Edmunds Rudzītis, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta vecākais uzraudzības eksperts
Patlaban pasaulē ir tūkstošiem dažādu kriptoaktīvu, kas balstās uz blokķēdes tehnoloģiju. Populārākie kriptoaktīvi, kas tiek dēvēti arī par kriptovalūtām, ir Bitcoin, Ethereum un Ripple, tomēr, ņemot vērā to spekulatīvo raksturu, kriptovalūtas pēc būtības arī uzskatāmas par kriptoaktīviem.
Kriptoaktīvu pirmsākumi un popularitātes pieaugums
Kriptoaktīvu (kriptovalūtu) rašanās pirmsākumi meklējami pasaules finanšu krīzes laikā ap 2008./2009. gadu, kad radās
Bitcoin. Iemesls, kāpēc radās
Bitcoin, varētu būt bloķķēdes tehnoloģiju apvienojums ar ideju par decentralizētas valūtas izveidi, kuru nekontrolētu centralizētas iestādes un uzraugi un kas būtu droša alternatīva pastāvošajai sistēmai kontekstā ar pasaules finanšu krīzi. Pēc tam tika radītas arī citas kriptovalūtas, un pēdējo gadu laikā
Bitcoin un kriptoaktīvu popularitāte ir strauji palielinājusies. Ja sākotnēji
Bitcoin cena bija niecīga, tad 2017. gada nogalē, kriptobuma jeb ļoti strauja kriptovalūtu popularitātes pieauguma laikā, cena palielinājās līdz aptuveni 20 000 ASV dolāriem. Kriptobumā parādījās arvien vairāk jaunu kriptoaktīvu, un arī to cenas līdz ar
Bitcoin cenu kāpumu ievērojami pieauga. Daudziem kriptoaktīviem cenu kāpums bija mērojams tūkstošos procentu. Savukārt pēc tam sekoja ļoti straujš cenu samazinājums. Daudzi cilvēki zaudēja savus ieguldītos naudas līdzekļus ne tikai cenu krituma dēļ, bet arī uzķeroties uz krāpnieciskām shēmām ar kriptoaktīviem. Krāpnieki aicināja ieguldīt “perspektīvos” kriptoaktīvos, tādā veidā izkrāpjot līdzekļus.
Pēdējos gados parādījies jauns kriptoaktīvu veids – t.s. stabilās kriptomonētas (
stablecoins), kas piesaistītas konkrētai valūtai (piemēram, ASV dolāram, eiro) vai kādam preču veidam ar mērķi mazināt cenu svārstīgumu. Populārākā no kriptomonētam
Tether pēc kapitalizācijas ieņem ceturto vietu lielāko kriptoaktīvu sarakstā.
Kriptoaktīvi – ļoti augsta riska ieguldījums
Kriptovalūtu vērtība pamatā nav balstīta uz konkrētu segumu vai kādām rezervēm (zelta, valūtu rezervēm utt.) vai garantijām (valsts, uzņēmuma utt.) – to vērtību (cenu) nosaka tikai cilvēku vēlme un gatavība atzīt šādus aktīvus, izmantojot tos vai ieguldot tajos savus līdzekļus. Tiem piemīt vairāki būtiski riski, tāpēc kriptoaktīvi uzskatāmi par ļoti augsta riska ieguldījumiem.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka kriptoaktīviem ir ievērojams cenu svārstīgums salīdzinājumā ar citiem aktīviem – cenu izmaiņas dienas laikā bieži ir mērāmas pat desmitos procentu.
Ņemot vērā, ka kriptoaktīvi pārsvarā ir spekulatīvi ieguldījumu objekti bez konkrēta seguma, ir liels risks, ka to vērtība var samazināties arī līdz nullei.
Otrkārt, būtisks risks saistībā ar kriptoaktīviem ir regulējuma risks, jo patlaban kriptoaktīvi (primāri, kriptovalūtas) tiešā veidā nav pakļauti starptautiskam regulējumam. Līdz ar to netiek nodrošināta ieguldītāju aizsardzība, pastāv krāpniecības riski, kā arī iespējamas kriptoaktīvu cenu manipulācijas. Attiecībā uz atsevišķu kriptoaktīvu veidu (piemēram, kriptoaktīvu žetonu (
tokens), kas pielīdzināmi finanšu instrumentiem) emitēšanu piemērojami jau spēkā esošie finanšu instrumentu tirgus regulējumi, kas nodrošina lielāku caurskatāmību un ieguldītāju aizsardzību, tomēr vienota regulējuma izstrāde attiecībā uz citiem kriptoaktīviem Eiropas Savienībā ir tikai sākumposmā. Eiropas Komisija 2020. gada 24. septembrī prezentēja plānu kriptoaktīvu regulēšanai, tomēr paies vairāki gadi līdz šāds kriptoaktīvu regulējums tiks pieņemts un stāsies spēkā.
