Šodien uzsākts vērienīgs projekts ar mērķi stiprināt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpniecību. Projektā piedalās Eiropas Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Latvijas Banka, Lietuvos bankas, kā arī citi finanšu un drošības sektora pārstāvji. Iesaistītās puses izstrādās un īstenos efektīvus risinājumus, balstoties uz OECD veikto pētījumu rezultātiem un rekomendācijām.
Projekta mērķis ir nodrošināt un īstenot rīcības plānu, lai veicinātu iedzīvotāju uzvedību, kas sekmēs finansiālu drošību, ilgtspēju un labklājību. Galvenā uzmanība tiks pievērsta sabiedrības izglītošanai par digitālajiem finanšu rīkiem un izpratnes veicināšanai par krāpšanas riskiem ar mērķi uzlabot uzvedību un paradumus, lai šīs zināšanas pilnvērtīgi ieviestu ikdienā.
Projekta uzsākšanai veltīto sanāksmi atklāja Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma, uzsverot:
"Kopš 2020. gada finanšu krāpniecība ir būtisks izaicinājums ne tikai finanšu sektoram, bet visai Latvijas sabiedrībai. Esam veikuši dažādas aktivitātes un organizējuši vairākas sabiedrības izglītošanas kampaņas, meklējot veidus, kā naudas līdzekļu izkrāpšanu apturēt, tomēr finanšu drošība izrādījies liels izaicinājums. Satraucoša ir arī iedzīvotāju zemā digitālā finanšu pratība, tāpēc ļoti novērtējam iespēju īstenot šo projektu kopā ar pasaules līmeņa ekspertiem, finanšu un drošības nozares pārstāvjiem Latvijā un Lietuvā. Kopā izstrādāsim plānu, kā efektīvāk veicināt noturību pret krāpniecību un uzlabot sabiedrības digitālo finanšu pratību."
Lietuvos bankas valdes loceklis Simons Krēpšta (Simonas Krėpšta) akcentēja:
"Lietuva ir Eiropas finanšu tehnoloģiju centrs, kurš sniedz plašus digitālos pakalpojumus. Tomēr šis apzīmējums un augstā digitalizācijas pakāpe rada jaunu sarežģījumu – finanšu krāpniecību. Dažādos segmentos vērojams arvien lielāks finanšu krāpniecības vilnis. Taču mēs ticam, ka dažādu iestāžu cieša sadarbība, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un klientu modrība un inovatīvi risinājumi finanšu krāpniecību var ierobežot un ierobežos. Saistībā ar to Lietuvos bankas izstrādā nacionālu rīcības plānu, regulāri nodrošina konkrētas vadlīnijas tirgus dalībniekiem, īpaši maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un iegulda lielas pūles sabiedrības finanšu pratības līmeņa uzlabošanā. Esam pārliecināti, ka šis Latvijas un Lietuvas projekts, kura mērķis ir uzlabot digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpniekiem, palīdzēs izstrādāt konkrētus, praktiskus un, vissvarīgākais, efektīvus risinājumus."
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Finanšu nozares un finansējuma pieejamības daļas vadītāja Laura Rinaldi uzsvēra šā projekta nozīmi: "Tā ir pamatiniciatīva, kas ir saistīta ar galvenajām ES prioritātēm, proti, Kapitāla tirgu savienību un digitālo pārkārtošanos. Finanšu digitalizācija var radīt iespējas un nodrošināt izaugsmi, taču, lai to panāktu, jābūt konkrētai izpratnei par riskiem un jāpielāgo ieradumi, lai garantētu drošu izmantošanu. Eiropas Komisija arī atzinīgi vērtē uz sadarbību balstīto un savstarpējās mācīšanās pieeju, kuru Latvija un Lietuva izraudzījušās, lai īstenotu projektu."
OECD direktora vietnieks Antoniu Gomešs (Antonio Gomes) norādīja:
"OECD/INFE 2023. gada starptautiskā aptauja par pieaugušo finanšu pratību liecina, ka divu gadu laikā pirms aptaujas 18 % pieaugušo Latvijā un 14 % pieaugušo Lietuvā piedzīvojuši finanšu krāpniecību. Lai gan var būt iesaistīti dažādi faktori, šie dati ilustrē labākas digitālās finanšu pratības nepieciešamību. OECD ar nepacietību gaida sadarbību ar Latviju un Lietuvu, lai apkopotu datus un izstrādātu uz pierādījumiem balstītus rīcības plānus digitālās finanšu pratības uzlabošanai. Galīgais mērķis būtu patērētājiem sniegt iespējas un aizsardzību finanšu lēmumu pieņemšanā."
Projekta ietvaros tiks uzsākta kvantitatīva aptauja par pieaugušo digitālo finanšu pratību un drošību. Aptauja ļaus detalizēti izpētīt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju digitālās finanšu zināšanas, uzvedību un attieksmi. Papildus tam pirmo reizi Latvijā un Lietuvā tiks veikts kvalitatīvs pētījums, kurā pētīs finanšu krāpšanas upuru profilus, viņu pieredzi, kā arī faktorus, kas ietekmē krāpniecības gadījumus. Iegūtos datus apkopos atbilstoši OECD izstrādātajai metodoloģijai un izmantos rīcības plāna un rekomendāciju sagatavošanā.
Projektu īsteno OECD ar ES Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) atbalstu, kas ES dalībvalstīm nodrošina pielāgotas tehniskās zināšanas reformu projektēšanai un īstenošana. TSI atbalsts aptver visu reformu procesu, sākot no sagatavošanas un izstrādes līdz pat to praktiskai ieviešanai.
Projekts sola būtiski veicināt iedzīvotāju finanšu drošību un uzlabot viņu spējas identificēt un novērst krāpniecības riskus, tādējādi stiprinot gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāju finansiālo labklājību.