Vispārīga informācija
2020. gada 31. janvārī notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.
Lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanās procesu, tika noslēgts Izstāšanās līgums, kas regulē tādus būtiskus jautājumus kā pilsoņu tiesības, AK finanšu saistības, kā arī noteica pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā būtisku izmaiņu pilsoņiem un uzņēmējiem nebija. Paralēli norisinājās ES-AK sarunas par nākotnes attiecībām.
2020. gada 30. decembrī EK prezidente un Eiropadomes priekšsēdētājs no vienas puses un AK premjerministrs no otras puses parakstīja nākotnes attiecību vienošanos, kas ietver trīs līgumus: ES un AK Tirdzniecības un sadarbības līgumu; ES un AK Līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai; AK valdības un EURATOM Līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Līgumi tiek provizoriski piemēroti no 2021. gada 1. janvāra, taču tie vēl ir jāratificē Eiropas Parlamentā. Vienlaikus jāatzīmē, ka spēkā esošs ir arī Izstāšanās līgums.
Finanšu pakalpojumu jomā tas nozīmē, ka no 2021. gada 1. janvāra finanšu pakalpojumu sniegšana ES no AK būs iespējama, ievērojot attiecīgos noteikumus, kas konkrētā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz trešajām valstīm.
Tas nozīmē, ka AK finanšu iestādēm ir tiesības turpināt apkalpot klientus – Latvijas rezidentus, ar kuriem finanšu pakalpojumu līgums tika noslēgts pirms 31.12.2020., ja klienti ir nepārprotami piekrituši tam, ka attiecīgie līgumi turpinās darboties AK teritorijā un atbilstoši AK regulējumam (nevis ES vai Latvijas regulējumam). AK finanšu iestādēm kopš 01.01.2021. nav tiesību piedāvāt finanšu pakalpojumus Latvijā, ja tās nav ieguvušas nepieciešamās atļaujas turpmākai darbībai Latvijā vai kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm un par to paziņojušas FKTK.
Vienlaikus, Latvijas rezidentam ir tiesības arī pašam vērsties pie AK reģistrētām finanšu iestādēm un saņemt no tām pakalpojumus. Tomēr klientam jāņem vērā, ka šīm klienta-pakalpojumu sniedzēja attiecībām nebūs saistošs ES vai Latvijas regulējums un tiesiskā aizsardzība. Šādās situācijās FKTK aicina Latvijas rezidentus rūpīgi pārliecināties, ka finanšu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis nepieciešamās darbības atļaujas savā reģistrācijas valstī.
Beidzoties pārejas periodam, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāiekļauj papildu informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju par naudas pārskaitījumu starp ES un AK saskaņā ar Regulas (ES) 2015/847 prasībām. Detalizētāka informācija par šo pieejama Eiropas Banku iestādes ieteikumos: https://eba.europa.eu/eba-reminds-financial-institutions-need-readiness-view-brexit-transition-period-ending-31-december.
Ieteikumi finanšu tirgus dalībniekiem un patērētājiem, kas ņemami vērā saistībā ar Brexit, pieejama Eiropas finanšu iestāžu tīmekļa vietnēs:
- https://eba.europa.eu/risk-analysis-and-data/brexit;
- https://www.eiopa.europa.eu/topics/brexit_en;
- https://www.esma.europa.eu/convergence/brexit.
Eiropas Komisija publicējusi informatīvo paziņojumu “Jautājumi un atbildes – ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē pēc pārejas perioda beigām”: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/qa-eu-cit-in-uk_lv.pdf.
Informācija par to, kādas izmaiņas vērojamas finanšu sektora uzraudzībā AK saistībā ar izstāšanos no ES, ir pieejama AK Finanšu uzraudzības iestāžu tīmekļvietnēs: https://www.bankofengland.co.uk/eu-withdrawal un https://www.fca.org.uk/brexit.
Aktuālo informāciju par Brexit var skatīt arī Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.