Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver:
"Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."
Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sniegto informāciju līdz otrdienas, 30. jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākumā piedzīvoto vētru un stiprajām lietusgāzēm bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu. Visvairāk pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā – gandrīz 2700 pieteikumu, kam seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) ar gandrīz 600 pieteikumiem un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.
Noslēdzoties aktīvajam pieteikto atlīdzību izskatīšanas posmam, Latvijas Banka tiksies ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju un Finanšu ministriju kā atbildīgo valsts finanšu sektora politikas veidotāju, lai vērtētu šīs nedēļas vētras un lietavu sniegtās mācības un lemtu par apdrošināšanas segmenta darbības pilnveidei nepieciešamajiem pasākumiem.
Latvijas Banka vērš uzmanību, ka, ja ir noticis apdrošināšanas gadījums un apdrošinātājs atsaka izmaksu, sākotnēji jāvēršas pie paša apdrošinātāja ar lūgumu skaidrot atteikuma iemeslus. Ja klienta ieskatā apdrošinātāja atteikums nav pamatots, klientam ir tiesības vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, iesniedzot sūdzību, savukārt, ja ir šaubas par apdrošinātāja neatbilstošu rīcību atlīdzības regulēšanas pārvaldības procesā, jāvēršas Latvijas Bankā, sūtot iesniegumu uz adresi info@bank.lv.
Latvijas tirgū īpašuma apdrošināšanu kopumā piedāvā 9 apdrošinātāji. Īpašuma apdrošināšana ir brīvprātīgs veids, līdz ar to katrs apdrošinātājs pats veido īpašuma apdrošināšanas produktu un nosaka noteikumu principus, risku segumu un izņēmumus, ņemot vērā arī klientu vēlmes un vajadzības.
Arī īpašuma apdrošināšanas veidā darbojas brīvā tirgus principi, kur gan produkta cenu, gan produkta specifiku nosaka tirgus pieprasījums un konkurences apstākļi, proti, apdrošinātāji konkurē ne tikai ar cenu, bet arī ar īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumiem, t. sk. risku segumu, kas polisē apdrošināts, un izņēmumiem, kas nav segti. Līdz ar to noteikumos definētie riski, kas var tikt apdrošināti polisē, katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi – kāds apdrošinātājs ietver nokrišņu radītos zaudējumus, ja nokrišņi iekļuvuši nekustamajā īpašumā, savukārt cits to norāda kā izņēmumu.
Latvijā apdrošinātāju piedāvājums īpašuma apdrošināšanā ir ļoti daudzveidīgs – ir pieejami gan visplašākie segumi, iekļaujot arī lietusgāžu radītus zaudējumus, gan sašaurināti segumi, kuros ir gan mazāks risku segums, gan vairāk izņēmumu. Tas vistiešākajā mērā nosaka arī īpašuma apdrošināšanas polises cenu jeb prēmiju. Jo plašāks segums un vairāk risku ir apdrošināti, jo polise klientam maksās dārgāk. Tāpēc, iegādājoties īpašuma apdrošināšanas polisi, klientiem ir svarīgi pieņemt izsvērtu un apdomīgu lēmumu, izanalizējot, kādus riskus būs nepieciešams apdrošināt. Katrs apdrošināšanas gadījums tiek vērtēts individuāli atbilstoši konkrētā līguma nosacījumiem.
Kā Latvijas Banka uzraudzības ietvaros jau ir norādījusi, apdrošinātājam ir jāsniedz klientam viegli lasāma, saprotama un salīdzināma produkta informācija, t. sk. jāsagatavo standartizēts īpašuma apdrošināšanas produkta informācijas dokuments. Savukārt klientam ir pienākums ar šo informāciju iepazīties, lai izprastu apdrošināšanas līguma nosacījumus un to piemērotību viņa vajadzībām.
Latvijas Bankai nav tiesību iejaukties apdrošinātāja un klienta savstarpējās civiltiesiskajās attiecībās, kas izriet no noslēgtā apdrošināšanas līguma, veikt ekspertīzes, kā arī sniegt atzinumus par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas Banka nodrošina apdrošināšanas sektora uzraudzību, vērtējot apdrošināšanas tirgus dalībnieku darbības atbilstību regulatīvajām prasībām.