Publicēts: 20.11.2020. Aktualizēts: 18.10.2023.
Digitālais eiro

Digitālais eiro

Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā joprojām pieaug, tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām izvērtē digitālā eiro ieviešanas nepieciešamību. Digitālais eiro iecerēts kā esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, ne aizstājējs.

Kas ir digitālais eiro?

Digitālais eiro būtu eiro valūta digitālā formā. To varam uzskatīt kā naudas evolūciju, kas seko digitalizācijas tendencēm, izvēršot centrālās bankas naudas lietošanas iespējas arī digitālā vidē.

Digitālo eiro emitētu centrālā banka – tas būtu pieejams ikvienam eirozonas iedzīvotājam un lietojams visā eirozonā. Līdzīgi kā banknotes tika ieviestas papildus monētām, digitālais eiro papildinātu, ne aizvietotu, esošās naudas formas. Skaidrā nauda saglabās savu nozīmi un Eirosistēma (kuru veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) turpinās to attīstīt, t.sk. veicot priekšdarbus 3. sērijas banknošu ieviešanai pārskatāmā nākotnē.

Kādēļ Eirosistēma plāno ieviest digitālo eiro?

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Eirosistēma apsver digitālā eiro ieviešanu, ir sabiedrības maksājumu tendenču izmaiņas, cilvēkiem aizvien biežāk izvēloties norēķināties digitāli. Arī Latvijā pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāji savus ikdienas norēķinus vairāk veic elektroniski nekā ar skaidru naudu (abu naudas veidu lietošanas sadalījums ir aptuveni 70/30, liecina Latvijas Bankas "Maksājumu radars").

Elektroniskie maksājumi pašlaik ir iespējami, izmantojot vien t.s. privātās naudas formas – vai tā būtu komercbanku nauda, vai citas privāti veidotas naudas formas un aktīvi (piemēram, kriptovalūtas, kas pēc būtības ir aktīvi, nevis nauda, turklāt riskanti). Digitālais eiro nodrošinātu, ka spējam veikt maksājumus elektroniski, izmantojot arī centrālās bankas naudu, t.i., drošu, privātumu aizsargājošu un visā eirozonā lietojamu maksājumu instrumentu.

Kad varētu tikt ieviests digitālais eiro?

Šā gada 18. oktobrī noslēdzās digitālā eiro izpētes fāze, kas ilga 2 gadus. Šajā posmā Eirosistēma, cieši sadarbojoties ar privāto sektoru, sabiedrības interešu pārstāvības organizācijām, kā arī Eiropas Savienības lēmējinstitūcijām, ir sagatavojusi digitālā eiro teorētisko modeli un atbilstoši izvērtējusi ar digitālā eiro ieviešanu saistītos riskus un iespējas.

Līdz ar izpētes fāzes noslēgumu ECB Padome pieņēma lēmumu uzsākt nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzes pirmo daļu. Tas ļauj Eirosistēmai turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Sagatavošanās fāzes pirmā daļa ilgs 2 gadus, pēc tam tiks lemts par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu, kas paredzētu plašākas digitālā eiro testēšanas aktivitātes un infrastruktūras izveidi.

Lēmums par digitālā eiro emisiju tiek paredzēts pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Līdz ar to praktiska digitālā eiro emisija nav tuvākās nākotnes jautājums.

Aktuālās tēmas

27.11.2022.

Uzmanies! Neiekrīti krāpnieku un nelicencētu pakalpojumu sniedzēju lamatās!

Nelicencētu finanšu pakalpojumu sniedzēju izveicības un jaunu...
10.05.2023.

Noguldījumu un kredītu likmes Latvijā un eiro zonā

Latvijas Banka pārskatāmos grafikos apkopojusi informāciju par...
18.04.2023.

Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes

Latvijas Banka datus par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu...
17.03.2022.

Krievijas iebrukums Ukrainā

20.11.2020.

Digitālais eiro

Digitālais eiro Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā...

Citi jaunumi

04.03.2024.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka" noguldītāji aicināti līdz 15.08.2024. izņemt garantēto atlīdzību

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 3. panta ceturtajā daļā...
29.02.2024.

Latvijas Banka rīko ekspertu sarunu "Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?"

Trešdien, 13. martā, plkst.14.30-16.30 Latvijas Banka rīkos...
29.02.2024.

Latvijas Bankas ekonomisti atsāk vieslekcijas augstskolās

Latvijas Bankas ekonomisti un eksperti pēc neliela pārtraukuma...
27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
www.bank.lv
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...