Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi, sākot ar 27. jūliju, palielināt visas trīs savas noteiktās procentu likmes – galveno refinansēšanas operāciju likmi, aizdevumu iespējas uz nakti likmi, noguldījumu iespējas likmi. Tās ir likmes, par kurām kredītiestādes var aizņemties no eiro zonas nacionālajām centrālajām bankām vai noguldīt tajās līdzekļus). ECB Padome jau pagājušā gada decembrī sāka mazināt monetārās politikas atbalstu un tagad lēma arī celt procentu likmes, lai inflācijas pārmērīgi augstais līmenis būtu īsāku laika periodu, tādējādi rūpējoties par ECB galveno uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti vidējā termiņā. Finanšu tirgus sagaida, ka tuvākajos mēnešos ECB Padome turpinās palielināt procentu likmes, un šīs gaidas jau tiek iecenotas nākotnes procentu likmēs, tādējādi tas kalpo ilgstoši augstas inflācijas riska mazināšanai. Likmju celšana vai mazināšana ir tradicionāls centrālo banku instruments, kā ietekmēt likmes finanšu tirgū un tālāk aizdevumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Likmes ceļot, pieprasījums pēc kredītiem mazinās, ekonomika tiek karsēta mazāk, samazinās pieprasījums un cenu celšanas iespēja.
Pie nākamās procentu likmju pārskatīšanas vairums kredītņēmēju pamanīs kredīta maksājumu pieaugumu
Piešķirot kredītu, banka kredītlīgumā nosaka tā procenta likmi, kas sastāv no mainīgās un nemainīgās daļas. Nemainīgā procentu likmes daļa tiek noteikta katram klientam individuāli, tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem – klienta ienākumiem, kredīta veida, kredītvēstures u.c. Nemainīgo procentu likmi kredīta līgumā nosaka uz ilgāku laika periodu vai pat visu līguma termiņu. Savukārt mainīgo procentu likmes daļu veido mainīgā starpbanku procentu likme (EURIBOR). Šo likmi parasti pārskata reizi 1, 3, 6 vai 12 mēnešos atkarībā no kredītlīgumā noteiktā termiņa starp banku un klientu. Paaugstinoties EURIBOR, palielināsies arī mēneša maksājums, un otrādi. Potenciālās EURIBOR svārstības būtiski ņemt vērā, pirms pieņemt lēmumu par aizņemšanos. Ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, cik lielas kredītsaistības var uzņemties.
Finanšu tirgu reaģē uz gaidāmo monetārās politikas nostāju apsteidzoši, tāpēc arī ECB Padomes noteikto procentu likmju pieaugums bija gaidīts un jau ir atspoguļojies EURIBOR likmēs. Latvijas kredītu tirgū dominē kredīti ar mainīgo likmi – no mājsaimniecībām izsniegtajiem mājokļu kredītiem 85%, un no uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 93% ir ar mainīgo likmi. Ņemot vērā, ka laikā, kad EURIBOR bija negatīvs, kredītiestāžu prakse bija kredītlīgumos piemērot 0% likmi, tad svarīgs kļūst brīdis, kad EURIBOR likmes kļūst pozitīvas (virs 0%). Mājsaimniecību kredītiem visbiežāk lietotā 6 mēnešu EURIBOR likme kļuva pozitīva jau jūnijā, bet no uzņēmumiem vienlīdz bieži lietotajām 6 mēnešu un 3 mēnešu EURIBOR likmēm 3 mēnešu likme kļuva pozitīva jūlijā. Līdz ar to var diezgan droši apgalvot, ka līdz Ziemassvētkiem – pie nākamās regulārās procentu likmju pārskatīšanas – vairums kredītņēmēju pamanīs kredīta maksājumu pieaugumu. Tuvākajā nākotnē EURIBOR likmes turpinās palielināties.
Finanšu tirgus dalībnieku vērtējumā 3 mēnešu EURIBOR indekss tuvāko 5 gadu laikā varētu pietuvoties 2.0%, savukārt tuvākā gada perspektīvā – pietuvoties 1.4%. Jāatzīmē, ka turpmākie ekonomikas notikumi un to attīstības gaidas, ņemot vērā joprojām lielo nenoteiktību, var ietekmēt ECB un tirgus dalībnieku lēmumus par procentu likmēm gan palielināšanas, gan samazināšanas virzienā. Piemēram, situāciju ietekmēs notikumi saistībā ar enerģijas cenu dinamiku, sankciju plašumu un apjomiem, Covid-19 situāciju u.c.
Kredītņēmējiem ērtākais veids, kā modelēt un apjaust, kādas būs sekas gaidāmajam EURIBOR pieaugumam, ir izmantot attiecīgo kredītiestāžu kredītu maksājumu kalkulatorus internetā un salīdzināt mēneša maksājumu atšķirības pie dažādām procentu likmēm. Šādā kalkulatorā var ierakstīt katra individuālā kredīta ņēmēja kredīta apjomu, pirmo iemaksu, kredīta atmaksas termiņu un procentu likmi.
