Infografika: FKTK turpina aktīvu darbu finanšu noziegumu novēršanas jomā

2021. gadā FKTK turpina strādāt, lai veicinātu vienotu tirgus dalībnieku izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību piemērošanu, – nodrošināts dialogs ar tirgus dalībniekiem, organizēti dažādi pasākumi un izstrādāti skaidrojumi, kā arī tiek pilnveidots normatīvais regulējums. Uzraudzības kvalitātes stiprināšanai tiek ieviesta pārbaužu pieejas maiņa un pilnveidota metodoloģija, tiek uzlabotas darbinieku prasmes un zināšanas, kā arī efektīvāk izmantoti IT rīki. Tāpat FKTK turpinās attīstīt Baltics & Nordic uzraudzības platformu un aktīvi iesaistīties pieredzes apmaiņā ar citu valstu uzraugiem. 2020. gadā FKTK nodrošinājusi NILLTPFN uzraudzību, kā arī stiprinājusi riskos balstītās pieejas efektīvu īstenošanu. Veikti daudzi pasākumi riskos balstītas pieejas stiprināšanai:

1. izstrādāti ieteikumi NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei;
2. sagatavots un publicēts skaidrojums par pamatkontu un skaidrojums par patieso labuma guvēju biedrībās;
3. nodrošināts dialogs ar tirgus dalībniekiem;
4. pilnveidoti IT risinājumi risku pārvaldībai un pieeja banku risku mērīšanai;
5. izstrādāts finanšu sektora riska novērtējums.

Papildu minētajam mainīta pārbaužu pieeja, turpmāk to balstot uz 10 elementu novērtējumu. Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos – kredītiestādēs un maksājumu iestādēs. Visās bankās nodrošināta pārbaude par neklātienes identifikācijas prasību izpildi. Bankās veikta viena horizontālā pārbaude un 12 klātienes pārbaudes, kuru rezultātā bankām tikai trīs gadījumos piemērota soda nauda – kopumā 2.03 milj. eiro. Iepriekšējo četru gadu laikā bankās būtiski samazinājies riska līmenis. Pašlaik Latvijā ir 14 bankas, no kurām četrām ir vidēji zems vai zems riska līmenis, septiņām – vidēji augsts, bet trim – augsts riska līmenis. 2020. gada beigās Latvijas bankās 85% veidoja noguldījumi no Latvijas, 12% no Eiropas Savienības valstīm, 3% no NVS un 2% no pārējām valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu, Latvijas noguldījumu īpatsvars pieaudzis par 36%, savukārt pārējo valstu noguldījumi sarukuši par 24%.