Publicēts: 17.01.2024.

Latvijas Banka noteikusi noregulējuma un kompensāciju sistēmas prioritātes 2024.-2026. gadam, un atbilstoši tām apstiprināts 2024. gada darbības plāns. Plānotas gan tirgus dalībnieku klātienes pārbaudes, gan citas aktivitātes.

Noregulējuma aktivitātes aptver kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības (IBS), uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Savukārt aktivitātes kompensāciju sistēmas jomā attiecas uz Noguldījumu garantiju fonda (NGF), ieguldītāju aizsardzības sistēmas un Apdrošināto aizsardzības fonda dalībniekiem.

Noregulējuma un kompensāciju sistēmas prioritātes paredz, ka 2024. gadā Latvijas Banka veiks trīs klātienes pārbaudes (ietvertas kopējā Latvijas Bankas pārbaužu ietvarā) un dažādas neklātienes aktivitātes, lai panāktu efektīvu iepriekšminēto iestāžu noregulējamību, kā arī klientu – noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu – interešu aizsardzību krīzes gadījumos.

Noregulējuma un kompensāciju sistēmas 2024. gada darbības plāns ietver piecas aktivitātes.

1. Kredītiestāžu un IBS noregulējuma plānu aktualizēšana un minimālo prasību par pašu kapitālu un saistībām noteikšana atbilstoši kredītiestāžu un IBS biznesa modeļiem un riskiem.

2. Noregulējuma instrumentu piemērošanas operacionalizācija. Šī aktivitāte tiks īstenota Eiropas Komisijas strukturālā atbalsta projekta "Tehniskais atbalsts Igaunijai, Lietuvai un Latvijai nacionālās rokasgrāmatas izstrādei" ietvaros. Projekta gaitā plānots izstrādāt darba dokumentus (lēmumus, līgumu projektus, procedūras, metodoloģijas u.c.) noregulējuma instrumentu piemērošanai.

3. Rīcības ietvara aktualizēšana iespējamai finanšu krīzes situācijai. Šī aktivitāte ietver vairākus uzdevumus:

  • veikt stresa testu pārrobežu noregulējuma jomā,
  • veikt NGF stresa testu ar mērķi pārbaudīt garantētas atlīdzības izmaksu funkcijas, NGF finansējuma iespējas,
  • pilnveidot ieguldītāju aizsardzības sistēmas funkcionalitāti un saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likuma prasībām izstrādāt noteikumus par informācijas atklāšanu ieguldītājiem par aizsardzības pasākumiem un par informācijas sagatavošanu par izmaksājamajām kompensācijām.

4. Dalība Eiropas Savienības jaunā apdrošināšanas noregulējuma ietvara izstrādes procesā. Pēc Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (The insurance recovery and resolution directive) apstiprināšanas plānots to ieviest nacionālajā likumdošanā un izveidot operacionālo mehānismu jaunā noregulējuma ietvara īstenošanai.

5. Dalība Eiropas Savienības noregulējuma un kompensāciju sistēmas ietvara pilnveidošanas procesā (Union crisis management and deposit insurance framework - CMDI). Procesa mērķis ir padarīt efektīvāku sistēmu kredītiestāžu maksātnespējas novēršanai. Vairāk par šo procesu var uzzināt Eiropas Komisijas tīmekļvietnē un Eiropas Parlamenta tīmekļvietnē.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
www.bank.lv
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...