PSD2 jeb Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva
Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.
Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ES valstīm jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim, nodefinē jaunus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuriem turpmāk būs jāsaņem licence un līdz ar licences saņemšanu tiem būs atļauts strādāt visā ES. Direktīvas mērķis ir atvērt maksājumu tirgu jeb dot banku klientiem iespēju izmantot inovatīvo pakalpojumu sniedzēju piedāvātos risinājumus, piemēram, veicot maksājumus internetā, vai apkopojot finanšu informāciju klienta vajadzībām. Šie pakalpojumi būs pieejami tikai tad, ja klients devis skaidru atļauju piekļūt tā datiem. Tāpat arī direktīvas mērķis ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, veicināt inovāciju un konkurenci, vienlaikus nodrošinot vienādus apstākļus visiem maksājumu tirgus spēlētājiem, tai skaitā, arī jaunajiem, kas maksājumu tirgū ienāk ar inovatīviem risinājumiem.
Kādas ir galvenās izmaiņas un ietekme uz iedzīvotājiem?
Pirmkārt, jauninājums, ko lielākā daļa internetbanku lietotāji būs jau pamanījuši – jauni autentifikācijas noteikumi. Direktīva nosaka, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija. Tas nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, t.sk., apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi. Turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un neatkārtojamam.
Vairākas bankas jau ir ieviesušas attiecīgus autentifikācijas risinājumus, kas integrējami viedtālruņos. Daudzi klienti to jau tagad atzinuši par ļoti ērtu risinājumu. Kā unikālie elementi tiek lietoti arī kodus ģenerējošie kalkulatori, kā arī autentifikācijas kodi un paroles, ko banka nosūta ar mobilo īsziņu starpniecību. Visi šie risinājumi tiek ieviesti tāpēc, lai tiktu samazināti elektronisko transakciju krāpniecību riski un uzlabota patērētāju datu aizsardzība. Tātad, internetbankas lietošana ir kļuvusi drošāka, bet tiem, kas kodu kalkulatorus un kodu kartes nomainīja uz risinājumiem viedtālrunī, arī daudz ērtāka.
Vēl viens direktīvas ieviestais pozitīvs jaunieguvums patērētājam ir no 150 uz 50 EUR samazinātais klientu pašrisks neautorizētu maksājumu gadījumā. Neautorizēti maksājumi ir tādi, kas veikti ar nozagtu maksājumu karti vai nozagtiem internetbankas drošības elementiem. Tiem iedzīvotājiem, kas līdz šim piesardzīgi lietoja attālinātos bankas pakalpojumus, šis varētu būt iedrošinošs stimuls tos lietot aktīvāk.
Jauni maksājumu pakalpojumi
Direktīva radīs arī divus jauna veida pakalpojumus finanšu nozarē – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un kontu informācijas pakalpojumu.
Ko tas nozīmē? PSD2 nosaka, ka bankām un citām iestādēm, kas apkalpo klientu kontus, jauno pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina pieeja savu klientu kontiem, piemēram, izmantojot lietojumprogrammas saskarni API (Application Programming Interface), kas pēc būtības ir standartizēts elektronisko ziņojumu apmaiņas kanāls starp jauno pakalpojumu sniedzēju un banku, kura apkalpo klienta kontu. Piekļuve notiek līdzīgi kā tas ir šobrīd, kad bankas klients piekļūst savam kontam, izmantojot internetbankas saskarni, un šāda – direktīvas prasībām atbilstošas saskarnes lietošana ir pilnībā droša. Jaunos pakalpojumus varēs sniegt jebkurš Latvijā vai ES dalībvalstī šim pakalpojumam licencēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī pašas bankas.
Maksājumu iniciēšanas pakalpojums ir tāds pakalpojums, kad tāda iestāde, kurā nav atvērts klienta konts, ar klienta atļauju iegūst piekļuvi viņa maksājumu kontam bankā, lai veiktu pārskaitījumus viņa vārdā. Piemēram, iepērkoties internetveikalos, klientam nevajadzēs pieslēgties noteiktās bankas internetbankas pakalpojumiem, jo e-komersanti, ar jauna pakalpojuma sniedzēja starpniecību, varēs saņemt maksājumus tieši no klienta konta, kurš atvērts jebkurā bankā. Šis pakalpojums atvieglos iepirkšanos e-vidē gan klientam, gan arī pārdevējiem, kuri tagad varēs noslēgt tikai vienu līgumu ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, nodrošinot maksāšanas iespējas jebkuras ES bankas klientam. Taču jāatgādina, ka klients pats būs tas, kurš sniegs atļauju ierosināt maksājumu no viņa konta, piemēram, veicot rēķinu apmaksu vai iepērkoties internetveikalā.
Kontu informācijas pakalpojums dos iespēju iedzīvotājiem vienkopus un uzreiz saņemt informāciju par visiem saviem kontiem (un arī to saturu), tādējādi iegūstot iespēju labāk plānot savas finanses. Iedzīvotājiem, kuriem ir konti vairākās bankās, lai saņemtu informāciju par saviem kontiem, pašlaik būtu secīgi jāpieslēdzas katras konkrētās bankas internetbankai. Gadījumos, kad ir nepieciešams apzināt klienta finanšu stāvokli visos kontos, to nav iespējams izdarīt konsolidētā veidā, par visiem kontiem, visās bankās kopā. Kontu informācijas pakalpojumu sniedzēji, iegūstot piekļuvi attiecīgā klienta kontiem, varēs nodrošināt konsolidēto informāciju par visiem klienta kontiem, kuri atvērti dažādās iestādēs. Būtiski ir tas, ka visi šie piedāvātie pakalpojumi būs droši un uzticami, jo jaunie pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti un uzraudzīti, savukārt datu apmaiņa būs kontrolēta un regulēta.
Finanšu pakalpojumu transformācija
Lai arī bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, taču internetbankas vairs nespēj pilnībā aptvert visu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu spektru, kas nepieciešams lietotājam. Latvijas Komercbanku asociācija to skaidro ar to, ka banku izaugsmes ātrumu ietekmē gan pieaugošās drošības prasības, ievērojamās laika un finanšu investīcijas, gan arī tas, ka bankas tehnoloģiskos jauninājumus ievieš piesardzīgi – tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas komercbankas ir progresīvas un arī pašas plāno izmantot direktīvas sniegtās iespējas.
No vienas puses, jaunie maksājumu pakalpojumu sniedzēji rada zināmu konkurenci bankām. Bet, no otras puses, patērētājam tas būs tikai ieguvums, jo tiks piedāvāti inovatīvi un mūsdienīgi risinājumi, kas atvieglos patērētāja ikdienu un veicinās pozitīvu finanšu pakalpojumu izmantošanas pieredzi.
No PSD2 nav jābaidās, klienti noteikti būs tikai ieguvēji, jo, pateicoties regulētai jauno pakalpojumu videi, kas vairāk domās par patērētāju aizsardzību, attīstīsies plašāks un kvalitatīvāks finanšu pakalpojumu klāsts, un katrs varēs izvēlēties sev piemērotāko produktu. Turklāt paredzams, ka nākotnē samazināsies arī finanšu pakalpojumu izmaksas. Un kas ir ļoti svarīgi – tiks uzlabota maksājumu drošība, tai skaitā, patērētāji, veicot pirkumus internetā, iegūs vēl lielāku aizsardzību.