Reinis Vecbaštiks, Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperti
Aizrit gads, kopš Eirosistēma paziņoja par digitālā eiro izpētes procesa uzsākšanu. Šā procesa ietvaros Eiropas Centrālā banka (ECB) ciešā sadarbībā ar eiro zonas dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem lemj par digitālā eiro tehniskajiem un lietojuma aspektiem. Digitālā eiro izpētes fāzē tiek definēts digitālā eiro "dizains" jeb tā tehniskā forma un funkcionālais ietvars, kā arī tā pievienotā vērtība attiecībā uz jau esošajiem elektroniskajiem norēķiniem. Izpētes fāzi paredzēts noslēgt 2023. gada oktobrī, un pēc tam tiks lemts par digitālā eiro praktiskas ieviešanas procesa uzsākšanu.
Eirosistēmā pastāv jaukts maksājumu modelis, kurā centrālās bankas sniedz monetāro pamatu (noguldījumus komercbankām un skaidro naudu cilvēkiem), savukārt privātais sektors nodrošina savus klientus ar maksājumu risinājumiem (maksājumu kartēm, digitālām aplikācijām u. c.), kas balstās uz komercbanku naudu (noguldījumiem).
Svarīgs šā modeļa elements ir sabiedrībai sniegtā iespēja konvertēt privāto (komercbanku izsniegto) naudu uz publisko jeb centrālās bankas naudu attiecībā 1 : 1 jebkurā laikā, kā arī izmantot šo publisko naudu savu maksājumu veikšanai. Garantētā konvertējamība veido un uztur gan privātās, gan publiskās naudas uzticamību. Šis modelis nodrošina valūtas funkcionēšanu kā vienotai norēķinu vienībai. Centrālās bankas nauda tādējādi pilda monetāro enkura funkciju, kas uztur sekmīgi funkcionējošu maksājumu sistēmu, nodrošina finanšu stabilitāti un valūtas uzticamību.
Pašlaik centrālo banku nauda sabiedrībai ir pieejama vien skaidrās naudas veidā. Tāpēc digitālajā laikmetā, kad arvien pieaug bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars, tās loma kā maksājumu līdzeklim samazinās.
Augošais digitālo maksājumu pieprasījums bez stabilas digitālo maksājumu inovāciju monetārās bāzes rada izaicinājumu Eiropas stratēģiskajai autonomijai un monetārajai neatkarībai, t. sk. tāpēc, ka vairākumu elektronisko maksājumu risinājumu nodrošina kompānijas, kuru galvenās mītnes atrodas ārpus Eiropas. Globālie tehnoloģiju uzņēmumi spēj izmantot savu lielo klientu bāzi, lai ieviestu stabilās kriptomonētas, kas teorētiski varētu destabilizēt esošo finanšu sistēmu un vairot risku, ka maksājumu tirgū dominē ārpus Eiropas esošo valstu risinājumi un tehnoloģijas.
Digitālā centrālās bankas nauda (centrālo banku digitālā valūta jeb CBDC) nebūt nav tikai Eiropas aktualitāte, nu jau liels skaits centrālo banku visā pasaulē strādā pie šādiem projektiem, turklāt vairākas valstis ir praktiskās ieviešanas posmā vai ieviesušas CBDC pilnībā. Viena no šādām valstīm ir Nigērija, kas 2021. gada oktobrī kļuva par pirmo Āfrikas valsti, kura laidusi apgrozībā savu CBDC – eNairu. No globālajā tautsaimniecībā nozīmīgajām valstīm pirmā, kura veic nacionālās digitālās valūtas testēšanu praksē, ir Ķīna, kas šo priekšdarbu posmu uzsāka 2020. gadā.
Eiropā CBDC ieviešanas līderpozīcijās atrodas Zviedrija, kas izpēti par digitālās kronas ieviešanu aizsāka jau 2017. gadā un pašlaik atrodas tās tehnoloģisko risinājumu izmēģinājuma fāzē.
Digitālā eiro ieviešanas mērķis ir ne vien digitālo maksājumu efektivitātes uzlabošana, bet arī eiro vietējās un starptautiskās konkurētspējas noturība, pieņemot, ka ikdienas norēķinu digitalizācijas tendences, kā arī ārējo risinājumu piedāvājuma spektrs turpinās pieaugt. Taču ir pāragri apgalvot, ka, noslēdzoties digitālā eiro izpētes fāzei, tiks uzsākta tā praktiska ieviešana. Šis solis būs atkarīgs no izpētes fāzes rezultātiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju galīgā lēmuma pieņemšanas.
Izpētes fāzē, izstrādājot digitālā eiro veidolu, prioritāras ir sabiedrības intereses. Lai sasniegtu šo mērķi, ECB pēta sabiedrības viedokli un vēlmes attiecībā uz centrālo banku digitālās valūtas ieviešanu.