Vēl viens būtisks riska faktors ir šo kriptoaktīvu drošības un saglabāšanas nodrošināšana. Ja kriptoaktīvi atrodas kādas kriptoaktīvu biržas kontā, tad pastāv iespēja, ka kriptoaktīvu birža var saskarties ar potenciālu hakeru uzbrukumu, var notikt arī neautorizēta pieeja kriptoaktīvu biržas kontam, kur tiek glabāti šie kriptoaktīvi. Nozagtus kriptoaktīvus nav iespējams atgūt. Tāpat risks saistās ar kriptoaktīvu saglabāšanu ārpus šīm biržām. Ja kriptoaktīvi tiek uzglabāti tā saucamajos maciņos, tad svarīgi ir droši saglabāt arī maciņa privāto atslēgu. Ja privātās atslēgas tiek pazaudētas, zūd arī pieeja šiem kriptoaktīviem.
Šī brīža situācija un nākotnes perspektīva
2020. gada otrajā pusē atsākās būtisks
Bitcoin cenu pieaugums, un 2020. gada decembra vidū tika pārspēts iepriekšējais rekords,
Bitcoin cenai pārsniedzot psiholoģisko svarīgo 20 000 ASV dolāru atzīmi.
Bitcoin un arī citu kriptoaktīvu cenu kāpums turpinājās gan pērnā gada nogalē, gan arī šī gada sākumā. 2021. gada 7. janvārī
Bitcoin cena sasniegusi kārtējo rekordu - šoreiz jau virs 38 000 ASV dolāru atzīmes.
Bitcoin ir populārākais no kriptoaktīviem, tas saistīts ar vairākiem faktoriem:
Bitcoin ir ierobežotā apjomā, un tos nav iespējams papildus “piedrukāt”, tas ir neatkarīgs no centrālajām bankām un valdībām (pilnīga decentralizācija), nodrošina anonimitāti. Turklāt pēdējo 10 gadu laikā būtiski pieaugušas iespējas norēķināties ar
Bitcoin tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Bitcoin tiek lietots savstarpējos norēķinos, to izmanto kā uzkrāšanas alternatīvu reģionos, kuros ir nestabila valūta un arvien vairāk cilvēku iegulda
Bitcoin cerībā uz turpmāku cenu kāpumu. Dažādu iemeslu dēļ (tostarp, anonimitātes)
Bitcoin un citi kriptoaktīvi atsevišķās pasaules valstīs ir aizliegti. Citas valstis izvēlējušās veidot kriptoaktīvu vides regulācijas un uzraudzības pasākumus, nodrošinot kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un prasības attiecībā uz līdzekļu plūsmu.
Tehnoloģiju attīstība un dažādu kriptovalūtu rašanās sekmējusi to, ka valstis un centrālās bankas lielāku uzmanību pievērš digitālās naudas attīstībai.
Vairums pasaules valstu centrālo banku patlaban strādā pie savām digitālajām valūtām, arī Eiropas Centrālā banka plāno nākotnē ieviest digitālo eiro.
Centrālo banku digitālās valūtas atšķirībā no
Bitcoin un citām kriptovalūtām būs centrālo banku uzraudzītas un kontrolētas sistēmas, kas tomēr ir atšķirīga pieeja salīdzinājumā ar
Bitcoin un citu kriptovalūtu radīšanas mērķi, kas ir pilnībā decentralizēta un autonoma sistēma. Līdz ar to arī nākotnē
Bitcoin un kriptovalūtas varētu turpināt pastāvēt un attīstīties. Varētu rasties arī jauni kriptoaktīvi, tomēr ne visas patlaban esošās kriptovalūtas būs veiksmīgas un izdzīvos spraigajā konkurences cīņā – liela daļa no esošajiem kriptoaktīvu projektiem nākotnē, visticamāk, beigs pastāvēt.