Piemēram, SEB hipotekārā kredīta kalkulators rāda, ka, ja kredīta apjoms ir 100 tūkst. eiro, pirmā iemaksa – 15%, kredīta atmaksas termiņš – 20 gadi un procentu likme – 3.00% (kas ir tuva šī brīža kredītportfeļa atlikuma vidējai kredītu procentu likmei (3.2%) un ietver gan kredīta mainīgo procentu likmi, gan uzcenojumu virs mainīgās likmes), tad ikmēneša vidējais kredītmaksājums ar apdrošināšanas prēmiju ir 490 eiro. Ja procentu likme pieaug līdz 5.00%, tad ikmēneša kredītmaksājums kļūst 581 eiro – maksājuma pieaugums ir 91 eiro.
Kredītiestādes kredītus ar fiksēto likmi piedāvā ar ievērojami augstāku likmi, jo šajā gadījumā kredītiestādei ir jāuzņemas procentu likmes risks. Toties kredītņēmējs papildus nodrošinās pret pārmērīgu procentu likmju pieaugumu, tā ir savā ziņā kā apdrošināšanas polise. Ņemot vērā kredītiestāžu prasīto augsto maksu par šāda veida apdrošināšanu, vairākumā gadījumu ne uzņēmumi, ne mājsaimniecības nav gatavas maksāt tik augstus procentus – fiksētā kredītu likme mājsaimniecībām var sasniegt pat 9-10%.
Iespēju laiks finanšu ieguldījumiem
Kādas sekas tautsaimniecībai rada augstākas procentu likmes? Mājsaimniecības kredītu likmju pieauguma rezultātā būs spiestas samazināt savu patēriņu, savukārt uzņēmumi izmaksu pieaugumu var ierēķināt saražotās produkcijas cenā, un tas arī papildus ietekmēs patēriņu. Attiecīgi ECB rūpīgi vēros situāciju, lai procentu likmju pieaugums neizraisītu plašu ekonomikas recesiju jeb lejupslīdi, tāpēc nākotnē ECB Padomes noteikto likmju dinamika lielā mērā būs atkarīga no inflācijas dinamikas, un EURIBOR indeksu prognozes var arī samazināties, piemēram, pieminētajam 3 mēneša EURIBOR indeksam 5 gadu laikā nesasniedzot 2%.
Vēl jāpiemin, ka procentu likmju pieaugums sadārdzina arī valsts aizņemšanās izmaksas. Pagājušā gada martā emitētajai 10 gadu obligācijai procentu likme bija ap 0.1%, patlaban šai obligācijai likme ir 2.3-2.5% – tātad vairāk nekā 2% punktu likmes pieaugums jau ir iecenots finanšu tirgos. Patlaban visu Latvijas valsts vērtspapīru kopapjoms ir 12.4 miljardi eiro. Ja visam vērtspapīru kopumam procentu likme pieaugtu par 2% punktiem, tad tie būtu papildu budžeta izdevumi 248 miljoni eiro gadā. Te gan jāatzīmē, ka valsts vērtspapīriem ir dažādi dzēšanas termiņi un katram vērtspapīram procentu likme tiek nofiksēta uz visu termiņu emisijas brīdī, attiecīgi šāds budžeta izdevumu pieaugums var rasties tikai ilgtermiņā.
Pēdējā ECB Padomes sēdē tika uzsvērts, ka ECB lēmumus par procentu likmēm pieņems, ņemot vērā makroekonomisko datu attīstību. Gadījumā, ja tomēr eiro zonā iestājas recesija un patēriņš mazināsies, tad arī inflācija ātrāk pietuvosies 2% vidējā termiņā, un varēs izvairīties no pārmērīgi straujas likmju palielināšanas.
Vēl vērts minēt, ka, pieaugot procentu likmēm, parasti samazinās finanšu aktīvu cenas, un tas ir iespēju laiks finanšu ieguldījumiem, piemēram, akcijās, obligācijās, kā arī – pieaugot noguldījumu likmēm – depozītos kredītiestādēs.
Vai naudas sadārdzināšanās ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu?
Vija Mičūne, Latvijas Bankas ekonomiste
EURIBOR pieaugums sadārdzinās aizdevumu uzņēmumiem, taču tas šobrīd nav noteicošais faktors uzņēmumu kreditēšanas attīstībā. Pēdējos mēnešos Krievijas kara un inflācijas kāpuma ietekmē būtiski pieaudzis uzņēmēju pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem krājumiem un apgrozāmajam kapitālam. Tas arī tiek apmierināts, augot uzņēmumiem izsniegto overdraftu apjomam. Savukārt pieprasījums pēc ilgtermiņa aizdevumiem uzņēmumiem jau vairākus ceturkšņus sarūk – galvenokārt tādēļ, ka uzņēmumi, saskardamies ar Krievijas kara un pandēmijas radīto nenoteiktību, nogaida ar ilgtermiņa investīcijām. Krievijas izraisītā kara dēļ bankas visā eiro zonā rūpīgāk izvērtē uzņēmumu kredītu pieprasījumus, jo īpaši kara visvairāk skartajās nozarēs. Tomēr kreditēšanas politika nekļūst būtiski stingrāka.