta, bet arī zema riska klientiem, pārlieku vai nepamatoti tos neapgrūtinot. Atslēgas vārds šajā jomā ir samērība,"
akcentē Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

2024. gadam noteiktas piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes:

  • laba pārvaldība,
  • operacionālā un finanšu noturība,
  • biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā,
  • noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risks un sankciju risks,
  • tirgus darbības risks.

2024. gadā Latvijas Banka plānojusi 19 klātienes pārbaudes prudenciālās (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzības jomā, 7 pārbaudes NILLTPF novēršanas un sankciju jomā, 2 pārbaudes IT jomā, kā arī papildus tām Latvijas Bankas uzraudzības eksperti piedalīsies Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs*Eiropas Centrālās bankas klātienes pārbaužu plāns nav publiski pieejams, līdz ar to Latvijas Bankas publiskotajā klātienes pārbaužu plānā tās nav iekļautas.
. Savukārt 3 klātienes pārbaudes būs vērstas uz kredītiestāžu klientu interešu aizsardzību, vērtējot segto noguldījumu un garantēto atlīdzību apstrādes procesu.

Segmentu dalījumā 2024. gadā 16 klātienes pārbaudes plānotas kredītiestādēs, 2 pārbaudes – apdrošināšanas sektorā, 1 pārbaude – pensiju jomā, 3 pārbaudes – ieguldījumu jomā, 1 pārbaude – maksājumu pakalpojumu jomā, 4 pārbaudes – ieguldījumu brokeru sabiedrībās, 2 pārbaudes – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās un 2 pārbaudes – valūtas tirdzniecības sabiedrībās.

Līdztekus klātienes pārbaudēm Latvijas Banka plāno plašu neklātienes aktivitāšu klāstu, it īpaši IT drošības jomā, pārvaldības jomā un ilgtspējas jomā.

Līdz šim, neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko risku un kiberuzbrukumiem, Latvijas finanšu iestādes ir demonstrējušas digitālo noturību. Tomēr, ņemot vērā draudu mainīgo raksturu, finanšu iestādēm ir jāstiprina operacionālā noturība. To paredz arī Eiropas Savienības Digitālās darbības noturības regula jeb DORA, kas ir daļa no Eiropas Komisijas digitālās finanšu stratēģijas. Tās mērķis ir atbalstīt digitālo finanšu attīstību, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē arvien vairāk pieaugs ārpakalpojumu nozīme un mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta izmantošana, līdz ar to arī ar šiem pakalpojumiem saistītie riski, tai skaitā datu drošībā un pārvaldībā.

Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies NILLTPF riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina uz riskiem balstītas pieejas ieviešana. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga kredītiestāžu piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas. Latvijas Banka nākamajā gadā vērtēs finanšu iestāžu NILLTPF riska pārvaldības praksi un pārbaužu procesā pievērsīs uzmanību arī zema riska klientu apkalpošanai, jo finanšu pakalpojumu pieejamības veicināšana ir Latvijas Bankas prioritāte.

Saistībā ar ilgtspējas jomu finanšu sektora uzraudzībā 2024. gadā lielākā uzmanība tiks veltīta atbilstībai informācijas atklāšanas prasībām, tirgus dalībnieku stratēģiju kvalitātes uzlabošanai, kā arī ilgtspējas risku pārvaldības ietvara izstrādei. Lai nodrošinātu turpmāku progresu šajos procesos, Latvijas Banka turpinās tirgus dalībniekiem sniegt atbalstu un metodiskos norādījumus, bet vienlaikus sagaida proaktīvu rīcību no pašu finanšu iestāžu puses, turpinot darbu pie aspektu, kuri saistīti ar ilgtspējas riskiem, integrācijas to darbībā.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
www.bank.lv
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...