Lai makrouzraudzības pasākumi būtu pēc iespējas efektīvi, svarīgi, lai valstī, kurā tie tiek aktivizēti, tos ievērotu arī citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles vai meitassabiedrības un pārrobežu pakalpojumu sniedzēji, ja to darbībai ir ietekme uz šīs valsts finanšu stabilitāti. Tādēļ Eiropas ekonomiskajā zonā tiek veicināta tās dalībvalstīs aktivizēto makrouzraudzības pasākumu savstarpējā atzīšana.
Saskaņā ar CRD daži makrouzraudzības pasākumi ir obligāti savstarpēji atzīstami (pretcikliskā kapitāla rezerve līdz 2.5% apmēram un CRR 124. un 164. pantos noteiktie pasākumi), bet tos makrouzraudzības pasākumus, uz kuriem neattiecas obligātā savstarpējā atzīšana, dalībvalstis var lūgt pārējām dalībvalstīm atzīt brīvprātīgi, ja tas nepieciešams. Lai to panāktu, dalībvalsts lūdz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) izdot ieteikumu citām dalībvalstīm brīvprātīgi atzīt aktivizēto pasākumu. ESRK izvērtē lūgumu un izdod ieteikumu citām dalībvalstīm atzīt aktivizēto pasākumu. Ieteikumā tiek norādīta arī būtiskuma robežvērtība, kuru sasniedzot darījumi, uz kuriem attiecas pasākums, uzskatāmi par būtiskiem, un tādējādi to būtu vēlams atzīt.
Ja attiecīgo riska darījumu apmērs ir būtisks vai pastāv citi svarīgi iemesli atzīt citas dalībvalsts pasākumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu piemērot Latvijā reģistrētām kredītiestādēm citas dalībvalsts attiecīgo makrouzraudzības prasību.
Citās valstīs pieņemtie makrouzraudzības pasākumi, kuri ir atzīti un piemērojami Latvijas kredītiestādēm
| Valsts | Pasākums | Statuss |
| Lietuva |
The Netherlands and Lithuania - Recommendation of the European Systemic Risk Board of 16 February 2022 amending Recommendation ESRB/2015/2 on the assessment of cross-border effects of and voluntary reciprocity for macroprudential policy measures (ESRB/2022/1) (europa.eu) Detalizētāka papildu informācijaKredītiestādēm ir nepieciešams novērtēt attiecīgos ar Lietuvas Republiku noslēgto riska darījumu apmērus pēc COREP C 09.01a (rindu 0090 un 0095 starpība, kolonnas 0010, 0075 un 0090) un COREP C 09.02 (rinda 0090, kolonnas 0010, 0105 un 0125) datiem (saskaitot atbilstošās kolonnas vērtības no abiem pārskatiem, ja iestādei ir gan SA, gan IRB riska darījumi), un novērtēt 50 milj. eiro pārsniegumu kaut vienā no šo kolonnu vērtībām. Sektorālā sistēmiskā riska rezerve 2 procentu apmērā ir rēķināma no riska darījumu riska svērtās vērtības pēc atbalsta koeficientiem apmēra (COREP C 09.01a (rindu 0090 un 0095 starpība, kolonna 0090) un COREP C 09.02 (rinda 0090, kolonna 0125)). |
Spēkā esošs un atzīts (16.08.2022. lēmums) Jāpiemēro no 31.12.2022. |
Citās valstīs pieņemtie makrouzraudzības pasākumi, kuri nav atzīti Latvijā
| Valsts | Pasākums | Statuss |
| Dānija | [1] Sistēmiskā riska rezerves norma 7% apmērā riska darījumiem ar Dānijas nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecības projektu izstrādi | 23.09.2024. novērtējums |
| Portugāle | [2] Sistēmiskā riska rezerves norma 4% apmērā fizisko personu riska darījumiem, kas nodrošināti ar Portugālē esošu mājokļa nekustamo īpašumu | 23.09.2024. novērtējums |
| Itālija | [3] Sistēmiskā riska rezerves norma 1% apmērā riska darījumiem ar Itālijas rezidentiem | 23.09.2024. novērtējums |
| Beļģija | [4] Sistēmiskā riska rezerves norma 6% apmērā riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu un kuru nodrošinājums atrodas Beļģijā | 10.06.2024. novērtējums |
| Vācija | [5] Sistēmiskā riska rezerves norma 2% apmērā privātpersonu un juridisko personu riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu un kura nodrošinājums atrodas Vācijā | 26.10.2022. novērtējums |
| Nīderlande | [6] Minimālā vidējā (atsevišķu kredītu riska pakāpes vidējais svērtais lielums) riska pakāpe portfeļiem, ko veido tādi riska darījumi ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu nekustamo īpašumu | 26.10.2022. novērtējums |
| Norvēģija | [7] Sistēmiskā riska rezerves norma 4.5% apmērā riska darījumiem ar Norvēģijas rezidentiem | 12.06.2023. novērtējums |
| Norvēģija | [8] Riska svēruma zemākā robežvērtība 20% apmērā (riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu Norvēģijā) un 35% apmērā (riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā) | 26.10.2021. lēmums |
| Zviedrija | [9] 25% vidējās svērtās riska pakāpes slieksnis hipotekārajiem portfeļiem Zviedrijā | 18.06.2019. lēmums |
| Zviedrija | [10] Korporatīvajam kredītportfelim vidējās svērtās riska pakāpes slieksnis: 35% apmērā, ja nodrošināts ar komerciālo nekustamo īpašumu un 25% apmērā, ja nodrošināts ar mājokļa nekustamo īpašumu | 10.06.2024. novērtējums |
| Luksemburga | [11] Kredīta pret īpašuma nodrošinājuma vērtības (LTV) attiecības ierobežojumi jaunajiem mājokļa kredītiem, kas nodrošināti ar Luksemburgā esošu (mājokļu) nekustamo īpašumu | 26.10.2021. lēmums |