2021. gada aprīlī publicēti sabiedriskās apspriešanas rezultāti par digitālā eiro projekta īstenošanu. Ziņojumā tiek secināts, ka sabiedrība par prioritārajām digitālā eiro funkcionālajām iezīmēm uzskata tā ērtu lietojamību visā eiro zonā un maksājumu privātuma nodrošināšanu.
Privātums ir vienas no Eiropas sabiedrības pamattiesībām, tāpēc, izstrādājot digitālā eiro dizainu, Eirosistēma šajā jomā tiecas pēc visaugstākajiem standartiem. Izpētes fāzē tiek izvērtēti dažādi instrumenti, kas nodrošinātu digitālā eiro funkcionalitātes pielīdzināmību skaidrās naudas lietošanai. Tomēr privātums tiek vērtēts arī citu ES politikas mērķu kontekstā, īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas funkciju īstenošanai (AML/CFT).
Lai digitālais eiro būtu veiksmīgs, izpētes fāzē nepieciešams rūpīgi izvērtēt arī tā iespējamo ietekmi uz monetāro politiku, finanšu stabilitāti un finanšu starpnieku pakalpojumu sniegšanu. Jebkuras nevēlamās sekas, ko digitālā eiro ieviešana varētu radīt monetārajai politikai un finanšu stabilitātei, jānovērš jau iepriekš, izstrādājot digitālā eiro dizainu.
Piemēram, viena no šādām jomām ir noguldījumi, tāpēc tiek izsvērtas iespējas mazināt potenciālo to aizplūšanas risku digitālā eiro ieviešanas gadījumā. Kā viens no potenciālajiem instrumentiem tiek pētīta kvantitatīvo ierobežojumu noteikšana individuāliem noguldījumiem, lai izvairītos no digitālā eiro izmantošanas finanšu ieguldījumu veikšanai. Papildus tiek izskatīta iespēja piemērot atturošus nosacījumus digitālā eiro noguldījumiem, kas pārsniedz konkrētu apjomu.
Vienlaikus, izstrādājot šos instrumentus, Eirosistēmas mērķis ir nodrošināt vienkāršību gan no digitālā eiro tehniskās īstenošanas, gan arī no lietotāju pieredzes viedokļa. Privātais sektors ir nozīmīgākais inovāciju un klientiem efektīvu produktu un pakalpojumu izstrādātājs, tāpēc Eirosistēma paredz, ka būtiska loma digitālā eiro izplatīšanā galalietotājiem būs tieši uzraudzītiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt, nosakot digitālā eiro tiesisko regulējumu, būs jāpanāk kompromiss, kas izriet no vairākiem mērķiem, piemēram, personu tiesībām uz konfidencialitāti un sabiedrības interesēm saglabāt noteiktu pārraudzības līmeni, kas nepieciešams, lai apkarotu nelikumīgas darbības. Eirosistēmas digitālā eiro dizaina papildu mērķis ir panākt efektīvu līdzsvaru starp priekšrocībām, ko sniedz digitālā eiro plaša izmantošana, pretstatā nepieciešamībai nodrošināt finanšu starpniecību un stabilitāti.
No lietojuma viedokļa izpētes fāzē tiek izskatīti dažādi digitālā eiro izmantošanas varianti, piemēram, mobilās lietotnes un internetbanka, kā arī personiski digitālie maciņi. Digitālā eiro ieviešanai arī jānodrošina guvums tai sabiedrības daļai, kurai iepriekš ir bijusi ierobežota piekļuve finanšu pakalpojumiem, lai veiktu un saņemtu digitālus maksājumus, tādējādi veicinot finansiālo iekļaušanu. Diskusija un konkrēts risinājums, kāds "dzīvē" varētu izskatīties digitālais eiro un kā tas sasniegs ikvienu iedzīvotāju un uzņēmumu, vēl ir priekšā.
Visbeidzot, digitālā eiro ieviešana nodrošinātu eiro zonas iedzīvotājiem piekļuvi centrālās bankas naudai arī digitālā veidā, garantējot tās drošību un efektivitāti dažādu ikdienas maksājumu veikšanai, papildus jau esošajai skaidrajai naudai. Jāuzsver, ka skaidrajai naudai nekas nedraud un Eirosistēma ir apņēmusies turpināt tās nodrošināšanu. Digitālais eiro neaizstātu kādu no esošajiem naudas veidiem (skaidro un bezskaidro naudu), bet papildinātu to un piedāvātu jaunas iespējas.
Digitālā eiro izpētes fāze turpināsies līdz 2023. gada oktobrim, un pēc tās tiks pieņemts galīgais lēmums par digitālā eiro projekta īstenošanu un, iespējams, uzsākts testēšanas un izstrādes posms. Aicinām sekot līdzi digitālā eiro izpētes posma attīstībai arī ECB tīmekļvietnē.
Latvijas Bankas organizētājā tautsaimniecības konferencē 2022. gada 3. novembrī diskutēsim plašāk arī par naudas nākotni, t. sk. par digitālajām valūtām. Interesentus aicinām sekot līdzi konferences tiešraidei portālā www.makroekonomika.lv.