Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2021. gadā veica 583.5 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 219.5 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1.6 milj. maksājumu 601.4 milj. eiro apjomā.
Salīdzinājumā ar 2020. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 6.2%, un maksājumu kopapjoms par 21.5%,
"Arī 2021. gads tautsaimniecībā tika aizvadīts pandēmijas ēnā, un tas ietekmēja gandrīz jebkuru jomu, arī maksājumus. Dažādu modernu norēķinu iespējas turpināja strauji augt, un sabiedrība tās izmantoja arvien labprātāk," komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš. "Jaunākie maksājumu dati dod ieskatu arī otra naudas veida – skaidrās naudas – tendencēs, proti, bankomātu skaita dinamika liecina, ka 2021. gadā īstenotie pasākumi un pēc Latvijas Bankas iniciatīvas panāktā vēsturiskā finanšu sektora vienošanās par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu nodrošina pozitīvu rezultātu un Latvijas iedzīvotāju pieeja skaidrajai naudai saglabājas līdzšinējā līmenī."
Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63.7% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34.5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2021. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejams 43.1 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 907 bankomātu. 2020. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.1 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
2021. gadā veikti 29.2 milj. zibmaksājumu 8.0 mljrd. eiro apjomā. Zibmaksājumu īpatsvars maksājumos starp Latvijas kredītiestādēm pieaudzis līdz aptuveni 26%, bet maksājumos starp atsevišķām kredītiestādēm pārsniedz pat 75%. Aktīvo zibsaišu skaits Zibsaišu reģistrā pārsniedzis 600 tūkst., savukārt to izmantošana sasniegusi 33.1 milj. pieprasījumu 2021. gadā.
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
Uzziņai
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.
2019. gada vasarā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.
Latvijas Banka ir izveidojusi zibmaksājumu laboratoriju ZibLab++ – inovatīvu sadarbības platformu, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Laboratorijas darbs palīdzēs sabiedrībai, finanšu institūcijām un ieinteresētiem komersantiem sekot līdzi zibmaksājumu, zibsaišu un zibenīgu maksājuma pieprasījumu iespēju attīstībai, kā arī citām maksājumu jomas inovācijām, kas balstās uz šīm iespējām. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumu-laboratorija.
Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.