Publicēts: 27.02.2023.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2022. gadā veica 730 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 259.1 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2 milj. maksājumu 709.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 25%, bet maksājumu kopapjoms – par 18%. Tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā, kas saistīts ar diviem faktoriem:

  • ar iedzīvotāju aktivitātes palielināšanos,
  • apjomu pieaugumu daļēji ietekmējusi arī augstā inflācija 2022. gadā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (38% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2022. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 43.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 898 bankomāti. 2022. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.0 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.6 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

 

Uzziņai

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.

Latvijas Banka izveidojusi un uztur arī Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.

Latvijas Banka zibmaksājumu laboratorija ZibLab++  – inovatīva sadarbības platforma, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu, zibsaišu un zibprasījumu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Detalizētāku informāciju skatīt Latvijas Bankas tīmekļvietnē par sadaļā par zibmaksājumu laboratoriju.

Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.

Citi jaunumi

28.03.2025.

Latvijas Banka izsniedz AP OPERATIONS SIA licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 26. martā izsniedza AP...
24.03.2025.

Sākas balsojums par 2024. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2025. gada...
21.03.2025.

Uzmanību! Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpnieku aktivitātēm, uzdodoties par...
19.03.2025.

Latvijas Banka pārņems garantēto atlīdzību izmaksu AS "Latvijas Krājbanka", AS "PNB Banka" un ABLV Bank AS noguldītājiem

No 2025. gada 1. aprīļa Latvijas Banka pārņems...
17.03.2025.

Pērn audzis kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms

2024. gada 4. ceturksnī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu...
14.03.2025.

2024. gadā pieaugusi IBS klientu darījumu aktivitāte

2024. gada beigās Latvijā darbojās desmit ieguldījumu...
14.03.2025.

Privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība tuvojas 1 miljardam eiro

2024. gada laikā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība...
14.03.2025.

Apdrošināšanas tirgū 2024. gadā parakstītās prēmijas turpināja augt

Lai arī, samazinoties inflācijai, apdrošināšanas tirgū bruto...
14.03.2025.

Ieguldījumu fondi sasnieguši augstu ienesīgumu, lai arī neto aktīvu apjoms samazinājies

Pielāgojot ieguldījumu stratēģijas tirgus izmaiņām un...
14.03.2025.

Aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas to vecumam atbilstošākus 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānus

2024. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto...
14.03.2025.

2024. gadā audzis KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu...
11.03.2025.

Latvijas Banka arī Eirosistēmas līmenī nodrošinās saņēmēja vārda un IBAN atbilstības pārbaudi

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā...