SIA "Latvijas Fakti" 2023. gada augusta aptauja liecina, ka sabiedrībā ir audzis atbalsts idejai par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības. Gandrīz puse – 49 % – aptaujāto pauda atbalstu sīknaudas īpatsvara samazināšanai, bet nepieciešamība pēc mazāko nominālvērtību monētām ir 46 % iedzīvotāju. Vēl pirms pusgada, 2023. gada februāra aptaujā, atbalstu 1 un 2 centu monētu izņemšanai no apgrozības pauda 41 % aptaujāto, bet 50 % uzskatīja, ka šo nominālvērtību monētas atstājamas apgrozībā.
Sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā Latvijas Banka mēra kopš 2016. gada, kad mazo nominālvērtību monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja uz pusi mazāk cilvēku – 26 %.
Nedaudz atgādināšu idejas būtību – atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošana. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12.23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, tā būtu 12.25 eiro. Savukārt, ja pirkuma groziņā būtu preces par 12.22 eiro, tad pircējs pie kases samaksātu 12.20 eiro. Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju.
Laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu!) noapaļošanu.
Izaicinājumi
Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.
Ieguvumi
Par ieguvumiem no mazo nominālvērtību monētu apgrozības ierobežošanas runāts daudz – ērtības iedzīvotājiem un vieglāks darbs kasieriem, ietaupījums skaidrās naudas aprites nodrošināšanā iesaistītajiem, dabas resursu aizsardzība u. c. faktori. Jau pavisam drīz kļūs skaidrs, kā šī iniciatīva tiks ieviesta un atvieglos iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu. Par līdzīgām pārmaiņām mazo monētu apritē diskusijas notiek arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.
Vienam no ieguvumiem – apkārtējai videi – līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. Eiropas Savienība un arī Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Lai to izdarītu, visās jomās nepieciešama pāreja uz risinājumiem, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Pētījumi liecina, ka monētu ražošana, transportēšana, izplatīšana, izmantošana un pārstrāde gada laikā globāli rada 2.1 MtCO2eq siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar monētu ražošanā nepieciešamo metālu ieguvi.
Monētu izmantošana saistīta arī ar vides un ekonomisko ilgtspējību. Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 80.6 % 1 centa monētu un 69.3 % 2 centu monētu. Tas var norādīt, ka daļa monētu tiek nozaudētas un var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, un varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem. Jāpiebilst, ka 1 centa monētas nokalšana maksā vairāk par šīs monētas nominālvērtību, savukārt 2 centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to nominālvērtību. Monētu izņemšana no apgrozības ļautu ierobežot ietekmi uz klimatu un apkārtējo vidi, kā arī samazināt saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas.