Sadarbība ar citām institūcijām

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību.

Tā identificē sistēmiskos riskus finanšu sistēmas stabilitātei ES un izdod ieteikumus un brīdinājumus par pasākumiem finanšu stabilitātes veicināšanai un risku mazināšanai. Tie var tikt adresēti ES kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, Eiropas vai nacionālajām uzraudzības iestādēm.

ESRK apkopo informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem makrouzraudzības pasākumiem, informē par tiem citas ES iestādes un veicina dalībvalstu pieņemto makrouzraudzības pasākumu savstarpējo atzīšanu citās dalībvalstīs, kur tas nepieciešams. ESRK darbības joma aptver bankas, apdrošinātājus, aktīvu pārvaldītājus, paralēlās bankas, finanšu tirgus infrastruktūras un citas finanšu iestādes un tirgus.

ESRK valdi vada ECB prezidents. ESRK Valdes balsstiesīgie locekļi ir

• Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents un viceprezidents,
• dalībvalstu nacionālo centrālo banku vadītāji,
• Eiropas Komisijas loceklis,
• Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētāji, 
• ESRK Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs 
• ESRK Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un vietnieki.

Latvijas Bankas pārstāvji darbojas arī ESRK apakškomitejās.

Latvijas Banka kā ERSK dalībniece piedalās ES finanšu sistēmu stabilitātes novērtējumā un analīzē un ar ES finanšu stabilitāti saistīto ESRK politikas dokumentu izstrādē.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar nacionālajām makrouzraudzības un mikrouzraudzības iestādēm rūpējas par eiro sistēmas finanšu stabilitāti.

Lai gan finanšu sistēmas makrouzraudzība dalībvalstīs primāri ir nacionālo makrouzraudzības iestāžu atbildība, arī ECB ir piešķirtas noteiktas makrouzraudzības pilnvaras.

ECB novērtē finanšu stabilitātes riskus eiro sistēmas dalībvalstīs (t.sk. Latvijā) un, ja nepieciešams, to novēršanai ir tiesīga noteikt stingrākas, nekā nacionālo iestāžu ieviestās makrouzraudzības prasības (šīs pilnvaras attiecas tikai uz tiem makrouzraudzības instrumentiem, kas iekļauti ES regulējumā). Pirms makrouzraudzības lēmumu pieņemšanas, nacionālās makrouzraudzības iestādes ziņo ECB par plānotajiem makrouzraudzības pasākumiem.

Latvijas Bankas pārstāvji līdzās pārējo eiro sistēmas centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvjiem darbojas ECB Finanšu stabilitātes komitejā un tās apakškomitējās, kurās tiek izstrādāti eiro sistēmas finanšu stabilitātes risku novērtējumi un tiek koordinēta makrouzraudzības politika. Finanšu stabilitātes komitejas veiktie novērtējumi un politikas ieteikumi tiek apspriesti ECB Makrouzraudzības forumā, ko veido ECB Padome un ECB Uzraudzības valde. Makrouzraudzības lēmumi attiecībā uz eiro sistēmas dalībvalstīm tiek pieņemti ECB Padomē.

Finanšu sistēmas Ziemeļvalstīs un Baltijā ir savstarpēji saistītas, jo vairākas Ziemeļvalstu bankas ir nozīmīgi dalībnieki daudzās no tām. Tādēļ centrālās bankas un uzraudzības iestādes šajā reģionā izveidojušas un uztur vairākas pastāvīgas sadarbības formas:

• Ziemeļu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma ietvaros Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona centrālās bankas un nacionālās uzraudzības iestādes sadarbojas makrouzraudzības politikas jautājumos, diskutējot par finanšu stabilitātes sistēmisko risku novērtējumu, pasākumiem to novēršanai, kā arī citiem finanšu stabilitātes jautājumiem.
• Ziemeļu un Baltijas valstu centrālās bankas ir parakstījušas saprašanās memorandu par sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz bankām, kuras darbojas vairāk kā vienā reģiona valstī.
• Ziemeļu un Baltijas valstu Stabilitātes grupā notiek plašāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp reģiona centrālajām bankām, uzraudzības un noregulējuma iestādēm, kā arī finanšu ministrijām ar mērķi veicināt finanšu stabilitāti reģionā. Tā balstās uz savstarpēji noslēgto saprašanās memorandu. Saprašanās memorandu ir parakstījuši Latvijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriju, centrālo banku, uzraudzības iestāžu un noregulējuma iestāžu pārstāvji.