Publicēts: 26.02.2024.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gadā veica 786.1 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023. gadā palielinājās par 10 %, bet maksājumu kopapjoms – par 58 %.

Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā – jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023. gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem Latvijā bija pieejami 42.5 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS), 887 bankomātu, kā arī 6.5 tūkst. POS un 7 bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2023. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.1 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.6 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Skaties paplašinātu pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām.

Vairāk par maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t. sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

2017. gada augustā Latvija kā pirmā eirozonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90 % Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.

Latvijas Banka izveidojusi un uztur arī Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.

Citi jaunumi

28.03.2025.

Latvijas Banka izsniedz AP OPERATIONS SIA licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 26. martā izsniedza AP...
24.03.2025.

Sākas balsojums par 2024. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2025. gada...
21.03.2025.

Uzmanību! Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpnieku aktivitātēm, uzdodoties par...
19.03.2025.

Latvijas Banka pārņems garantēto atlīdzību izmaksu AS "Latvijas Krājbanka", AS "PNB Banka" un ABLV Bank AS noguldītājiem

No 2025. gada 1. aprīļa Latvijas Banka pārņems...
17.03.2025.

Pērn audzis kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms

2024. gada 4. ceturksnī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu...
14.03.2025.

2024. gadā pieaugusi IBS klientu darījumu aktivitāte

2024. gada beigās Latvijā darbojās desmit ieguldījumu...
14.03.2025.

Privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība tuvojas 1 miljardam eiro

2024. gada laikā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība...
14.03.2025.

Apdrošināšanas tirgū 2024. gadā parakstītās prēmijas turpināja augt

Lai arī, samazinoties inflācijai, apdrošināšanas tirgū bruto...
14.03.2025.

Ieguldījumu fondi sasnieguši augstu ienesīgumu, lai arī neto aktīvu apjoms samazinājies

Pielāgojot ieguldījumu stratēģijas tirgus izmaiņām un...
14.03.2025.

Aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas to vecumam atbilstošākus 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānus

2024. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto...
14.03.2025.

2024. gadā audzis KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu...
11.03.2025.

Latvijas Banka arī Eirosistēmas līmenī nodrošinās saņēmēja vārda un IBAN atbilstības pārbaudi

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā...